Herta Luīze Burmeistere
30.12.1890 – 10.09.1980
Herta Luīze Burmeistere (Burmeister, 1890-1980) ir Baltijas vācu rakstniece, diplomēta rečitētāja, daiļlasītāja un balss nostādītāja, kā arī aktrise (debitējusi Rīgā 1925. gadā). Viņa strādāja kā runas mākslas docente skolotāju izglītības iestādē (Dozentin für Sprecherziehung an der Hochschule für Lehrbildung) 1919. gadā izceļoja uz Meklenburgu, strādāja kā daiļlasītāja un izglītojās aktiermākslā pie galma aktiera Karla Graumana (Graumann) Minhenē, 1923. gadā atgriezās Rīgā un turpināja izglītoties daiļlasīšanā pie savas bijušās skolotājas Monikas Huniuss, kas tagad viņai palīdzēja arī rakstniecībā. 1939. gadā Herta Luīze Burmeistere izceļoja uz Poliju, pēc kara - uz Minsteri, kur strādāja kā vingrošanas skolotāja un referente Baltijas vācu novadniecībā (Deutschbaltische Landsmannschaft).
Burmeistere rakstījusi lugas, romānus, noveles, dzejoļus, vākusi un sakārtojusi skaitāmpantu un spēļu krājumu bērniem, kā arī publicējusi atmiņas par sadarbību ar Moniku Huniusu un dzīvi Baltijā. Burmeistere nereti savu darbu sižetus smēlusi no Baltijas vēstures un folkloras, tai skaitā latviešu un igauņu folkloras. Daļa viņas lugu palikušas manuskriptā, tās izskanējušas Vācijas radio, dzeja pēc 2. pasaules kara publicēta skolu mācību grāmatās.
Birth time/place
30.12.1890
Rīga
Place/time of death
10.09.1980
Minstere
Personal information
Dzimusi advokāta un Rīgas pilsēta domnieka Nikolaja Vilhelma fon Klota (von Klot, 1852-1932) un viņa sievas Idas Johannas Sofijas fon Klotas, dzimušas Hartmanes (1859-1951), deviņu bērnu ģimenē, kurā liela uzmanība tikai pievērsta mīlestībai pret mūziku un deju. Herta Luīze fon Klota ir 1913. gada 11. martā precējusies ar diplomētu arhitektu Teodoru Karlu Burmeisteru (Burmeister, 1885. 19.12. - ap1920 no izsitumu tīfa); laulībā dzimuši trīs bērni: Volfrāms Teodors (29.11./12.12.1913-23.03.1990), diplomēts arhitekts Meinhards (19.10.1915) un sporta skolotāja Ingrida Ida Margarēte (13.10.1917-6.11.1949. Bīlefeldē).
Hertas Luīzes jaunākais brālis Burharts fon Klots (von Klot, 1892-1989) ir jurists, māsa Džeina Tatārina-Tarnheidena (Jane Tatarin-Tarnheyden, 1886-1973) ir Baltijas vācu bērnu un jaunatnes rakstniece.
Professional activity
Lugas1932: Der Schloßherr und die Meermaid. Märchenspiel nach alten Ostseesagen. O.o., atk. izd. Minsterē, 1952.
1936: Brüderchen und Schwesterchen. Märchenspiel nach Grimm, o.O. 1936. ["Brālītis un māsiņa. Pasaku luga pēc Grimmu motīva", pirmizrāde Rīgā 1936, izrāde Jelgavā u.c.], atk. izd. Minsterē 1951, 1956, 1960.
1939: Die Elfenhochzeit. Märchenspiel in 4 Aufzügen nach baltischen Sagen. Riga: E.Plates. ["Rūķīšu kāzas. Pasaku luga 4 cēlienos pēc baltiešu teiku motīviem", pirmizrāde Rīgā, 1938], atk. izd. Minsterē ap 1960.
1939: Baltische Heimat. Hörspiel. Leipzig, Breslau.
1949: Maria. Schauspiel. o.O.
1951: Schuld und Liebe. Schauspiel in 3 Akten. Münster.
1951: Das Bernsteinherz. Ein heiter Spiel um eine Herzogin. Münster. [darbība ap 1566. gadu Kurzemes hercogistē].
1960: Der Machtring. Sagenspiel. Münster.
c.1960: Ostdeutsches Legendenspiel. Mit Sprechchor, Chorgesang und Einzelspielern. Münster [sižetā arī Rīgas dibināšanas un Lielā Kristapa leģenda].
1965: Und niemand antwortet.. Einakter. Münster.
1965: Einakter [Gedankenkarussel; Warum fragst du nicht? Aus dem Nichts? Schon wieder eine!]. Münster.
1966: Aus dem nichts? Schauspiel. Einakter. Münster.
1966: Gedankenkarussel, Schauspiel. Einakter. Münster [pirmizrāde Minsterē, Lineburgā 1963]
1966: Schon wieder eine. Lustspiel. Einakter. Münster.
1966: Warum sagst du nicht? Schauspiel. Einakter. Münster [pirmizrāde Lineburgā 1963, izrāde arī Brēmenē]
1968: Gebundene Hände. Münster.
