Fricis Adamovičs

Dzimis kalpa Ernesta ģimenē.
Liela loma audzināšanā bijusi viņa krusttēvam – tēva brālim, Krišjāņa Barona svainim, pirmajam Dundagas pagasta vecākajam Fricim Adamovičam. Viņa mājās mazais Fricis lasījis progresīvos laikrakstus "Pēterburgas Avīzes", "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Baltijas Zemkopis" u. c.
Krusttēvs ļāvis Fricim izvēlēties ticību, un viņš patstāvīgi pieņēmis lēmumu iesvētīties luterticībā.

Literārā darbība Fricis Adamovičs ir viens no atdzejošanas tradīciju dibinātājiem latviešu literatūrā. Viņa publikācijas atrodamas laikrakstos "Balss", "Tēvija", "Dienas Lapa", bet, sākot ar 1885. gadu, visbiežāk izdevumā "Austrums". No krievu valodas atdzejojis A. Puškina, M. Ļermontova, I. Ņikitina, un N. Ņekrasova darbus, latviskojis vairāk nekā pusi I. Krilova fabulu un deviņas V. Šekspīra lugas. Manuskriptā palikuši tulkojumi V. Šekspīra darbiem "Vētra", "Ričards II", "Henrijs IV", "Koriolāns", "Cimbelīns", "Venēcijas tirgotājs". Publicējis virkni vācu autoru atdzejojumu žurnālā “Druva”.
1880: Pirmā
publikācija – dzejolis "Dziesmu leja" laikrakstā "Balss",
17.09. Nr. 60 (ar pseidonīmu Donaitis).Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumiNo krievu valodas
1883: Ivans Krilovs "Muižnieks" (Balss).
1887: Mihails Ļermontovs "Dziesma par Jāni, Bargo caru" (Austrums).
1887: Aleksandrs Puškins "Mocarts un Saljēri" (Austrums).
1893: Ivans Krilovs "Fabulas", I izdevums (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1899: Aleksandrs Puškins "Skopais bruņinieks" (Austrums).
1900: Ivans Krilovs "Fabulas", II izdevums (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1932: Ivans Krilovs "Krilova Fābulas", III izdevums (Valters un Rapa).

No angļu valodas
1897: Viljams Šekspīrs "Jūlijs Cēzars" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1898: Viljams Šekspīrs "Makbets" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1902: Viljams Šekspīrs "Rihards III" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgāda nodaļa).
1933: "Rudens ziedi" (Valters un Rapa). Krājumā apkopoti oriģināldzejoļi un atdzejojumi, arī vairāki V. Šekspīra soneti.

Par mākslinieciski spilgtākajiem tiek uzskatīti tie F. Adamoviča dzejoļi, kuros episki izvērsti atainoti ar dzimto novadu saistīti
kultūrvēsturiski notikumi ("Dinsberģis trimdā", "Krišjāņa Barona
dzīve", "Valdemārs Ēdolē").Pedagoģiskā un zinātniskā darbība Izdevis vairākas mācību grāmatas dabaszinībās un ģeogrāfijā pamatskolai. Kā netiešs F. Adamoviča mācību grāmatu popularitātes apliecinājums ir to atkārtota izdošana. Dažas no tām piedzīvojušas 12 izdevumus, arī pēc autora nāves. Papildus mācību literatūrai F. Adamovičs izdevis vairākas grāmatas sērijā "Jaunais zinātnieks". Viņš arī dalījies savā pieredzē un zināšanās ar jauniem ģeogrāfijas skolotājiem, ne tikai lasot lekcijas ģeogrāfijas metodikā un Latvijas ģeogrāfijā, bet arī uzstājoties konferencēs un publicējot savus rakstus.

Mācību grāmatas
1908: "Gaiss. Ievads dabas mācībās pašdarbībai un pašmācībai".
1922: "Nedzīvā daba. 1. daļa".
1925: "Āreiropas zemes. Āfrika, Āzija, Amerika, Austrālija. Ģeogrāfija pamatskolas 5. klasei".
1926: "Dzimtenes mācība. Ģeogrāfija pamatskolas 3. klasei".
1926: "Nedzīvā daba. 2. daļa. Pamatskolas 5. un 6. klasei".
1927: "Dzīvā daba. Pamatskolas 3. un 4. klasei".
1928: "Dzīvā daba. Pamatskolas 5. klasei".
1929: "Latvijas ģeogrāfija un pirmās ziņas no vispārējās ģeogrāfijas. Pamatskolas 4. klasei".
1930: "Latvijas ģeogrāfija ar dažām papildu ziņām. Pamatskolas 4. klasei".
1930: "Cilvēks. Pamatskolas 6. klasei".
1930: "Karstās joslas meži".
1931: "Svešzemju kultūras augi. I. Barības augi".
1931: "Svešzemju kultūras augi. II. Baudvielas, garšas vielas, tehniski augi".
1935: "Dabas mācība un lauksaimniecība. Pamatskolas 2. klasei".
1935: "Dabas mācība un lauksaimniecība. Pamatskolas 3. klasei".
1936: "Dabas mācība un lauksaimniecība. Pamatskolas 4. klasei".
1938: "Āreiropas un Latvijas ģeogrāfija. Pamatskolas 6. klasei".
1939: "Eiropa un matemātiskā un fiziskā ģeogrāfija. Pamatskolas 5. klasei".

