Felicita Ertnere

Felicitas Ertneres dzimtu turpināja meita Anna, kura bija precējusies ar
ķīmiķi, Lodes kieģeļu fabrikas direktoru Jāni Bērziņu un arī pati bija ķīmiķe. Abu meita Ingrīda Priedīte – šahiste,
precējusies ar ārstu Pēteri Priedīti.

Visticamāk, meita Anna piedzima attiecībās ar E. Smiļģi, bet meitu Smiļģis oficiāli gan neatzina.

Pirmā saistība ar teatrālo vidi F. Ertnerei ir bijusi, kad atklāja Siguldas tautas namu. To atklājot tika iestudēta R. Blaumaņa
"
Indrānu
"izrāde. Felicita Ertnere
tajā spēlējusi Zelmiņu. Visa Ertneru ģimene piedalījusies Siguldas tautas nama
celtniecībā 1911. g. (tagad Siguldas deviņgadīgā skola).

1920. gada oktobrī sāka strādāt par kustību pedagoģi Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā, vēlāk tika uzaicināta strādāt Dailes teātrī.

Oskara Štrausa muzikālās komēdijas "Valša sapnis" pirmizrāde Latvijas
Dailes teātrī notika 1931. gada 20. maijā. Lugas inscinētājs Eduards
Smiļģis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Otto Skulme, deju iestudētāja
Felicita Ertnere
1937. gada 2. februārī Dailes teātrī notika pirmā pastāvīgā režijas darba- J. Blizinska lugas "Pans Damazijs" pirmizrāde.
1947.
gadā Felicitai Ertnerei piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas
darbinieces goda nosaukums, bet 1950. gadā piešķirts LPSR Tautas sktuves
mākslinieces goda nosaukums, 1971. gadā saņēma J.Dubura balvu.

*KOPĀ AR EDUARDU SMIĻĢI VEIDOTIE UZVEDUMI (kur- E. Smiļģis- inscinētājs, F. Ertnere- režisore. Līdz tam F. Ertnere minēta kā konsultante):
Kopā ar E. Smiļģi veidoti visi ievērojamākie Dailes teātra iestudējumi:
1944. gada
15. novembrī. V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta"
13. decembrī. F. Šillera "Fiesko sazvērrestība Dženovā"
1945. gada
14. janvārī. E. Vulfā "Svētki Skangalē"
18. februārī. A. Upīša "Spartaks"
31. martā. N. Pogodina "Laiviniece"
29. jūlijā V. Lāča "Uzvara"
30. septembrī J. Raiņa "Pūt, vējiņi!"
7. novembrī. F. Rokpeļņa un J. Vanaga "Ceļa cirtēji"
1946. gada
31. janvārī. M . Gorkija "Jegors Buličevs un citi"
20. aprīlī. V. Šekspīra "Liela brēka, maza vilna"
5. novembrī V. Lavrenova "Par tiem, kas jūrā"
1947. gada
24. janvārī. J. Raiņa "Uguns un nakts"
31. maijā. Lope de Vegas "Untumniece"
27. septembrī. B. Čirkovska "Lielais lūzums"
7. novembrī J. Vanaga "Satikšanās krastā"
1948. gada
14. aprīlī. A.Ostrovska "Sniegbaltīte"
27. jūnijā. Dz. Felčera "Savaldītāja savaldīšana"
23. septembrī. F. Rokpeļņa "Raiņa jaunība"
7. novembrī. A. Šteina "Goda likums"
1949. gada
18. janvārī. Ļ Tolstoja "Anna Kareņina"
14. aprīlī. A. Brodeles "Zelta druva"
4. jūnijā. A. Puškina "Dubrovskis"
2. jūlijā. P. Bomaršē "Figaro kāzas"
21. decembrī. V. Višņevska "Neaizmirstamais 1919"
1950. gada
5. jūlijā. J. Raiņa “Indulis un Ārijā”
1951.gada
? A.Čehova Trīs māsas
1952. gada
28. martā. N. Gogoļa "Mirušās dvēseles"
1953. gada
24. oktobrī. V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta"
1955. gada
14. jūnijā. J. Raiņa "Pūt, vēliņi"
1956. gada
6. aprīlī. F. Šillera "Mērija Stjuarte"
25. decembrī. J. Raiņa "Spēlēju, dancoju"
1957. gada
30. oktobrī. D. Ščeglova "Pasaules pilsonis"
1958. gada
21. augustā. Aspazojas "Vaidelote"
20. novembrī. S. Lāgerlēvas "Gēsta Berlings"
1959. gada
7. martā. V. Šekspīra “Hamlets"
1960. gada
20. jūlijā. V. Lāča "Poēma par vētru"
30. novembrī. Ļ. Tolstoja "Karš un miers"
1962. gada
30. janvārī J. Raiņa "Ilja Muromietis"
1963. gada
10. aprīlī. A. Arbuzoma "Mūs kaut kur gaida"
? R.Blaumaņa "Ugunī"
1964. gada
7. martā. H. Ibsena "Pērs Gints"
1965. gada
? J. Raiņa “Uguns un nakts”

