Frīdrihs Šolcs

Frīdriha Šolca (Scholz, 1928-2016) tēvs Gerhards Šolcs (1889-1946), cēlies no Šlēzijas, bija jurists, kurš Pirmā pasaules kara laikā nonācis Persijā, Centrālāzijā. No tēva, kurš bijis teicams arābu valodu zinātājs, pārmantojis interesi un apdāvinātību uz valodām.Fridrihs Šolcs jau skolas gados apguvis latīņu, grieķu, franču, angļu, spāņu un krievu valodu. Pēc Otrā pasaules kara, kad Vācijā, tostarp ap Hamburgu, kur viņš tolaik dzīvoja, tika ierīkotas DP (Displaced Persons) nometnes poļu, krievu, latviešu, lietuviešu bēgļiem, Fridrihs Šolcs kā skolēns bēgļiem mācīja vācu un angļu valodu. Frīdrihs Šolcs bija precējies ar Barbaru Šolcu, dzimušu Kopi (Koppe). 

Frīdriha Šolca galvenais devums ir Baltijas literatūru salīdzinošā izpēte monogrāfijā Die Literaturen des Baltikums: Ihre Entstehung und Entwicklung ("Baltijas literatūras: to rašanās un attīstība", 1990). Tajā salīdzinošā aspektā aplūkota Baltijas tautu (latviešu, igauņu, lietuviešu un Baltijas vācu) literatūras attīstība kopš tās pirmsākumiem, tostarp ortogrāfijas un rakstības attīstību, starpkultūru sakarus un ietekmes, literārās biedrības, laikrakstus un žurnālus, folkloras materiālus utml. Tā pirmā un līdz šim vienīgā atklāj visas šīs Baltijas telpas literatūras, nevien Vācijā, bet pilnīgi iespējams arī pasaulē.”
Savās valodniecības, galvenokārt vēsturiskā kontekstā balstītajās studijās, Frīdriha Šolca uzmanības centrā bija ne tikai baltu valodas (latviešu un lietuviešu), bet visas Baltijas telpas valodas, tostarp austrumprūšu, indoģermāniskās igauņu un somu valodas.
1954: pirmā publikācija: Die Linguistik an der Universität Hamburg [kopā ar E.Fraenkel, W.Giese]. In: Orbis III, S. 189-195. 
1963: izstrādāja pirmo lekciju kursu "Die Sprachen des Baltikums".
1967: izstrādāja lekciju kursu "Die Erklärung der Literatur".

