Hermanis Paukšs
Hermanis Paukšs (1953) – rakstnieks, dramaturgs, režisors, aktieris. Literārās darbības sākumā rakstījis satīrisku dzeju un prozu, vēlāk pievērsies dramaturģijai. Sarakstījis vairākus simtus lugu, daudzas no tām viencēliena formā. Daļa H. Paukša darbu adresēti bērniem un pusaudžiem. Sarakstījis arī vairākus romānus un stāstu krājumus. Šobrīd aktīvi darbojas kā Dramaturgu teātra vadītājs.
Place/time of death
Birth time/place
26.07.1953
Rīga
Personal information
Dzimis ķīmiķu ģimenē.
Professional activity
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1970: dzejoļu kopa "Bezjēdzība" žurnālā "Dadzis" ar pseidonīmu Signe (nr. 13).
Romāni
2003: "Godīgā meitene: teletristisks uzskates līdzeklis mārketingā".
2004: "Pirmā sniega sindroms".
2005: "Sieviete bārā vai Trīs idioti".
2006: "Striptīzs".
2006: "Operācija "Septiņas m....."".
2006: "Ledus sarkofāgi".
2019: "Pele slazdā".
2020: "Eņģeļu medības".
Proza bērniem
1994: "Sveiks, zaķi laupītāj!".
2002: "Ragana un 13 kaķi".
2005: "Blēņu stāsti par sivēnu Rukmāru un viņa draugiem".
Lugas
1983: "Raganas trīs noslēpumi".
2000: "Kad čūska Zane grib gulēt...".
Lugu izlases
1999: "Ak Dievs, kādi murgi…".
2006: "Piedod, Bokačo, ja vari…".
2006: "Blēņu lugas par sivēnu Rukmāru un viņa draugiem".
Scenāriji
1985: "Kaķīša dzirnaviņas" (scenārijs pilnmetrāžas aktierfilmai pēc K. Skalbes pasaku motīviem).
DARBU PIRMIESTUDĒJUMI
1979: "Raganas trīs noslēpumi" Leļļu teātrī.1980: "Una" Liepājas teātrī.
1980: "Tītiņš, Tūtiņš, Astromiks un kosmoss" Leļļu teātrī.
1982: "Ēzelītis" Leļļu teātrī.
1983: "Tika un Spilventiņa piedzīvojumi puķu pļavā" (kopā ar J. Jurkānu) Leļļu teātrī.
1983: "Intervija" Leļļu teātrī.
1984: "Rīt 17.04" Liepājas teātrī.
1984: "Pa dārzu staigā leopards" Latvijas teātra biedrības Eksperimentālajā teātrī.
1984: "Susuriņš un Ziemeļvējš" Leļļu teātrī.
1986: "Akvārijs" Leļļu teātrī.
1987: "Sārto buru paēnā" Ivara Elerta teātrī "Apsēstā māja".
1988:"Melnās krēpes" Dailes teātrī.
1988: "Kad čūska Zane grib gulēt" Ivara Elerta teātrī "Apsēstā māja".
1988: "Trīs kāposti" Ivara Elerta teātrī "Apsēstā māja".
1989: Vilciens uz Romu" Ivara Elerta teātrī "Apsēstā māja".
1989: "Čir, čir!" teātra kopā "Mākonis ABC".
1989: "Mīļo Albertonkul" radošajā apvienībā "Bedre".
1989: "Paciente Nr. 673" radošajā apvienībā "Bedre".
1990: "Astrīdas Dzintarovnas sapnis" Ivara Elerta teātrī "Apsēstā māja".
1990: "Absurda apoteoze" Rīgas 3. arodvidusskolas mācību teātrī.
1990: "Kazimirs" mācību teātrī "Stervo".
1990: "Labrīt, Raganas jaunkundz!" radošajā apvienībā "Bedre".
1991: "Ernesto" Rīgas 3. un 19. arodvidusskolas mācību teātrī.
1991: "Iztēles tiesības" Rīgas 1. pārtikas rūpniecības skolas mācību teātrī.
1991: "Trīs rubļi" mācību teātrī "Stervo" un radošajā apvienībā "Bedre".
