Frīdis Skuju

3 pictures

12.01.1887 – 17.05.1942

Birth time/place

12.01.1887
Alūksnes novads
Alūksnes pagasta "Sprogās""Esmu dzimis un uzaudzis tāļā Vidzemes malienas stūrī: trūkumā un mūžīgās raizēs pēc maizes kumosa. Apkārtnē uz katra soļa – nabadzība, māņticība, gara tumsība, drebēšana barona priekšā."Mīlbergs, G. (Skuju Frīdis). Īsas piezīmes. Atziņas: latvju rakstnieku autobiografijas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 305. lpp.

Place/time of death

17.05.1942
Soļikamska
Tiek nošauts (čekas viltus izziņā teikts, ka miris 1944. gada 10. janvārī ar kuņģa vēzi).

Personal information

Dzimis 1887. gada 12. janvārī Alūksnes pagasta "Sprogās".
1933: otrā laulība ar Vilmu Krievu (?–1980), ģimenē piedzimst meitas Biruta (1934) un Janīna (1936).

Professional activity

1901: 14 gadu vecumā saraksta savu pirmo lugu "Ciema puikas" (manuskripts gājis bojā Pirmā pasaules kara laikā). Alūksnes draudzes skolā laikā aktīvi rakstījis skolēnu literārajā žurnālā.
1906: pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Iz kāda skolnieka dienu grāmatas" žunālā "Vārdotājs" (Nr. 3).
1941: 20. februārī visas Skuju Frīda grāmatas tiek iekļautas aizliegto grāmatu sarakstā.

Par pseidonīmu "Skuju Frīdis"

"Skuju Frīdis. Tīri tāds ķecerīgs, zobgalīgs pseidonīms. Bet viņa vēsture daudz vienkāršāka. Mīlberga dzimtās mājas sauc par Skujām, un viņa līdzskolnieki nav mīlējuši lietot pārāk garas uzrunas. Tā Gotfrīds kļuva par Frīdi un Gotfrīds Mīlbergs par Skuju Frīdi." (Rasa, Vilis. Kāda aizmirsta jubileja. Jaunā Raža, 1933, Nr. 6)

Dzejoļu krājumi

1908: Akordi iz sajūtu pasaules
1929: Sirdsmaldi

Romāni

1912: Zem saules
1923: Mīla un māņi (atkārtots izdevums 1976)
1923: Zelta raktuvēs (atkārtots izdevums 1963)
1924: Sidrabota saule lec (atkārtots izdevums 1993)
1937: Uz tām prūšu robežām (atkārtots izdevums 1995)

Stāsti un stāstu krājumi

19--: Zem maskas
1912: Pa dzīves ceļu
1923: Vīri un sievas
1924: Divas liesmas
1924: Iegribu verdzībā un citi stāsti
1924: Pātagas cirtieni ūdenī
1925: Krams un šķiltavas
1925: Krusas graudi
1925: Laimes spalvas un citas mūsu dienu pasakas
1927: Spogulī
1929: Zaļais un sarkanais
1930: Ceļojumā
1930: Kritiens
1934: Karnevāls un citi stāsti (atkārtots izdevums 1994)

Stāsti bērniem
1926: Daugavas vanadzēns

Lugas

19--: Nelaime nelaimes galā (atkārtoti izdevumi 1921, 1923, 1934)
1909: Skolmeistars
1910: Bailes no sievas (atkārtots izdevums 1927)
1922: Salauztā atslēga
1922: Skursteņskrāpis (atkārtots izdevums 1929)
1923: Apmainīta mīlestība
1923: Karogs
1924: Ielenktā māja
1924: Patiesības dzēriens
1927: Ministrs uz laukiem (atkārtots izdevums 1934)
1929: Atkritējs
1932: Kandidāti un delegāti