Zinātniskās publikācijas
1925: “Daži jautājumi no ģeogrāfijas metodikas”. (Rakstu krājums “Skola un zinātne”).
1927: “Daži jautājumi no ģeogrāfijas”. (Rakstu krājums “Skola un zinātne”).
1929: “Dzimtenes principi ģeogrāfijā”. (Pirmās Ģeogrāfiskās Konferences darbi krājumā “Ģeogrāfiskie raksti”).
1929: “Cēloniskais sakars ģeogrāfijas mācībā”. (Pirmās Ģeogrāfiskās Konferences darbi krājumā “Ģeogrāfiskie raksti”).
1930: “Īss pārskats par Latvijas ģeogrāfiju (Ievadam)”. (Rakstu krājums “Latvieši”).

Par Friča Adamoviča darbu"Friča Adamoviča paveiktais darbs ir īsti tāds, ka tas pats no sevis ieveļas par drošu stūrakmeni latviešu kultūras ēkās. Ne virsotne, bet stūrakmens, kādu sākumā visvairāk vajadzīgs."
Grīns, Jānis. Fricis Adamovičs. Daugava, 01.03.1933.Viļa Plūdoņa veltījums Fricim Adamovičam 70 gadu jubilejā"Lai godam sveikts starp mūsu dzejniekiem
ir mūžam jaunais dundadznieku Fricis!
Viņš krievu Krilovam un Puškinam,
un angļu drāmas valdiniekam licis
Ir runāt latviski - tik brīnišķi, tik dzejiski,
tik lokani un cēli,
It kā tie būtu nevis svešnieki,
bet mūsu pašu tautas dēli."
Plūdons, Vilis. Dundagas novadpētniecības materiāli. 1933.Friča Adamoviča dzejas tulkojumi"Friča Adamoviča tulkojumi ir jauka, klasiska latviešu dzeja. Tos ir latviešu dzejas ģēnijs līdz darinājis. Valoda, ko latviešu tauta dzejiskai izteiksmei ievingrinājusi un izveidojusi, visā daiļumā un pilnībā atrodama Adamoviča tulkojumos."
Zeiferts, Teodors. Fridrihs Adamovičs. Druva. 01.02.1913.Fricis Adamovičs vēstulē Teodoram Zeifertam
"Atzinība no Tevis, dzejas izpratēja, ir man jaukākā alga par līdzšinējiem atdzejojumiem, bet tā uzliek arī pienākumu arvien jo vairāk iedziļināties dzejas valodas izteiksmē. Dzejai varēju nodoties tikai pa vaļas brīžiem, bet jauki, bija tie brīži, kad uz Šekspīra vai cita ģēnija spārniem ļāvos nesties dzejas dzidrajos augstumos."
Adamovičs, Fricis. Vēstule Teodoram Zeifertam. 02.02.1927. Dundagas novadpētniecības materiāli.

Donaitis

Fridrihs Adamovičs

–1876
Dundagas draudzes skola
Dundaga
Jau Dundagas skolā Friča Adamoviča mīļākie priekšmeti bijuši ģeogrāfija un dabaszinības. Draudzes skolu pabeidzis kā pirmais skolēns.

1869–1876
Dundaga
No 6 gadu vecuma – mājmācība krusttēva Friča Adamoviča mājās Dingas. Mājskolotājs – J. Dreibergs.

1878–1879
mācījiesBaltijas skolotāju semināra paraugskolā Rīgā

1878–1883
Baltijas skolotāju seminārs
Rīga
Mācoties seminārā, F. Adamovičs kopā ar savu studiju biedru Ernesta Dinsberga brāļa dēlu dzīvo pie novadnieka Krišjāņa Dinsberga un izmanto viņa plašo bibliotēku. Iesaistījies literārajā pulciņā, ar semināra kori piedalījies I un II Dziesmu svētkos, uzstājies Latviešu biedrībā.

