Search

Ilga Melnbārde

7 pictures
Ilga Melbārde
Ilgas Melbārdes foto no studiju grāmatiņas, kas izdota 1939. gada septembrī.
Avots: LVVA, 7427. fonds, 1. apraksts, 22890. lieta.
Ilga Melbārde
Ilgas Melbārdes foto no studenta lietas 1945. gada jūnijā.
Avots: LVVA, 7427. fonds, 1. apraksts, 22980. lieta.
Ilga Melnbārde
Ilga Melnbārde darba vietā. 1947. gada augusts, VAPP Daiļliteratūras redakcija, Rīga. Fotogrāfs: nezināms.
Avots: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000094.htm
Ilga Melnbārde
VAPP Daiļliteratūras redakcijas darbinieki: (no labās) 1. redaktore Ilga Melnbārde, 2. redaktors Kārlis Valdmanis, 3. tulkotājs un žurnālists Aleksandrs Sakss, 4. tulkotāja Marija Šūmane. 1948. gads. Fotogrāfs: nezināms.
Avots: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000094.htm
Ilga Melnbārde
Avots: Karogs, 2001, Nr. 10.
Ilga Melnbārde
Ilgas Melnbārdes rokraksts
Ar Ostlandes reihskomisariāta Latvijas ģenerālkomisariāta Izglītības un kultūras ģenerāldirektora, Rīgas Universitātes rektora, profesora Mārtiņa Prīmaņa (1878–1950) 1944. gada 13. marta rīkojumu tika noteikts, ka skolēniem, kas sasnieguši 14 gadu vecumu, un studentiem jāiesaistās obligātā lauku darbā. Pildot šo prasību, Ilga Melnbārde no 1944. gada jūnija biju devusies uz Kurzemi. Taču 1944. gada 9.–10. oktobrī, padomju karaspēkam sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles (tagadējā Klaipēda), vācu karaspēks tika ielenkts, ielenkumu nosaucot par Kurzemes cietoksni (padomju terminoloģijā – Kurzemes katlu), un šajā teritorijā esošie civiliedzīvotāji tika atgriezti no pārējās Latvijas – studentei Melnbārdei atgriešanās Rīgā vairs nebija iespējama.
Ieradusies Rīgā 1945. gada maija sākumā, Ilga Melnbārde vēlējās pabeigt studijas universitātē, kas nu saucās Latvijas Valsts universitāte, tāpēc viņa raksta iesniegumu Filoloģijas fakultātes dekānam Robertam Pelšem (1880–1955). Universitātē apmācības sistēma bija mainīta pēc PSRS pastāvošajām prasībām augstākajai izglītībai, ierādot ievērojamu vietu tā sauktajiem sabiedriski politiskajiem studiju priekšmetiem (PSKP vēsturei, dialektiskajam un vēsturiskajam materiālismam, kapitālisma un sociālisma politekonomijai, zinātniskajam komunismam, arī ateismam), kam vajadzēja veidot padomju cilvēka un reizē jaunā speciālista zinātnisko (marksistisko) pasaules uzskatu.

Avots: Studentes Ilgas Melnbārdes lieta. LVVA, 7427. fonds, 22890. lieta, 1. apraksts, 3. lpp.

Teksta atšifrējums:

LPSR Universitātes
Filoloģijas fakultātes dekānam.
Melnbārdes, Ilgas,
matr. 23803,
lūgums.

Lūdzu uzņemt mani filoloģijas fakultātes ģermāņu (angļu) nodaļas studentu skaitā un ieskaitīt III kursā.
Esmu nokārtojusi visus savas nodaļas priekšmetus, izņemot 5: marksisma-ļeņinisma pamatus, PSRS tautu vēsturi, polītisko ekonomiju, psicholoģiju un paidagoģiju. Minētos priekšmetus kārtošu pēc iespējas drīzāk.
Pagājušo gadu biju studijas spiesta pārtraukt, jo 1. jūnijā izbraucu studentiem obligātajos lauku darbos uz Kurzemi, no kurienes radās iespēja atgriezties tikai š. g. maijā.