1991: "Šakāļu uzbrukums" radošajā apvienībā "Bedre".
1991: "Princeses Ženevjēvas ķeblītis" mācību teātrī "Stervo".
1992: "Bankas aplaupīšana" radošajā apvienībā "Bedre".
1992: "Vēstule vecmāmiņai" radošajā apvienībā "Bedre" un mācību teātrī "Stervo".
1992: "Informācijas laikmets" Rīgas 1. pārtikas rūpniecības skolas mācību teātrī.
1992: "Kas norāva lācītim kāju" radošajā apvienībā "Bedre".
1992: "Veronikas gars" Rīgas 1. pārtikas rūpniecības skolas mācību teātrī.
1992: "Pravieša parādīšanās" radošajā apvienībā "Bedre".
1992: "Ešafots" mācību teātrī "Stervo".
1992: "Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?" teātra studijā "Varbūt".
1992: "Saulēktu vilciens" Rīgas 1. pārtikas rūpniecības skolas mācību teātrī.
1992: "Tfu, tfu, tfu" radošajā apvienībā "Bedre".
1993: "Kafija ar cepumiņiem" teātra studijā "Varbūt".
1993: "Landrovers" teātrī "ISI".
1993: "Rītausmas Bolero" radošajā apvienībā "Bedre".
1993: "Princešu modinātāji" Rīgas 16. arodvidusskolas mācību teātrī.
1993: "Pavļiku gaidot" Rīgas 1. pārtikas rūpniecības skolas mācību teātrī.
1994: "Sarkanturbānīte no Kaščeju cilts" teātra studijā "Varbūt".
1995: "Brālīša Trusīša rotaļas" Jaunajā Rīgas teātrī.
1997: "Ķieģelis" Dobeles amatieru teātrī "Pitons".
1997: "Skatītāji" Dobeles amatieru teātrī "Pitons".
1997: "Demogrāfiskā pastorāle" Jelgavas 4. vidusskolas Tautas teātrī "Vējlukturis".
1999: "Piektais bauslis" Jelgavas 4. vidusskolas Tautas teātrī "Vējlukturis".
2000: "Bojātā tačka" teātrī "Rozā varde".
2001: "Čir, čir!" teātrī "Rozā varde".
2001:"Paipalu nakts" teātrī "Rozā varde".
2001: "Urši un torte" Komēdijas teātrī.
2002: "Godīgā meitene" Valmieras teātrī.
2002: "Nāves miegā" teātrī "Rozā varde".
2002: "Trīs ruksīši" Leļļu teātrī.
2002: "Pintiķu ciems" Leļļu teātrī.
2003: "Ziemas pasaka" Leļļu teātrī.
2005: "Sērfija un Roļika piedzīvojumi Leļļu teātrī" Leļļu teātrī.
2006: "Mūsu kopējās mājas" teātra studijā "Vinnijs".
2012: "Meli" ("Striptīzs") Daugavpils teātrī.
Quotes
PAR HERMAŅA PAUKŠA PERSONĪBU
"Hermanis Paukšs – rakstnieks, aktieris, režisors un teātra pedagogs. Nevienu no šīm nodarbēm un to sasaisti nevar nosaukt par nejaušību. Viņam tā ir dzīve, kuru viņš dzīvo. Dzīve, kurā katrā nākamajā brīdī vajag (sanāk, gribas, gadās) darīt ko citu. Un tajā pašā laikā vienu un to pašu. Tas ir TEĀTRIS."
Čaklais, Ingmārs. Hermanis Paukšs un viņa lugas. Paukšs, Hermanis. Ak Dievs, kādi murgi... Lugu izlase. Rīga: AGB, 1999. 420. lpp.
PAR LUGU MĀKSLINIECISKO VEIDOJUMU
"Paukša lugām raksturīga liriska noskaņa, dēkainības elementi, paradokss, arī ačgārnības, pārgalvīgs humors, reizēm groteska, tomēr lugu mākslinieciskā izveide nereti ir nepietiekama."
Vite, Astrīda. Hermanis Paukšs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne , 2003. 436. lpp.
