Gunārs Freimanis

Dzimis 1927. gada 3. oktobrī Vaiņodē Ernesta un Marijas Freimanes (dzimusi Kuģe) ģimenē. Bērnības vasaras pavadījis Vilzēnu pagasta "Prūšos". Mātes tēvs J. Kuģis, pazīstams novada skolotājs, Cimzes
semināra absolvents. 1958: oktobrī apprecējies ar Dainu Lēmani.1959: dzimusi meita Ineta.1974: dzimusi meita Jolanta.

1964: pirmā dzejoļu publikācija žurnāla "Karogs" 4. numurā. 1985: uzņemts par biedru PEN Rietumvācijas centrā.1989: Preses biedrības Kanādas kopas biedrs.Proza un dzeja publicēta trimdas latviešu žurnālos "Universitas", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Kara Invalīds", "Vaga", "Labietis" un citos, laikrakstos "Laiks", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis" un citos, arī Latvijas periodiskajos izdevumos "Karogs", "Literatūra un Māksla", "Pilsonis", "Neatkarība", "Dievturu Vēstnesis" un citos.
"Nacionālajā enciklopēdijā" ietverts vēsturnieka Ginta Zelmeņa rakstīts šķirklis par Gunāru Freimani. https://enciklopedija.lv/skirklis/160963-Gun%C4%81rs-FreimanisDzejoļu krājumi1989: Mana ceļa vārds ir mīlestība1990: Uzzibsnījumi1991: Laikmeta apliecinātāji (arī proza)1991: Ņem, Tēvzeme, mani1992: Dzejoļi LatvijaiAtmiņu grāmata par Gunāru Freimani2020: Es neesmu viens. Ar mani ir mana tautaKrājumu sastādītājs1993–1996: Es sapni par dzimteni pagalvī likšu: atmiņu un dokumentu krājums (1–2)

Gunārs Freimanis par savu bērnību“Manas bērnības Rīga piedāvāja Grīziņkalna daudzās kāpnes un baseinus,
sporta spēles tuvējā stadionā, kinoteātrus, kuros varēja noskatīties filmas par
Miki peli, cirku ar klauniem un vingrotājām šaušalīgā augstumā. Rīga dāsni
dāļāja arī ziemas priekus: pikošanos, slidotavas, sniega cietokšņus, slēpošanu
Biķernieku mežā un vakaros – alvas zaldātiņu armijas un grāmatu lasīšanu.
Lasīju daudz. Bibliotēkā biju biežs, cītīgs viesis. Ne visu varēja atrast
bibliotēkās. Grāmatu tirgotāji piedāvāja maza formāta grāmatiņas: Old Vaverli
piedzīvojumi, Harijs Pils, Šerloks Holms, Nabodī… Līdzsvaru ieviesa “Jaunības Tekas”,
“Doktora Dūlitla piedzīvojumi” un skolā apgūtais: “Kauja pie Knipskas”, “Kukažiņa”,
“Baltā grāmata”, Skalbes pasakas. Un tā varu sacīt, ka mani izaudzināja Rīga,
lauki, grāmatas, skola, bet galvenais jau mani brīnumjaukie vecāki. Vēl
jāpiemin skautisma laiks. Tas kā spožs meteors pavizēja manā bērnībā un atstāja
tikpat spožas atmiņas par šiem gadiem, lai gan vairāk nekā trīs auseklīšus
neiznāca virs krūšu kabatas uzšūt. Skautos es sastapos ar jauko stāstījumu par
Staburaga bērniem. Skauti bija tie, kas iepazina savu tēvzemi un līdz ar to arī
iemīlēja to.”

Freimanis, Gunārs. Par sevi. Pilsonis,
1992, 6. oktobris.Par Gunāra Freimaņa dzeju"Gunāra Freimaņa dzejoļi ir gludā klasiskā formā, rakstīti ar labu gaumi un pārdzīvojumu. Raksturīgs ir viņa dzejolis “Pie Staburaga”, rakstīts 1963. gadā, kad padomju vara bija izplānojusi appludināt Daugavas senleju līdz ar Staburagu, lai celtu spēkstaciju. Dzejnieks šos plānotājus dēvē par teiksmainās vietas kapračiem un bendēm. Toreiz diezgan plaši un atklāti bija latviešu protesti pret Daugavas senlejas appludināšanu."

