PAR IEVAS SAMAUSKAS DAIĻRADI
"Ievas Samauskas grāmatās var just prototipu klātesamību, tās caurvij cilvēcīgums un iecietība. Īpaši tas atklājas grāmatās "Meitene, kura mācēja visas pasaules valodas" (2012) un "Govs uz bagāžnieka" (2014)."
Ludmila Judina. Grāmata, kas māca mīlēt. Ubi Sunt, 12.03.2015.
PAR GRĀMATU "ČARLĪNES DEGUNS"
" (..) pavisam droši var apgalvot, ka grāmatas autorei daudzrakstītājai, rakstniecei un dzejniecei Ievai Samauskai, bērnu literatūra nav ikdienišķs maizes darbs, bet pilnasinīga dzīves misija ar idejiski augstāku, garīgi motivējošu mērķi, par ko viņa pati stāstījusi daudzkārt. Pati autore par literatūru reiz retoriski vaicājusi – kas gan ir tas, ko tajā meklējam, kad pārlasām kādu darbu atkal un atkal? Te autores atbildē paveras skaidrojums – mēs meklējam nojausmu, atskārsmi, kādu gaismu. Ticības līnija, kas dzīvē būtiska ir pašai rakstniecei, iemiesota darba galvenās varones Čarlīnes dzīvē – viņa apmeklē baznīcu, bieži sarunājas ar Dievu, un brīdī, kad cīņā par īpašumu likstas atgadās viena pēc otras, Čarlīne izturas nosvērti un prātīgi, sev atgādinot: "Dievs ir zinājis labāk." (146. lpp.) Lasītājam ticības spēks tiek parādīts kā cerīga dzīves iespēja, kad sarežģītās un šķietami neatrisināmās situācijās svētīga ir paļaušanās uz augstākiem spēkiem. Prātojot par grāmatas morāles mācībām, viena no cilvēcisko kvalitāšu ziņā izceļamām īpašībām Čarlīnes stāstā ir jūtīgums. Te atļauta ir Starptautiskā raudāšanas diena, psihoterapeits Gabriels bļaustās parkā – caur putnu tēliem tiek atbrīvots dažādu cilvēka emociju spektrs, un lasītājam ļauts apjaust, ka dvēsele "atgādina ziedu ar trauslām ziedlapiņām" (153. lpp.). Atšķirība un individualitātes savdabība te ir kā īpaša vērtība, jo plaši pārstāvētās, dažādās putnu sugas atgādina mums cilvēku pasaules neparastos eksemplārus."
Agija Ābiķe–Kondrāte. Ar putna balsi runā patiesība. Satori, 11.05.2017.
"Ievas Samauskas stāsts nenoliedzami ir ļoti oriģināls un arī sirsnīgs, un to tādu padara izvēlētais brīnums – deguns–putns, kā arī galvenā varone – pensionāre Čarlīne. Grāmatu ir viegli lasīt, tā uzrakstīta saprotamā valodā, cenšoties izskaidrot, kāda ir katra minētā putnu suga. (..) Autore lielākoties iztiek bez didaktikas, taču ik pa laikam ar to ir jāsastopas – tās ir kādas atziņas vai pamācības, bez kurām, iespējams, varētu iztikt, bet kuras grāmatā ir iekļautas, lai varbūt akcentētu kādas autorei nozīmīgas vērtības vai uzskatus. Daļa no tām ir saistītas ar dabas aizsardzību (Čarlīne iežēlojas par nabaga gliemežiem, kurus samin gājēji; deguni–putni ir labs atgādinājums par tām dzīvajām radībām, kas rosās mums līdzās ik dienu dažādās pasaules malās; un grāmatas pircējs automātiski atbalsta ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu) (..). Daļa ir saistīta ar ētisku dzīvesveidu (iešana baznīcā, citu cilvēku nemānīšana, sirsnība un izpalīdzība ikdienā utt.). Taču šī didaktika nav uzmācīga, tā tāpat kā visi stāstā notiekošie brīnumi risinās it kā starp citu – kā daudzas lietas cilvēku dzīvē."
Elīna Kokareviča. Putnu atnesti brīnumi. Ubi Sunt, 27.05.2016.