Akadēmiskās izaugsme:
1953–1957: asistents Hamburgas universitātē, Salīdzināmās valodniecības seminārā (Seminar für Vergleichende Sprachwissenschaft).
1957–1960: zinātniskais asistents Hamburgas universitātē, Salīdzināmās valodniecības seminārā.
1959-1962: privātdocents Hamburgas universitātē
1962–1966: slāvistikas profesorsĀrvalstu un tulkotājinstitūtā Germersheimā (Auslands- und Dolmetscherinstitut Germersheim) pie Maincas universitātes
1966–1993: profesors Vestfāles Vilhelma universitātē Minsterē; Slāvu-baltu semināra (Slawisch-Baltisches Seminar) vadītājs
Baltijas studiju interdisciplinārā institūta (Institut für Interdisziplinäre Baltishe Studien) izveidotājs un vadītājs
1993: emeritētais profesors
1993: izveidoja pie Vestfāles Vilhelma Universitātes Minsterē Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtu (Institut für Interdisziplinäre Baltische Studien)
PUBLIKĀCIJAS PAR BALTIJAS (LATVIEŠU) LITERATŪRU, VALODU UN KULTŪRU [izlase]1978: Die Behandlung religiöser Fragen in der lettischen Literatur. In: Kirche im Osten. Studien zur osteuropäischen Kirchengeschichte und Kirchenkunde 21/22 (1978/79), S. 34-62.
1979: Volksmärchen und Kunstmärchen. Zu K. Skalbes Pasakas. In: Humanitas Religiosa Festschrift für Haralds Biezais zu seinem 70.Geburtstag. Stockholm, S. 274-282.
1979: Karlis Skalbe (1879-1945). Ein lettischer und ein europäischer Dichter. In: Journal of Baltic Studies X (1979), S. 205-217.
1981: Baltische Literaturen. In: Weltliteratur im 20. Jahrhundert, Bd.5. Hamburg, 1981, S. 123-130.
1989: Die Sprachen des Baltikums. In: Baltica. Viertelsjahresschrift für Baltische Kultur, Nr.2, S. 8-11.
1989: Rūdolfs Blaumanis, Aleksandrs Čaks, Dainas, Anšlavs Eglītis, Regīna Ezera, Jānis Jaunsudrabiņš, Lettische Literatur, Zenta Mauriņa, Jānis Rainis, Kārlis Skalbe. In: Harenbergs Lexikon der Weltliteratur. Autoren - Werke - Begriffe. Bd. 1-5. Dortmund. 
1989: Die Entstehung eines einheimisches Schrifttums und die Anfänge einer schönen Literatur in der Region des Baltikums als Resultat der Symbiose zwischen Balten und Deutschen. In: Deutsche, Slawen und Balten. Aspekte der Zusammenlebens im Osten des Deutschen Reiches und in Ostmitteleuropa, hrsg.von H.Hecker und S.Spieler. Bonn. S. 41-45.
1989: Die Baltischen Literaturen. Gemeinsamkeiten und Unterschiede. In: Baltisches Jahrbuch 1988, S. 198-125. 
1989: Die Sprachen des Baltikums. In: Baltica. Viertelsjahresschrift für Baltische Kultur, Nr.2, S. 8-11. 
1990: Die Literaturen des Baltikums, Ihre Entstehung und Entwicklung. Opladen. 
1990: Kompositioneller Parallelismus im lettischen Volkslied und die Entwicklung des baltischen Volksliedes. In: Symposium Balticum. A Festschrift to honour Professor Velta Rūķe-Draviņa. Hamburg, S. 433-443. 
1990: Die Sprachen des Baltikums in Forschung und Lehre an den Hochschulen der Bundesrepublik Deutschland. In: Die baltische Nationen - Estland, Lettland, Litauen. Köln, S. 247-257. 
1990: Partisanenkrieg der Verse. Literatur im Baltikum: Die heimlichen Vorreiter der kulturellen Perestrojka. In: Die Welt, Nr. 21.4., S. 21.
1990: Tālivaldis Ķiķauka. Putni. Visvaldis Lāms. Tava valstība. In: Kindlers Neues Literatur Lexikon. Bd. 9. München, S. 367a-368b.
1991: Gunārs Priede. Pie Daugavas. Jānis Rainis. Uguns un nakts. In: Kindlers Neues Literatur Lexikon, Bd. 13, S. 646f, S. 911a-912b.