PAR RAKSTNIEKA DARBU SPECIFIKU
"Anekdotes vai mīti, parodijas vai komēdijas – izvēlētajai formai būtībā nav izšķirošas nozīmes. Rakstīšana H. Paukšam ir ekskluzīva iespēja sarunāties ar ļoti daudziem cilvēkiem. Viņš modelē situāciju –vienalga, reālistisku, fantastiski, absurdu –un tad izspēlē dialogu un brīžiem gluži neiespējamas kombinācijas. [..] Paukša ligas nav dramaturģiski nevainojami būvētas, un tā mēdz grēkot pret labas gaumes korektumu, Taču to pamatā ir kodīgi asprātīgs teksts un dzirkstoši paradoksāls humors.
Mamaja, Evita. Hermaņa Paukša paradoksu spēles. Paukšs, Hermanis. Piedod, Bokačo, ja vari... Lugu izlase. Rīga: AGB, 2006. 15. lpp.
Affinities
Alda Krastiņa - Ex-wife
Pseudonym
P. Hermanis, A. Tārpiņš, Kantars Cereālijs, Tototo de Gugu, Maiks Fulstops, Murats Hodžirbajevs, Joness Kalvers, Čezare Lučano, Maldonis Purviņš, Auseklis Rietenieks, Džons Smits, Marta Vaino, Semjuels Godo, Džons Murders, Artūrs Zināms u. c.
Education
1960–1962
Riga secondary school No. 6
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga
1962–1970
Riga Secondary School No. 50
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga
1970–1971
Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
Zvārdes iela 1, Rīga
Mācījies, beidzis vidusskolu.
1971–1975
Latvian Conservatoire
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Studējis, beidzis Teātra fakultātes Aktieru nodaļu.
1979–1980
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava
Mācījies Augstākajos kinorežisoru un scenāristu kursos.
1980–1983
Latvian Conservatoire
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Studējis, beidzis Teātra fakultātes Režijas nodaļu.
Working place
1975–1987
Latvijas Leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela, Rīga
Aktieris.
1984–1987
Latvijas Leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela, Rīga
Galvenais režisors.
1987
Valsts Rīgas Operetes teātris
Brīvības iela 96, Rīga
Dramaturgs.
1987–1990
Ilmāra Ēlerta neatkarīgais teātris "Apsēstā māja"
Rīga
Režisors, dramaturgs un mācību studijas vadītājs.
1987–1996
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Vaļņu iela 2, Rīga
Skolu teātru kustības vadītājs.
1988–1993
Radošā apvienība "Bedre"
Rīga
Režisors un pedagogs.
1989–1991
Teātra kopa "Mākonis ABC"
Rīga
Mākslinieciskais vadītājs un galvenais režisors.
1989–1993
Mācību teātris "Stervo"
Rīga
Rīgas 6. un 19. arodvidusskolas apvienotā mācību teātra "Stervo" režisors un pedagogs.
1990–1991
Rīgas 3. arodvidusskola
Dzirnavu iela 117, Rīga
Mācību teātra režisors un pedagogs.
1990–1992
Romana Grabovska teātris "Komediantu kompānija"
Rīga
Režisors, dramaturgs un mācību studijas vadītājs.
1992–2001
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Imantas 7. līnija 1, Rīga
Skatuves runas, aktiermeistarības un režijas pasniedzējs, studentu teātra "ISI" galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs.
1996–2003
Jelgavas 4. vidusskola
Akmeņu iela 1, Jelgava
Jelgavas 4. vidusskolas Tautas teātra "Vējlukturis" galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs.
Participation in organisations
1975 until now
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
1979
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
1993 until now
Latvian Writers’ Union
Lāčplēša iela 48/50 – 12
1999 until now
Latvijas Dramaturgu ģilde
Vaļņu iela 9, Rīga
Awards
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par gandrīz 20 lugu iestudējumiem dažādos Latvijas amatierteātros – “Piedod, Bokačo, ja vari!” Mores, Gailīšu, Neretas un Sarkaņu pagastu amatierteātros, “Bizness” Pūņu, Virbu un Novadnieku pagasta amatierteātros, “Vai tev ne
2005