I. Melbārde [paraksts]
Uz iesnieguma kreisajā augšējā stūrī slīpi – Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes dekāna Roberts Pelše vīza:

rektoram
lūdzu ieskaitīt
1945./46. māc. gadā IV kursā
25./VI
R. Pelše [paraksts]

Lapas kreisajā stūrī apakšā:

Pavēlē
Bez stip. [stipendijas]
[paraksts]
Informāciju sagatavojusi Ieva Kalniņa
Roles: translator

06.10.1921 – 16.06.2001

Ilga Melnbārde (1921–2001) – tulkotāja. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu (1946). Tulkojusi no angļu, vācu un krievu valodas. Pirmais tulkojums ir krievu rakstnieces Annas Antonovskas romāna “Lielais Mouravi” trešā grāmata (1946). Nozīmīgākie tulkojumi no angļu valodas: Džona Golsvērtija “Forsaitu teika” (III, 1961), “Modernā komēdija” (II, 1962), “Pēdējā lappuse” (kopā ar Annu Baugu, 1966), Henrija Fīldinga “Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni” (1955), Belas Kaufmanes “Augšup pa lejupejošām kāpnēm” (1971), Kolīnas Makkalovas “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (1989), Klaiva Steiplza Lūisa “Nārnijas hronikas” grāmatas (1998, 2000, 2006), Džeinas Ostinas “Lepnums un aizspriedumi” (2000) un citas. No vācu valodas tulkojusi Annas Zēgerses romānus “Septītais krusts” (1950) un “Uzticība” (1974), Johannesa Mario Zimmela “Cilvēks nav vientuļa sala” (1981) un citas. Tulkojusi arī lugas Latvijas teātru skatuvēm.
Darbojusies Latvijas Padomju rakstnieku savienības Tulkotāju sekcijā, sagatavojot jaunos tulkotājus.

  • Author (2)
  • Person of reception (3)

    • Birth time/place

    06.10.1921
    Zaļenieki
    Dzimusi Zaļenieku pamatskolā.

    Place/time of death

    16.06.2001

    Professional activity

    1949: pirmais tulkojums – Annas Antonovskas "Lielais Mouravi" (kopā ar Frici Mierkalnu un Veru Vanagu).

