Par autora dzeju"Dzīvē Marģers prata paironizēt ļoti smalki, bet viņa dzejā ironijai, šai modernā cilvēka dievībai, nav nekādas nozīmes. Teiktais nenozīmē, ka Majevskis dzejā būtu sīksti tradicionāls vai pat arhaisks, bet gan – ka viņš gājis citu ceļu, vienām iezīmēm, piemēram, kāpināta, neatšķaidīta lirisma prasībai, paliekot uzticīgs, savukārt citas – intensīvi pārveidojot. Visvairāk tas attiecas uz dzejoļu kompozīciju, kas veidota kā mūzikas darbā: motīvu mija, pauzes, kontrasti, variācijas – tēmas un blakustēmu attīstība ir skaidra, bet nav jēdzieniski izstāstāma."
Čaklā, Inta. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru. Rīga: LU LFMI, 2013."Hermaņa Marģera Majevska dzeja ir akvareliski veidotas, impresionistiskas dvēseles stāvokļu fiksācijas. Raksturīga smalka skaņu un krāsu izjūta, muzikāls ritms, īpatnēja intonācija; plašs kultūras reminiscenču slānis, ko veicinājusi Majevska atdzejotāja darbība."
Sekste, Inguna. Majevskis Hermanis Marģers. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.