[Andrups, Jānis.] Vajātais dzejnieks. Londonas Avīze, 20.01.1984.

author
publicist

1936–1942
Rīgas 33. pamatskola
Rīga

1942–1946
Rīgas Valsts tehnikums
Rīga
Elektrotehnikas nodaļa

05.1937–06.1940
Latvijas Skautu centrālā organizācija

1989
Latvijas Dievturu sadraudze
Rīga
Valdes priekšsēdētājs

1989
Daugavas Vanagi
Kanādas Kesvikas nodaļas mūža biedrs

08.1944–10.1944
Gaisa spēku izpalīgs

02.1946
Rīga
Apcietināts par ierakstu dienasgrāmatā "Sibīrija ir latviešu tautas kaps". Apcietināts Valsts drošības tautas komisariāta izprovocētā lietā, kurā
bija apsūdzēti astoņi cilvēki. Gunārs Freimanis arestēts kā viens no pēdējiem.

1947–1957
Kolima
Sevvostlag.“Freimanis lēģerī bija sācis rakstīt dzeju,
ko turpināja arī mājās. “Ja viņš nerakstītu dzeju, nezinu, kāds viņš iznāktu no
lēģeriem,” saka Freimaņa meita. Kā cilvēks vispār to var izturēt? Tēva dzejoļi
bija rakstīti vienkāršā valodā, jo viņš baidījies, ka rakstīto atņems. “Jo
vienkāršāka valoda, jo vieglāk pašam dzejoļus atcerēties, tos var dublēt,” saka
Ineta. Visus ieslodzījuma gadus tēvs
izmantojis nometņu bibliotēkas, kas bijušas viņa augstskolas. Dzejā Freimanis varējis
izpaust savas emocijas – jaunībā rakstījis mīlas dzejoļus, vēlāk tie veltīti
Latvijas vēsturei, tautai, valstij.”
(Miķelsone, Māra. Ārpus sistēmas visos laikos. Ir, 2020, Nr. 46) https://ir.lv/2020/11/18/arpus-sistemas-visos-laikos/

03.1964–03.1969
Mordvija
“Otrā krimināllieta Freimanim ir
faktiski par dzejoļiem, oficiāli — par pretpadomju aģitāciju, saka vēsturnieks [Zelmenis].
Dzejas lasīšanu paziņu lokam čekisti interpretēja kā propagandu. Freimanis pats
pratināšanās nenoliedza, ka ir lasījis dzejoļus, ar to arī čekai pietika.
Latvijas PSR Augstākā tiesa viņam piesprieda piecus gadus stingra režīma
nometnē, ko Freimanis izcieta Mordovijā.” (Miķelsone,
Māra. Ārpus sistēmas visos laikos. Ir,
2020, Nr. 46) https://ir.lv/2020/11/18/arpus-sistemas-visos-laikos/

1983–1987
Perma
Apcietināts par pretpadomju dzejoļu rakstīšanu, Anšlava Eglīša romānu izplatīšanu un literāru sarīkojumu rīkošanu savā un paziņu dzīvokļos.Nopratināšanā Gunārs Freimanis esot sniedzis kādu informāciju, kas kaitēja Gunāram Astram. "Gunārs Astra bija vienīgais, kurš 1983. gadā konsekventi atteicās sniegt
jelkādas liecības čekai. “Absolūti vienīgais,” saka vēsturnieks Zelmenis. Visi
pārējie – kurš vairāk, kurš mazāk – laipoja kā jau padomju cilvēki. Taču tagad
mums no malas nav tiesību nevienu tiesāt, jo VDK izmeklētājiem bijis ļoti plašs
līdzekļu arsenāls, lai piespiestu cilvēku stāstīt visu, ko viņiem vajag. Atrada
paņēmienu arī pret Freimani – spriežot pēc visa, viņš tika šantažēts ar ģimeni,
secina Zelmenis." (Plašāk skatīt: Miķelsone, Māra. Ārpus sistēmas visos laikos. Ir, 2020, Nr. 46) https://ir.lv/2020/11/18/arpus-sistemas-visos-laikos/

13.07.1954–01.06.1961
Rīga
Strādājis "Latvenergo" augstsprieguma tīklos par elektromontieri

01.06.1961–27.03.1964
Rīga
Enerģētiskās celtniecības tresta Rīgas celtniecības un
montāžas pārvalde, elektromontieris

12.05.1969–28.03.1983
Rīga
Enerģētiskās celtniecības tresta Rīgas pārvietojamā mehanizētā kolonna,
elektromontieris, vēlāk brigadieris un arī elektrometinātājs

04.01.1994
Rīgas Pirmie Meža kapi