"Gunārs Priednieks alias Vidzemnieks ir, protams, vidzemnieks. No skolas sola nonācis tūliņ darba dienesta rindās, pārstaigājis Pomerānijas kauju laukus, bijis gūstā, atbrīvots un tagad trimdas gaitas vada Anglijā, strādā nelielajā Krolijas pilsētā, bet dzīvo senajā „kungu mājā" Rovfantā. Mūzikālu izglītību neesot baudījis, bet dziedot un komponējot tā, kā „Dieva dotā balss un dzirde ļaujot", nepretendējot uz augstu māksliniecisku standartu. Dziedot pats sava prieka dēļ! Priedniekam padodas t. s. vieglā stila mūzika, kam bieži ir deju ritms, viegli prātā paturama melodija un vārdi, kas „iet pie sirds". Piemērojot moderno apzīmējumu, tā būtu kaut kas līdzīgs „pop" mūzikai, tikai bez lielajiem trokšņiem un kakofonijām. Vai šī stila mūzika arī Anglijā gūst piekrišanu? Priednieks tā nedomā; Anglijā vēl valdot "bītļu" un citu lielo trokšņotāju kults. Bet Vācijā, turpretī, esot jūtama nosvēršanās uz šī mierīgākā un melodiskākā stila pusi, arī jaunatnē. Tāpēc arī viņš esot savas dziesmas uz Vāciju sūtījis. Kas tiek pirmais pie vārda — dzejnieks Vidzemnieks vai komponētājs Priednieks? Kā kuro reizi — vienreiz viens, otrreiz otrs. Kad dziesmu vārdi un melodija esot iecerēti, saskaņoti un ..noslīpēti", Priednieks to iedziedot akordeona pavadījumā skaņu lentē. [..] Priedniekam ir arī vēl brīvā laika nodarbība, kādu nezinu nevienam citam: viņš krāj laikrakstu ziņas, fotogrāfijas un karikatūras no visas mūsu trimdas un ari citu tautību preses, ieskaitot okupētās Latvijas izdevumus, ko sakārto albumu veida krājumos, ik mēnesi vienu; tur ir politiskās, kultūras un sabiedriskās dzīves dokumentācija."
Liepiņa, Austra. Ar vieglām dziesmiņām vācu radiofonā. Latvija, 1974, 8. jūn.