    TulkojumiNo angļu valodas
    1955: Fīldings, Henrijs. Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
    1960: Bret-Harts, Frensis. Noveles. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
    1961: Golsverzijs, Džons. Forsaitu teika. (Tulkojusi 3. grāmatu "Izīrējams".) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Atkārtots izdevums: Rīga: Liesma, 1976.)
    1962: Anands, Pauls. Kūlijs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
    1962: Golsverzijs, Džons. Modernā komēdija. (Kopā ar Annu Baugu.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (2. izdevums – Rīga: Liesma, 1977)
    1966: Golsverzijs, Džons. Pēdējā lappuse. (Kopā ar Annu Baugu.) Rīga: Liesma. (2. izdevums – 1978. gadā.)
    1966: Čaplins, Čarlzs. Mana dzīve. Rīga: Liesma.
    1969: Silito, Alans. Durvju atslēga. Rīga: Liesma.
    1971: Kaufmane, Bela. Augšup pa lejupejošām kāpnēm. Rīga: Liesma.
    1975: Fārkers, Džordžs. Kavalieru viltība. (Akadēmiskajam drāmas teātrim)
    1976: Pīrsons, Heskets. Dikenss. Rīga: Liesma.
    1977: Golsvertijs, Džons. Modernā komēdija. (Kopā ar Annu Baugu.) Rīga: Liesma. 2. izdevums.
    1980: Veiss, Deivids. Dievišķais un pasaulīgais: romāns par Mocarta dzīvi un viņa laiku. (Kopā ar Zani Rozenbergu.) Rīga: Zvaigzne.
    1982: Kronins, Arčibalds. Kamēr tu pie manis. (Leona Paegles Valsts Valmieras Drāmas teātrim.)
    1985: Bonds, Edvards. Vasara. (Dailes teātrim)
    1987: Eikborns, Elans. Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras. (Leona Paegles Valsts Valmieras dramas teātrim.)
    1989: Makkalova, Kolīna. Dziedoņi ērkšķu krūmā. Rīga: Liesma. (Atkārtoti izdevumi – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 2010,)
    1994: Jungs, Karls Gustavs. Dvēseles pasaule. (Kopā ar Gunāru Jansoni, Sandru Rutmani, Igoru Šuvajevu, Ansi Zundi.) Rīga: Spektrs.
    1996: Kuksone, Ketrina. Nežēlīgā dziņa. Rīga: Iljus.
    1996: Mičela, Margareta. Zaudētā Leisena. (Kopā ar Ruti Runci.) Rīga: Jumava.
    1997: Ferarsa, Elizabete. Arvien šis vārds – nāve. Rīga: Asja.
    1997: Heilijs, Arturs. Viesnīca. Rīga: Jumava. (Atkārtots izdevums Rīga: Zvaigzne ABC, 2010)
    1998: Brauna, Sandra. Ekskluzīvā intervija. Rīga: Alberts XII.
    1998: Lūiss, Klaivs Steiplzs. Zirgs un viņa zēns. Rīga: Svētdienas rīts. (Atkārtoti izdevumi: Rīga: Egmont Latvija, 2006; Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.)
    1999: Stairons, Viljams. Sofijas izvēle. Rīga: Zvaigzne ABC.
    2000: Kīts, Robertss. Pavana. Rīga: Hekate.
    2000: Krosa, Donna Vulfolka. Pāveste Joanna. Rīga: Jumava.
    2000: Lūiss, Klaivs Steiplzs. Pēdējā cīņa. Rīga: Svētdienas rīts. (Atkārtoti izdevumi: Rīga: Egmont Latvija, 2007; Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.)
    2000: Lūiss, Klaivs Steiplzs. Sudraba krēsls. Rīga: Svētdienas rīts. (Atkārtoti izdevumi: Rīga: Egmont Latvija, 2006; Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.)
    2000: Ostina, Džeina. Lepnums un aizspriedumi. Rīga: Jumava. (Atkārtots izdevums – 2011. gadā.)
    2001: Brīnišķigie kaķu stāsti. (Arī sastādītāja.) Rīga: Alberts XII.
    2006: Lūiss, Klaivs Steiplzs. "Rītausmas ceļinieka" brauciens. Rīga: Egmont Latvija.

    No krievu valodas
    1947–1949: Antonovska, Anna. Lielais Mouravi. (Kopā ar Frici Mierkalnu un Veru Vanagu.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
    1951: Koptjajeva, Antoņina. Ivans Ivanovičs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtots izdevums – 1961., 1962. gadā.)
    1952: Hadžmi, Kavi. Pavasara vēji. Latvijas Valsts izdevniecība.
    1964: Tvens, Marks. Vēstules no Zemes. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
    1973: Hjūzs, Emrijs. Bernards Šovs. Rīga: Liesma.
    1990: Higinss, Kolinss; Karjērs, Žans Klods. Harolds un Moda. (Lugas tulkojums Liepājas teātrim.)

    No vācu valodas
    1950: Zēgerse, Anna. Septītais krusts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
    1966: Nahbārs, Herberts. Kāzas Lennekenā. Rīga: Liesma.
    1974: Zēgerse, Anna. Uzticība. Rīga: Liesma.
    1976: Heidučeks, Verners. Atvadas no eņģeļiem. Rīga: Liesma.
    1981: Zimmels, Johanesss Mario. Cilvēks nav vientuļa sala. Rīga: Liesma. (2. izdevums – 1992, 3. izdevums – Rīga: Jumava, 2004)
    1992: Zūdermanis, Hermanis. Mans dzimtais nams (Latvijas Nacionālajam teātrim)