Quotes

Par Skuju Frīda daiļradi

"Bet mācās viņš daudz arī no mūsu prozas meistara Blaumaņa, jūsmo par Niedras izdomas bagātību. Pēta Čehova koncentrēto stāstu uzbūvi, pakļaujas savlailk modes rakstniekam Arcibaševam (pa daļai stāstu krājumā "Vīri un sievas" tā iespaids), arī Kuprina armijas dzīves attēlojumi sniedz Skuju Frīdim nākošajā darbā daudz pamācoša.
Un tā studijās un darbā paiet gadi. Iznāk grāmata pēc grāmatas, sevišķi Latvijas pastāvēšanas laikā. Parādās pagarais, siltais inteliģences dzīves tēlojums – stāsts "Mīla un māņi", ģimenes dzīves mozaīka – stāstu krājumā "Vīri un sievas", stāstu grāmata "legribu verdzībā", kur vietumis pievilcīgi attēlota intīmo jūtu gamma, humoristisko darbu kopojums "Krams un šķiltavas", moderno, simbolisko pasaku krājums "Zelta spalvas" un vesela virkne dramatisko darbu. Tad lielais frontes aizmugures dzīves tēlojums, plašiem reālistiskiem vilcieniem – romāns "Zelta raktuves", utopiskais nākotnes romāns "Sidrabota saule lec", kur izcelts latvju kareivju patriotiskais un drošsirdīgais gars, baltu tautu garīgā pārākumā sekmētā uzvara pār aziātiskām krievu hegemonijas tendencēm, Pieminams vēl patriotiskais jaunatnes stāsts "Daugavas vanadzēns", kur risināti kāda zēna pārdzīvojumi cīņās pie Daugavas. Visas šīs trīs grāmatas ir labākais, ko Skuju Frīdis-Mīlbergs savā 25 gadu ilgajā rakstnieka darbībā devis. Pievilcīga te rakstnieka prasme attēlot lielus notikumus plašos vilcienos, veiklā ritmiskā stilā, nenogremdējoties pārliecīgos reālos sīkumos. Prot viņš panākt arī spēcīgus kāpinājumus, neatslābstoši uzturēt lasītāja interesi un izsargāties arī no banālības.
Kur smeļas vielu rakstnieks savam darbam? Vispirmā kārtā pati dzīve sniedz tik daudz dažādu notikumu. Vairākos darbos autors izmantojis pilnīgi patiesus un pat nesagrozītus reālās dzīves notikumus. Bez tam rakstnieka fantāzija variē dažādās dzīves dotās ainas, rada jaunas situācijas. Tālāk dziļus un spēcīgus ierosinājumus sniedz vēstures studijas."

Rasa, Vilis. Kāda aizmirsta jubileja. Jaunā Raža, 1933, Nr. 6.

Par Skuju Frīda lugām

"To viņam prāvs skaits – tuvu pie 15, gan komēdijas, gan drāmas, gan dramatiski fragmenti. Rakstnieks ir bijis reti ražens, bez lugām viņa spalvai pieder ari vairāki jauki romāni un stāstu krājumi. [..] Kā komēdiju rakstnieks viņš izceļas ar labi veidotām atjautīgām situācijām, aktuālām tēmām, kas ir valdzinošas kā no dzīves noskatītas. Darbības pavediens rit viegli, it kā pats no sevis, un valoda vijīga, dažās vietās pat spilgti gleznaina (pēdējais gan vairāk attiecināms uz G. M. dramatiskiem darbiem). Tādas jau, kas veikli uzrakstītas komēdijas, ir "Nelaime nelaimes galā", ."Apmainītā mīlestība", "Ministrs uz laukiem", "Kandidāti un delegāti" un "Bailes no sievas". Mazāk izdevies ir viencēliens "Skursteņskrāpis". Dziļa nacionālisma un dzimtenes mīlestības apdvestas ir G. Mīlberga patriotiskās lugas. Te minēsim dramatisko fragmentu "Karogs", drāmu "lelenktā māja". [..] Dažos gadījumos G. Mīlbergam nācies saņemt mūsu kritikas asus pārmetumus. Šiem pārmetumiem tomēr nav bijis pamata un arī panākumu. M. lugas laukos iekarojušas plašu atzīšanu un tiek bieži izrādītas. Tas rāda, ka tauta, neskatoties uz to, ko par kādu literārisku darbu spriež kritika (bieži vien vārdu "kritika" var likt pēdiņās, jo tajā personīgi motīvi noteic tās saturu, kāpēc trūkst objektīvas mākslinieciskas mērauklas), bet gan pati atrod labāko, sev piemērotāko."

Ķelpe, Jānis. Gotfrīda Mīlberga lugas. Jaunā Raža, 1933, Nr. 1.

Name at birth

Gotfrīds Mīlbergs

Pseudonym

Greizais Mēnesis, Ritenis, Sidirfs Ujuks

Education

1896–1900
Alūksnes pagasta skola
Kanaviņu iela 14, Alūksne
Alūksnes pagasta skola jeb Paideru skola"Alūksnes Paideru skolā guvis pirmās zinības pie tautas atmodas laika darbinieka, tā sauktā Vecā Berkuļa."Skuju Frīda – Gotfrīda Mīlberga 50 gadi. Studenta Dzīve, 1937, 23. janvāris.

1900–1902
Alūksne Parish School
Alūksne

1903–1907
Valka
Beidzis Valkas pilsētas skolas pedagoģiskos kursus.