Dzeja1940: Deutschland. In: A. von Akerman (Hrsg.). Morgengabe. Sammlung baltendeutscher Gedichte. Leipzig, S. 45.
1963: Nirgends ein Licht. In: G.Pratschke (Hrsg.). Licht vor dem Dunkel der Angst. Eine europäische Anthologie des Glaubens an die Zukunft. Wien, S. 93-94.
1965: Vision des jungen Dichters. In: G.Pratschke (Hrsg.). Du, unsere Zeit. Eine Welt-Anthologie der Hoffnung auf Frieden. Wien, S. 98 [fragments no lugas Aus dem nichts?].
1966: Stunde des Abschieds in Sankt Peter zu Riga. In: G. Pratschke (Hrsg.). Das ist mein Land. Eine Welt-Anthologie der Völkerverständigung. Wien, S. 209.
1967: Gedichte. In: G.Pratschke (Hrsg.). Ein Wort ins Herz der Welt. Eine Welt-Anthologie des Appells an die Menschlichkeit, Wien.
1968: Ein Licht ist zu uns kommen. In: G. Pratschke (Hrsg.). Alle Wunder dieser Welt. Eine Welt-Anthologie des Staunens und der Hoffnung. Wien, S. 30.
Oriģinālproza1953: Vater Brummels Meisterwerk oder Peterle und Nuckerle. Weihnachtsmärchen um einen Jungen und einen Hampelmann. Münster, atk. izd. 1966.
1954: Klaas Hövelbecks Weihnachten. Weihnachtserzählungen für Jung und Alt. Ratingen: Henn. [ietver stāstus un dzejoļus; recenzija Baltische Briefe 11(97), 1956, S. 14.]
1955: Ostseekinder. Roman in zwei Teilen. Dinkelsbühl: Kronos-Verlag, atk. izd. 1956 [kultūrvesturisks romāns, I d. 1938.g.; II d. 1938-1952.g.; recenzijas: Baltische Briefe 4 (90), 1956, S. 12; Baltische Hefte 4, 1956/57, S. 238-240 (H.Mattiesen)].
1955: Baltische Erzählungen. Dinkelsbühl, atk. izd. Heidelberg, 1960 [stāsti, dzejoli, literāri apstrādātas teikas un leģendas no Baltijas pagātnes, t.sk. Der Fluch des Elfenkönigs in Dondangen ("Dundagas rūķīšu karaļa lāsts", sižets arī Die Baltischen Provinzen, Bd.5, S. 27-30)].
1960: Tanz der Liebe. Novelle. Heidelberg.
1961: Der Fluch der Elfenkönigs in Dondangen. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums 9 /1962.
1977: Störtebeckers Raubzug in Livland. In: H.E.Käufer, W.Neumann (Hrsg.). Sie schreiben zwischen Paderborn und Münster. Bio-bibliographische Daten, Fotos und Texte von 33 Autoren. Wuppertal, S. 29-34.
Spēļu un skaitāmpantu krājums1955: Anku Dranku. Kinderreime und spiele. Ratingen: Henn [skaitāmpanti, mēles mežģi, pirkstu spēles, mīklas, panti un spēles bērniem, lūgšanas pirms miega u.c.; autore ievadā norāda, ka saturs radies un labi pazīstams daudzviet, kur skanējusi vācu valoda, t.sk. Baltijā, daļu tekstu viņa savākusi pati dzimtenē, bērnības zemē - Rīgā; pievienotas Vili Probsta ilustrācijas - kokgriezumi].
Memuārliteratūra1952: Auf einem kleinen Bauernhof in Pommern. Eine Erinnerung. In: Westfälischer Heimatkalender 1952, Jg.6. Münster, S. 106-108.
1953/54: Dantig, unvergessene Heimat. In: Ostdeutsche Monatshefte, Bd. 23, 6, S. 323-326.
1961: [vēstules publikācija]. Hans von Rimscha. Offene Antwort an Frau Burmeister. Baltische Briefe 1 (147), S. 7.
1965: Auf Spielfahrt mit den "Hindenburgen". In: Mitteilungen der Beuthener Geschichts- und Museumsvereins, 27/28, S. 204-207.
1975: Als Schülerin von Monika Hunnius. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums 23/1976, S. 121-125.
Name at birth
Hertha Luise von Klot
Emigrated
07.11.1939
Raiņa bulvāris 11, Rīga
Izceļo no Rīgas, pēc tā brīža adreses: Raiņa bulvārī 11. dz. 7.
Working place
1956–1965
Wolfgang Borchert Theatre, Münster
Centrālā dzelzceļa stacija, Minstere
Teātra aktrise, tobrīd t.s. "Istabas teātrī" (Zimmertheater) Centrālajā dzelzceļa stacijā. Baltijas vācu presē ir ziņas par Burmeisteres līdzdalību teātrī 1961. un 1963. gadā, bet iespējams, ka aktrises karjera tajā bija garāka.Sal. VVS. Herta Burmeister im Bremen. Baltische Briefe. Nr.6 (176), Juni 1963, S. 7.; Personalia. Baltische Briefe. Nr. 7/8 Juli/August 1963, S.13.
Buried
15.09.1980
Lauheides meža kapsēta, Minstere
Izvadīšana no kapsētas kapelas plkst.14os.