    Quotes

    Par Ilgu Melnbārdi""Jā, kādreiz piedalījos pirmās pēckara krlevu-latviešu vārdnīcas sastādīšanā, jā, strādājot Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā, rakstīju krltikas par teātru izrādēm, tur tobrīd nebija neviena kārtīga kritiķa, tikai pēdīgie diletanti, tādi kā es," tā Ilga Melnbārde reiz raksturoja un tā viņa mēdz parasti raksturot savu rosīgo darbošanos līdzās parastajam un lemīļotajam darbam. Parastais un iemīļotais darbs. Lai jubilāre man piedod, bet vēlreiz citēšu viņas teikto: "Studentus mācīt ir ir labi, jo mūsu jaunatne ir ar veselīgu kodolu, bet tulkotāja darbs, protams. ir tas, pie kā piesieta sirds." Ilgas sirds piesieta gan tulkotājas darbam, gan jauno tulkotāju apmācīšanai Rakstnieku savienības Tulkotāju sekcijas konsultācijās. Un vai mazums sirds siltuma atdots tiem jauniešiem, kas mācās Politehniskā Institūta Elektroenerģētikas fakultātē, ko mūsu jubilāre atzīst par "vissimpātiskāko visā institūtā", jo tur mācoties studenti ar gaišām galvām. Darba prieks un sirds siltums – tās, manuprāt, Ir Ilgas rakstura lezīmīgākās īpašības."

    Lūse, Ērika. Tulkotāju saimes piecdesmitgadniece. Karogs, 1971, Nr. 10.

    "Ilga Melnbārde bija tulkotāja ar milzīgu, pilnībā īstenotu intelektuālo potenciālu un neikdienišķām darba spējām. Rezultātā radies bagāts, no angļu, vācu un krievu valodas tulkots daiļliteratūras devums, tai starpā Dž. Golsvērtija "Forsaitu teika", "Modernā komēdija" un "Pēdējā lappuse", H. Fīldinga "Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni", Dž. Ostinas "Lepnums un aizspriedumi".

    Feldhūns, Ābrams. Tulkošana kā aicinājums. Karogs, 2001, Nr. 10, 204. lpp.

    Affinities

    Jānis Sīlis - Son
    Lenvija Sīle - Daughter
    Marija Bērziņa - Granddaughter

    Occupations

    translator

    Education

    1928–1934
    Zaļenieki 6-year Primary School
    Zaļenieki

    09.1935–13.06.1939
    Jelgava State 2nd Gymnasium
    Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava

    1939–1944
    University of Latvia
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Studijas sākusi Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: klasiskā filoloģija, 1940. gadā pārgājusi uz Ģermāņu-romāņu nodaļu.

    1945–1946
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļa

    Working place

    06.1944–05.1945
    Kurzeme
    Strādājusi lauku darbus.

    06.1945–1946
    VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
    Rīga
    Korektore

    1946–1950
    Latvijas Valsts izdevniecība
    Aspazijas bulvāris 24, Rīga
    Redaktore

    1950–1953
    Aknīstes vidusskola
    Aknīste
    Mācību daļas vadītāja

    1953–1958
    Balvi District Viļaka Town Secondary School
    Viļaka
    Mācību daļas vadītāja

    1958–1962
    Daugavpils Pedagoģiskais institūts
    Vienības iela 13, Daugavpils
    Svešvalodu docētāja

    1962–1976
    Rīgas Politehniskais institūts
    Kaļķu iela 1, Rīga
    Angļu valodas docētāja

    1970–1980
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Visvalža iela 4a, Rīga
    Filoloģijas fakultāte, stundu pasniedzēja, docējusi Tulkošanas teorijas un prakses kursu.

    Participation in organisations

    1967–1990
    Latvian Soviet Writers’ Union
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedre

    1990–2001
    Latvian Writers’ Union
    Rīga
    Biedre

    Travelled

    1969
    Annarbora
    Valodas kursi

    Buried

    20.06.2001