1909
Ieguvis mājskolotāja tiesības

1911
Pleskava
Izturējis mājskolotāja eksāmenus

Detention

1905–1906
Valka
Valkas apriņķa cietums"Valkas apr. cietumā uzrakstīju (uz zāļu pulverīšu papīriņiem) "Akordi iz sajūtu pasaules"."Mīlbergs, Gotfrīds. Īsas piezīmes. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 308. lpp.

1905–1906
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
"Līdz ar vairākiem citiem jauniem skolotājiem mani aizrāva toreizējās nacionāli revolucionārās idejas. Aiz pārliecīga straujuma un naivuma iegāzos pats, pa daļai iegāzdams arī citus. Mani apcietināja un noturēja apmēram pusgadu, pēc kam atkal atsvabināja pierādījumu trūkuma dēļ. [..] Rīgā, Centrālcietumā iepazinos ar nelaiķiem Dr. A, Priedkalnu un A. Deglavu. No tālienes dabūju redzēt arī Kārlu Krūzu un Melnalksni."Mīlbergs, Gotfrīds. Īsas piezīmes. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 308. lpp.

Working place

1907–1908
Valka
Strādājis par skolotāju Valkas Silamūrnieku skolā.

1908
Ziemeri
Ziemeru pagastskola, skolotājs

1908–1909
Lāzberģis
Lāzberģa skolā skolotājs"[..] beidzot vietējais barons Volfs bij izdabūjis manu atstādināšanu no amata. (Par "Sadzīvē" nodrukāto pamfletu: "Klausait, kāda balss skan gaisā: Zemnieki – palaidņi, lielkungus bāž maisā...")."Mīlbergs, Gotfrīds. Īsas piezīmes. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 308. lpp.

1909–1911
Rīga
Strādājis dažādus darbus: vācis avīzēm sludinājumus, rakstījis tirgotājiem reklāmas, bijis komijs un pastnieks, pasniedzis privātstundas.

1911–1915
Laikraksts "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1918)
Rīga
Korektors, vēlāk redakcijas loceklis"Iestājoties "Dienas Lapā" par korektoru un vēlāk – redakcijā, biju tā apkrauts darbiem, ka līdz 1915. g. esmu uzrakstījis tikai ap 50 mūsu dienu pasakas, labu tiesu dzejoļu, garāku stāstu "Mīla un māņi" un dažus sīkākus stāstiņus. Visvairāk rakstīju feļetonus par aktueliem dienas jautājumiem."Mīlbergs, Gotfrīds. Īsas piezīmes. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 309. lpp."Strādādams pie "Dienas Lapas" kā korektors, aizvienam vairāk viņš nāk sakarā ar lielo rakstniecības pasauli. Gar. tulkodams feļetonu, gan rakstīdams skices, satīru un humoreskas, strādādams pie saviem dramatiskajiem sacerējumiem, kāri iedziļinādamies jaunajās literāriskās parādībās, jaunais rakstnieks veido savu talantu. Piepalīdzīgu padomu neliedz viņa literāiiskais skolotājs Līgotņu Jēkabs, iespaidus viņš dala ar tuvākiem draugiem literātiem – Jāni Kārkliņu un Ermani-Pīpiņu."Rasa, Vilis [Austrums, Vilis]. Kāda aizmirsta jubileja. Jaunā Raža, 1933, Nr. 6.

1919–1925
Latvian Army
Ierēdnis (darbvedis, kancelejas priekšnieks, arī Kara ministrijas bibliotekārs, lasījis lekcijas karaskolā, virsnieku kursos un artilērijas virsnieku kursos)

01.1919–10.1919
Rīga
Jāņa Rozes grāmatu veikalā pārdevējs

1921
Rīga
Laikraksta "Vienots Spēks" atbildīgais redaktors

1923–1924
Žurnāls "Aizsargs" (1923-1938)
Rīga
Atbildīgais redaktors

03.11.1925–05.11.1928
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
2. Saeimā ievēlēts no Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas saraksta, darbojies bibliotēkas, kara lietu, mandātu un redakcijas komisijās

1926
Laikraksts "Pirmdiena"
Rīga
Atbildīgais redaktors

1926–1929
Talsi
Laikraksta "Kurzemes Balss" atbildīgais redaktors

1926
Žurnāls "Vanags"
Rīga
Atbildīgais redaktors

06.11.1928–02.11.1931
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
Ievēlēts 3. Saeimā, strādājis kara lietu, mandātu, redakcijas un publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijās.

03.11.1931–15.05.1934
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
Ievēlēts 4. Saeimā, strādājis kara lietu, lauksaimniecības, kā arī redakcijas un bibliotēkas komisijās.

03.1933–1934
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Iekšlietu ministrs

Participation in organisations

Deported

14.06.1941
Cimzes iela 2, Rīga