1991: Kārlis Skalbe. Das lyrische Werk. Pasakas. Ilze Šķipsna. Neapsolītās zemes. Zigmunds Skujiņš. Gulta ar zelta kāju. In: Kindlers Neues Literatur Lexikon, Bd. 15, S. 567a-569b; 577bf., 589bf.
1991: Andrejs Upītis. Laikmeta griežos. Ojārs Vācietis. Das lyrische Werk. In: Kindlers Neues Literatur Lexikon Bd. 16, S. 957bf, 989b-991a.
1991: Mūsdienu latviešu padomju literatūra 1960-1980, red. V.Hausmanis. Rīga 1985 [recenzija]. In: Zeitschrift für Ostforschung Nr.40, S. 595-597.
1992: Lettland. Kultur. Religion. Bildung. In: Die Staaten der Welt I, Bd.6. Freiburg, S. 243f. 
1992: Die lettische Literatur. Kindlers Neues Literatur Lexikon. Bd.20, S. 361a-367b. 
1992: Iz istorii latyšskoj knigi [recenzija]. Zeitschrift für Ostforschung 41, S. 589-591.
1993: Gründung eines Instituts für Interdisziplinäre Baltische Studien an der Westfälischen Wilhelms-Universität, Münster. In: Nordost-Archiv. Zeitschrift für Regionalgeschichte: Neue Folge 2, S. 465-467.
1994: Die Länder des Baltikums. Estland. Lettland. Litauen. Kleines Vademecum für Wissensschaftler auf Reisen um Baltikum. Münster. 
1994: Sprache und Nationalität im Baltikum. In: Feier zur Eröffnung des Instituts für Interdisziplinäre Baltische Studien an der Westfälischen Wilhelms-Universität zu Münster. Münster, S. 59-72.
1995: Herders Auffassung des Volkslieds und der Dichtung und die lettischen Volksliedersammlungen des 19.Jahrhunderts. In: Zeitschrift für Ostfmitteleuropa-Forschung, Nr.44, S. 564-577.
1995: Die Rolle der Gesitlichkeit bei der Entwicklung der Schriftsprachen des Baltikums. In: Tausend Jahre Nachbarschaft. Die Völker des baltischen Raumes und die Deutschen. München, S. 251a-259b.
1995: Aleksejs Apīnis. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum [recenzija]. In: Nordost-Archiv, neue Folge, Band IV, S. 344-349.
1997: Fünf Jahre Geistesfreiheit. Literatur im Baltikum nach der Wende. In: Die Baltischen Staaten im 5. Jahr der Unabhängigkeit. Eine Bestandaufnahme. Beiträge zu einem Internationalen Symposium in Münster 14./15.Nov.1996. Münster, S. 189-200.
1997: Sprache und Nationalität im Baltikum. In: Über Muttersprachen und Vaterländer. Zur Entwicklung von Standardsprachen und Nationen in Europa. Berlin, Bern. New York, Paris, Wien, S. 265-276.
1998: Die Anfänge der estnischen und lettischen Schönen Literatur und die deutsche Literatur. In: Baltistik: Aufgaben und Methoden. Heidelberg, S. 387-400.
1998: Amanda Aizpuriete. Vizma Belševica. Māris Čaklais. Das lyrische Werk. In: Kindlers Neues Literaturlexikon. Bd.21. Supplement. München, S. 21b-22a; 116a-b; 196b-197a. 
1998: Garlieb Helwig Merkel, Die Letten vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts. Māra Zālīte. Das lyrische Werk. In: Kindlers Neues Literaturlexikon, Bd. 22 Supplemment. Münster, S. 130b-131b, 743b-744b.
2008: Die Übersetzungskultur in den Ländern des Baltikums. In: Internationales Handbuch zur Übersetzungsforschung. Berlin: de Gruyter. Bd. 1-2. 
Apbalvojumi un goda nosaukumi
1983–2016: Ziemeļ-Reinas-Vestfāles Zinātņu un mākslas akadēmijas Humanitārās nodaļas biedrs (Nordrhein-Westfälische Akademie der Wissenschaften und der Künste Düsseldorf)
1992–2016: Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis
1995: Getingenas Baltijas Vēstures komisijas godabiedrs (Baltische Historische Kommision)
1998: Viļņas Universitātes goda doktors
Helsinku Somu literatūras biedrības korespondētājloceklis
Ukrainas Mākslas un zinātņu akadēmijas pilntiesīgs biedrs