1883–1886
Pēterburgas skolotāju institūts
Sanktpēterburga

Filologu biedrība
Rīga

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Valodniecības nodaļa.

1883–1886
Pēterburgas skolotāju institūts
Sanktpēterburga
Iesaistījies Pēterburgas latviešu pulciņā. Tā darbībā kādu laiku piedalījušies arī Rainis un Pēteris Stučka.

1886–1899
Bauskas Labdarības biedrība
Bauska
Kādu laiku bijis arī biedrības vadītājs.

30.01.1923–1932
Latvijas Ģeogrāfijas biedrība
Rīga
Piedalījies pēc iespējas visās biedrības aktivitātēs: atklātajos priekšlasījumos un lekciju ciklos; ģeogrāfiskajos pētījumos; ģeogrāfiskās terminoloģijas pilnveidošanā; reģionālajos ģeogrāfiskajos vakaros; populārās lekcijās provincē; rīkotajās ekskursijās; bibliotēkas ierīkošanā; ainavu un diapozitīvu kolekciju vākšanā; Latvijas ģeogrāfijas izstāžu un konferenču rīkošanā.

1863–1876
Dundagas pagasts

1878–1883
Rīga

1886–1899
Bauska

1899–1906
Polija
Pabjaņice

1906–1933
Rīga

01.07.1886–11.11.1899
Bauskas pilsētas skola
Bauska
Jaunais skolotājs ar plašām zināšanām, brīviem ieskatiem un tautiskiem centieniem aktīvi iesaistījies Bauskas sabiedriskajā dzīvē. Papildus obligātajiem mācību priekšmetiem mācījis arī dziedāšanu, rokdarbus, luterāņu ticības mācību un vadījis orķestri. Bijis Viļa Plūdoņa un Andreja Jesena audzinātājs.Konflikts ar pārkrievošanas politikas aizstāvi, inspektoru Šatalovu, kā arī policijas uzraudzība, kurā F. Adamovičs nonāk par kontaktiem ar šeit izsūtīto tolstojieti P. Birjukovu, spiež F. Adamoviču atstāt Bausku.

1897–1900
Bauska
Redaktors izdevumam "Paidagoģiskais kalendārs
skolotājiem un vecākiem".

11.11.1899–30.06.1906
Pabjaņices vīriešu un sieviešu komercskola
Polija
Dabaszinību un ģeogrāfijas skolotājs.

1906
Ata Ķeniņa tirdzniecības skola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Dabaszinību un ģeogrāfijas skolotājs.

1906–1918
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
Dabaszinību un ģeogrāfijas skolotājs.

02.10.1910–05.1918
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 30, Rīga
Inspektors. Viņš paliek uzticīgs šai skolai arī 1915. gadā, kad kara apstākļu dēļ tā pārceļas uz Pēterpili (Sanktpēterburgu).

1912
Mēnešraksts "Druva"
Rīga
Veidotājs un redaktors.

1917–1918
Ohtas astoņgadīgā komercskola
Sanktpēterburga
Vispārējās un komercģeogrāfijas skolotājs 5.−8. klasēs. Valsts padomnieka dienesta pakāpe (čina).

1918
Jelgava
Skolu inspektors Jelgavas apriņķī un pilsētā.

01.08.1919–01.09.1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Pamatskolu vadītāja biedrs.

1920–01.08.1928
Riga Teachers Institute
Talsu iela 7A, Rīga
Ģeogrāfijas un ģeogrāfijas metodikas pasniedzējs.

1920–1930
Faculty of Philology and Phylosophy, UL
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pedagoģijas nodaļa. Latvijas ģeogrāfijas un ģeogrāfijas metodikas lektors.

01.09.1920–31.07.1928
Riga State Gymnasium No.1
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Ģeogrāfijas skolotājs.

1930
Faculty of Philology and Phylosophy, UL
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Kopā ar citiem Latvijas Universitātes mācībspēkiem (Ludvigu Adamoviču, Franci Balodi, Ernestu Blesi, Jāni Endzelīnu, Juri Plāķi, Arnoldu Spekki, Kārli Straubergu, Pēteri Šmitu, Augustu Tenteli, Robertu Viperu) piedalās rakstu krājuma "Latvieši" pirmās daļas izveidē.

26.02.1933
Sesava
Jačūnu kapi.Kara laikā bojātās piemiņas plāksnes vietā 1987. gada rudenī novietota jauna granīta plāksne ar tekstu:Dzejnieks un skolotājsFricis Adamovičs1863—1933.

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 21. janvāra lēmumu.
III šķira
1933