Fricis Garais

No 1867.-1915. g., parakstīdamies kā V. Zemcevs, viņš publicēja vairākus darbus krievu valodā par Latvijas agrāro iekārtu, kuros, gan polemizēdams pret Baltijas muižniecībps apoloģētu A. Todīņu, gan vēsturiski un statistiski pētīdams zemes apstākļus izvirzīja latviešu tautas prasības pēc agrārās reformas. No 1918. gada dzīvojis Vecmuižas pagastā. Garais interesējies par agrāro jautājumu.
Latvijas valsts laikā Fr. Garais lielāko tiesu nodarbojās ar klasisko filoloģiju un latviešu valodas jautājumiem, atstādams pēc savas nāves vairākus iespiestus un neiespiestus darbus.

Tulkojumi no grieķu valodas:
1925: Platons, Protagors; no grieķu valodas tulkojis Fr. Garais. Rīga : Tulkotāja izdevums
1930-1932: Tukidīds, Peloponēsiešu karš : [divās daļās]; no grieķu valodas pārcēlis Fr. Garais. Rīga : F. Garais, 2 sēj.

1930: Sarakstījis apcerējumu "Daži latviešu valodas jautājumi" (1930).

"Dzejniece Aspazija savas atmiņas par Fr. Garo izsaka šādos izjustos vārdos: "Cik sāpīgi man bija dzirdēt, ka Garais miris! Tā nav persona vien, bet atmiņas par viņu izsauc domās veselu laikmetu. Tas bija jaunības un ziedu laikmets, pavasara pali, kas toreiz pāršalkoja pār visu Eiropu. Nav taču persona atšķirama no sava laika, bet tā jāņem ar vērtību, ko viņa devusi. Es gan iepazinos ar Fr. Garo vēlāk, kad viņš bija jau "Tēvijas" redaktors, un par viņa jaunību nezinu neko. Studējis Maskavā, viņš piederēja pie tā pulciņa, kas grupējās ap jauno strāvu un viņas orgānu "Dienas Lapa" . . . Kad dienlapnieki, kas no sākuma bija tikai kulturāla strāva, pārgāja sociāldēmokratijā un beidzot visa tauta apvienojās pret carismu, kas nobeidzās ar stiprākā uzvaru pret vājāko, es pazaudēju Garo no acīm. Nedzirdēju par viņu vairs neko un nodomāju, ka viņš pieder pie tiem šautiem, kārtiem un moku kambaros bendētiem, un pašai caur briesmām ejot viņš man bija zudis no atmiņas. Kāds brīnums, kad pēc ilga laika sastapu Garo atkal starp dzīvajiem! Neviļus es lasīju "Daugavā" kādu tulkojumu taisni no grieķu valodas. Tik skaistu tulkojumu nebiju atradusi, jo es pati arī protu grieķiski un varu par to spriest. Tuvākas ziņas par Garo dabūju no J. Grīna. Garais gan esot dzīvs un strādājot, bet dzīvojot tik bēdīgos apstākļos, ka viņam darbs neesot nemaz lāgā iespējams. Agrāko dienesta laiku apstākļu pārmaiņās viņam nav izdevies ieskaitīt pensijā. Viņš esot bijis tik vairīgs, ka bēdzis no cilvēkiem. Ar mokām J. Grīns viņu atveda pie manis. Cik sāpīga bija šī atkalredzēšanās! Man šķita, ka es šinī mazā, sakaltušajā vīriņā redzētu pati savas dzīves laikmetu. Nebija jau nekā ko runāt! Asaras tikai sakāpa mums abiem acīs, sirds bija pilna, bet runājām tikai dažus vārdus oficiālā tonī, un tad — šķiršanās uz mūžu. Pēc laika tikai dzirdu, ka viņš miris. — Ak, tā nav miršana, tā ir bojā iešana, lēna nobeigšanās salā un badā, — un tas varēja būt Latvijas lepnums! Pareizi saka Ničše: "In den Votivtafeln des Lebens stehen verzeichnet bloss die Geretteten und nicht die Gestrandeten.""
O. Nonācs. Fricis Garais - V. Zemcevs, viņa dzīve un darbs. Rīgā, 1936

"Pamatīgās studijās un skarbā dzīves praksē gūtās zināšanas ielicis vērtīgos zinātniskos darbos, lai ar tiem kalpotu savai tautai viņas tiesiskā stāvokļa uzlabošanā ... literāriski daudz strādājis arī neatkarīgās Latvijas laikā . . . bet pēc sava noslēgtā rakstura īpašībām nav varējis iekļauties sabiedrībā; visu mūžu pavadījis kā garīgs vientulis..."

O. Nonācs. Fricis Garais - V. Zemcevs, viņa dzīve un darbs. Rīgā, 1936
"Ar lielu mīlestību O. Nonācs, pats Garo personīgi nepazīdams, pēc viņa nāves sakopojis attēlus un datus par viņa dzīvi un dārdu, tā liktenīgi paglābdams no aizmirstības daudzus vēsturniekam svarīgus faktus un dodams neatvietojamu Fr. Garā personības interpretāciju. Bez tā, ko Fr. Garais rakstījis par sevi Latviešu konversācijas vārdnīcā, Nonācs sameklējis vēl dzīvu liecinieku par viņa bērnības tekām un skolas gaitām, kā arī uzrakstījis vairāku latviešu sabiedrisko darbinieku un rakstnieku atmiņas par nelaiķa studiju un darba gadiem. Atsevišķās nodaļās autors apskata Fr. Garo kā agrārvēsturnieku, valodnieku, klasiķu tulkotāju un interpretu, kā arī atzīmē un raksturo viņa neizdotos darbus, kas glabājas Valsts bibliotēkā Rīgā."

B.Ābers. Latvijas Vēstures Institūta žurnāls. 1937.01.01

historian
linguist
publicist
translator

V. Zemcevs

Vecmuiža 6-year Primary School
Vecumnieki

Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava

1886–1891
Maskavas Universitāte
Maskava
studējis filoloģiju Maskavas universitātē

1892–1894
Laikraksts "Tēvija" (1884–1914)
Jelgava
Redaktors.

1899–1911
Rīga
Nodokļu inspektors.

06.1936
Vecumnieku kapi