1988: apbalvots ar Vācijas Republikas Nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz) par nopelniem kontaktu veicināšanā starp Baltijas valstīm un Vācijas Republiku

F. Scholz ist – so darf man sicher sagen – einer der heutzutage nur noch ganz wenigen Philologen, der die seit langem übliche Festlegung auf Sprach- oder Literaturwissenschaften nicht akzeptierte. Stets haben ihn diese beiden großen Gebiete der Philologie in gleicher Intensität beschäftigt, wobei sein Interesse nicht nur einer einzigen Sprachgruppe, der slavischen, galt. In gleichem Maße hat er sich vielmehr kontinuierlich auch den baltischen Sprachen und Literaturen zugewandt, dies unter Einschluß des Estnischen, denn baltisch war und ist für ihn nicht nur ein genetischer Begriff sondern auch ein geographisch-arealer und kultureller [F. Šolcs ir – var droši teikt – viens no retajiem mūsdienu filologiem, kas nepieņēma sen iedibināto valodniecības vai literatūrzinātnes definīciju. Šīs divas galvenās filoloģijas jomas viņu vienmēr ir nodarbinājušas vienādā intensitātē, lai gan viņa vienīgā interese nebija viena - slāvu valodu saime. Tikpat lielā mērā viņš pievērsās baltu valodām un literatūrai, arī igauņu valodai, jo viņam “baltu” valodas bija un ir ne tikai ģenētisks, bet arī ģeogrāfiskā areāla un kultūras jēdziens]. Ulrich Obst, Gerhard Ressel.Curriculum vitae. In: Balten - Slaven - Deutsche: Aspekte und Perspektiven kultureller Kontakte. LIT, 1999, S. VI. 
Mit Prof. Friedrich Scholz habe ich meinen akademischen Lehrer der Baltischen Philologie in Münster und haben wir alle einen Kollegen verloren, der die akademische Erinnerung an das Baltikum, seine Sprachen und Literaturen in Zeiten, als diese aus dem deutschen und europäischen öffentlichen Bewusstsein verschwunden waren, wachhielt und die Rückkehr Estlands, Lettlands und Litauens in unser Bewusstsein nach 1991 mit ebnen half. Wir werden ihm ein ehrendes Gedenken bewahren. [Ar profesoru Frīdrihu Šolcu es zaudēju savu akadēmisko baltu filoloģijas skolotāju Minsterē, un mēs visi esam zaudējuši kolēģi, kurš laikā, kad akadēmiskā atmiņa par Baltijas valstīm, to valodām. un literatūru bija pazudusi no Vācijas un Eiropas sabiedriskās apziņas, palīdzēja bruģēt ceļu tam, lai pēc 1991. gada Igaunija, Latvija un Lietuva atgriestos mūsu apziņā].Detlefs Henings. Nekrologs F. Šolcam, no: https://www.balt-hiko.de/friedrich-scholz [26.02.23.]

literary scholar
philologist
professor

Friedrich Scholz

1947–1952
Hamburgas universitāte
Hamburga
Salīdzinošās valodniecības studijas, specializējoties baltistikā, indoģermanistikā, slavistikā, indoloģijā un klasiskajā filoloģijā, jo īpaši pie ķeltologa Hansa Hartmana (Hartmann, 1909-2000) un slāvista Eberharda Tangla (Tangl, 1897-1979).

1953
Hamburgas universitāte
Hamburga
1953. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu par pētījumu slāvu valodniecībā Studien zur Geschichte des umschriebenen Perfekts in den slavischen Sprachen

1959
Hamburgas universitāte
Habilitētais doktors vispārīgās un salīdzināmās valodniecības nozarē par darbu "Unpersönliche Ausdrücke im Russischen, die sich auf Personen beziehen", publicēts angliski "Russian Impersonal Expressions Used with Reference to a Person" (1973).

1953–1960
Hamburgas universitāte
Hamburga, VācijaAsistents, zinātniskais asistents Salīdzināmās valodniecības seminārā

1959–1962
Hamburgas universitāte
Privātdocents

1962–1966
Maincas Johannesa Gūtenberga universitāte
Mainca (Mainz), VācijaSlāvistikas profesorsĀrvalstu un tulkotājinstitūtā Germersheimā (Auslands- und Dolmetscherinstitut Germersheim) pie Maincas universitātes.

1966–1993
Westphalian Wilhelms-University
Minstere (Muenster), VācijaProfesors Vestfālenes Vilhelma universitātē Minsterē, vadījis šīs universitātes Slāvu-baltu semināru, vēlāk Baltijas studiju interdisciplināro institūtu.

1983–2016
Ziemeļreinas-Vestfāles Zinātņu un mākslas akadēmija Diseldorfā
Diseldorfa
Biedrs

1992–2016
Latvian Academy of Sciences
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis