Felikss Zvaigznons

4 pictures

19.12.1950 – 03.06.1989

Felikss Zvaigznons (1950–1989) – Trešās atmodas aktīvists, pedagogs, žurnālists, dzejnieks. Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju, žurnālistu. Bijis Griķu pamatskolas un Iecavas vidusskolas direktors Bauskas rajonā, laikraksta "Skolotāju Avīze" redaktors. Dzejoļu publikācijas laikrakstos "Padomju Students", "Padomju Jaunatne", "Bauskas Dzīve". 2002. gadā iznācis viņa dzeju apkopojošs krājums "Lai paliek tev šī krāsa baltā" Intas Baltgalves sastādījumā.

Birth time/place

19.12.1950
Jaunpiebalga

Place/time of death

03.06.1989
Vecpiebalga
Mūžībā aizgājis 1989. gada 3. jūnijā Vecpiebalgā, ceļā uz Kaudzīšu skolas 120. gadskārtas svinībām.

Personal information

Dzimis zemnieku ģimenē.

Tuvākais draugs – redaktors, žurnālists Ilmārs Birulis.
Dzīvesbiedre Rudīte Zvaigznone – skolotāja, izglītības darbiniece.

Professional activity

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1970: raksts "Karavīrs – dzejnieks" (biogrāfisks pārskats par Robertu Eidemani viņa 75. dzimšanas dienā un recenzija par izlasi "Trokšņainā saule"), laikrakstā "Literatūra un Māksla", Nr. 19 (1970, 9. maijs)

Dzejoļu publikācijas laikrakstos "Padomju Students", "Padomju Jaunatne", "Bauskas Dzīve".
2002. gadā iznācis viņa dzeju apkopojošs krājums "Lai paliek tev šī krāsa baltā" kursabiedrenes Intas Baltgalves sastādījumā.

Quotes

"Tuvākais, varbūt pat vienīgais īstais draugs – skolotājs, žurnālists, viens no Atmodas līderiem – Fēlikss Zvaigznons, runātīgs, atklāts un kareivīgs. Ārēji it kā pretstats mazrunīgajam Ilmāram, bet Fēliksam piemitusi tā pati smalkjūtība kas Ilmāram. Abi bijuši gara radinieki."
Šķirklis par redaktoru Ilmāru Biruli. Ar Aizputi un novadu saistītie. Biogrāfiska vārdnīca.

"Un vajadzēja arī tā sagadīties, lai man pēkšņi pienāktu klāt Felikss Zvaigznons... Arī viņš mācījās Siguldas vidusskolā, tikai vienu klasi zemāk, lāga puisis, ar kuru mēs jau pasen draudzējāmies un viens otram uzticējāmies. 80. gados, izstudējis filoloģiju un izstrādājies lauku skolās par skolotāju līdz pat direktoram, Felikss atgriezās Rīgā jau kā vērā ņemams dzejnieks un pazīstams publicists, un Atmodas laikā kļuva ne vien par Skolotāju Avīzes galveno redaktoru, bet arī par vienu no aktīvākajiem, pašaizliedzīgākajiem un mērķtiecīgākajiem Atmodas cīnītājiem – pirmo, kurš uzdrīkstējās publicēt Mavrika Vulfsona sagatavotos Molotova-Rībentropa slepenā pakta materiālus."
Leons Briedis. "Es tevi mīlu, dzīve!" Jaunā Gaita, nr. 274, 2013.

"[..] bet bija viens cilvēks, kas izdarīja pirmo soli. Tas bija Fēlikss Zvaigznons, vecās labās “Skolotāju Avīzes”, vēlāk “Izglītības” galvenais redaktors. Kad cenzūra aizliedza publicēt kādu Tautas frontes aicinājumu, viņš vēl nevarēja atstāt šo tekstu savas vadītās avīzes lappusē, bet jau negribēja aizpildīt paziņojumam paredzēto vietu ar citu materiālu, un lasītāja priekšā izliekoties, ka nekas nav noticis. “Skolotāju Avīze” todien iznāca ar baltu plankumu pirmajā lappusē, un, protams, jau tajā pašā dienā gan par šo notikumu, gan par to, kas bija paredzēts publicēt baltajā kvadrātā, zināja ne tikai šīs avīzes lasītāji."
Aleksandrs Mirlins. Aukstais janvāris karstajā 1991. gadā. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 3, 21.01.1999, 3. lpp.

"Felikss Zvaigznons bija viens no tiem retajiem, kurš bija īsts cilvēks, uz kuru varēja paļauties. Viņš nebija lupata, lelle, viņš bija dzīvs. Un tādi mirst."
Valdis Turins intervijā ar Arni Rītupu un Uldi Tīronu. Pauzē pirms vētras. Rīgas Laiks, 2011, septembris.

"Tas bija vislielākā pacēluma brīdis, kad mēs visi jutāmies vienoti, kad mēs visi mīlējām viens otru un mūs visus skurbināja atmodas gars, kas virmoja gaisā. Feliksam ir dzejas rindas: "...un vienīgo gaismu dod pašsadedzināšanās". Toreiz mēs daudzi bijām gatavi ziedoties, dedzināt savas sirdis, bet viņš kā dzejnieks bija dvēselē jūtīgāks, vieglāk ievainojams. Viņa sirds neizturēja. Kad es tagad kādreiz domāju par tiem gaišajiem cilvēkiem, kā Itu Kozakēviču, Juri Podnieku un citiem, kas nepiedzīvoja brīvības rītu, man visvairāk žēl ir Feliksa Zvaigznona. Toreiz viņš Tautas frontes kustībā ienāca līdz ar daudziem citiem izglītības un zinātnes darbiniekiem. Diemžēl viņu lielākā daļa no politikas ir aizgājuši. Varbūt tieši tāpēc mūsu politikā un valsts pārvaldē pašlaik visvairāk pietrūkst savstarpējas izpratnes, dvēseliskuma, godīguma un spējas līdzi just. Visas šīs īpašības pilnā mērā piemita Feliksam Zvaigznonam. Ja viņš būtu starp mums, mēs būtu par to daļu labāki, godprātīgāki un stiprāki, ko viņš varētu dot."
Dzintars Ābiķis par Feliksu Zvaigznonu rakstā ... Lai paliek tev šī krāsa baltā. Latvijas Vēstnesis, Nr. 473/476, 29.12.2000.

Education

Sigulda Secondary School
Ata Kronvalda iela 7, Sigulda

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Iestājies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, bet pēc dažiem gadiem sācis strādāt skolā un pārgājis studēt neklātienē.

Working place

Laubere
Strādājis par skolotāju Lauberē, Limbažos, Rīgā.

Limbaži
Strādājis par skolotāju Lauberē, Limbažos, Rīgā.

Rīga
Strādājis par skolotāju Lauberē, Limbažos, Rīgā.

Ceraukste Griķi 6-year Primary School
Ceraukstes pagasts
Skolas direktors Bauskas rajona Ceraukstes pagasta Griķu skolā.

Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Žurnālists laikrakstā "Padomju Jaunatne".

1985–1987
Iecavas vidusskola
Iecava
Skolas direktors Iecavas vidusskolā.

09.1987–1989
Laikraksts "Skolotāju Avīze"
1987. gada septembrī kļuvis par laikraksta "Skolotāju Avīze" galveno redaktoru; amatā nostrādājis nepilnus divus gadus. Feliksa Zvaigznona laikā laikraksts kļuva par vienu no populārākajiem laikrakstiem, Atmodas vedēju. Tikai "Skolotāju Avīze" savulaik uzdrošinājās publicēt 1988. gada 2. jūnija Radošo savienību plēnumā izskanējušo Mavrika Vulfsona runa, kas atmaskoja Molotova-Ribentropa pakta slepenos protokolus.

Participation in organisations

Latvijas Žurnālistu savienība
Latvijas Žurnālistu savienības biedrs

Latvijas Izglītības biedrības valdes priekšsēdētājs

Buried

Meža kapi
Apglabāts Cēsu Meža kapos.