*FELICITAS ERTNERES PATSTĀVĪGĀS IZRĀDES:
1937. gada
2. februārī. J. Blizinska "Pans Damazijs"
1939. gada
? Ā.
Alunāna „Seši mazi bundzenieki”
1945. gada
14. jūnijā. V. Višņevska, A. Krona un V. Azarova "Un viļņojas jūra"
1948. gada
24. janvārī Dž. Gou un A. d' Juso "Dziļās saknes"
? J. Raiņa “Pūt, vējiņi!” (insc. F. Ertnere, Marga Tetere, rež. Emīls Mačs)
1949. gada
13. septembrī. G. Mdivani "Kas vainīgs?"
1950. gada
25. februārī. A. Ostrovska “Bez vainas vainīgie”
6. oktobrī. E. Skriba "Glāze ūdens"
16. decembrī. A. Ostrovska "Pēdējais upuris"
1951. gada
24. aprīlī. A. Suvorova "Ausma pār Maskavu"
9. jūnijā. A. Čehova "Trīs māsas"
19. septembrī. V. Šekspīra “Divpadsmitā nakts” (rež. F. Ertnere, M. Tetere, Osvalds Krēsliņš)
4. novembrī. K. Krapivas "Cīruļi dzied"
30. decembrī. H. Fāsta "Trīsdesmit sudraba graši"
1952. gada
14. jūnijā. M. Ļermontova "Maskarāde"
2. oktobrī. K. Goldoni. "Stulbeņi"
17. decembrī. Lope de Vegas "Valensijas atraitne"
1953. gada
10. martā. R. Vaijana "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs"
17. septembrī J. Raiņa „Pūt, vējiņi!”
28. novembrī. M. Baratašvili "Spārīte" (kopā ar P. Pētersonu)
30. decembrī. A. Salinska "Bīstamais līdzgaitnieks"
1954. gada
13. martā. M. Zutnera un A. Vilka "Skabargas"
18. septembrī. N. Pogodina "Pēc balles"
1956. gada
20. janvārī. G. Zapoļskas "Panes Duļskas morāle"
1957. gada
11. septembrī. Dž. Prīstlija "Panes Duļskas morāle"
1959. gada
12. septembrī V. Vīgantes „Palmas zaļo
vienmēr”
1961. gada
26. septembrī A. Parnisa "Afrodītes sala"
1962. gada
31. oktobrī. V. Vīgantes "Dienas sākas kā parasti"
1963. gada
1. janvārī. R. Blaumaņa "Ugunī"
? R. Blaumaņa “Ugunī” (rež. F. Ertnere, Velta Krūze)
1965. gada
21. janvārī. V. Vīgantes "Pēter, kur tavi dēli?"
1966. gada
12. decembrī Dž. B. Šova „Māja, kur
sirdis lūzt”
1968. gada
27. februāŗī. V. Šekspīra "Liela brēka, maza vilna"
1969. gada
20. novembrī P. Pavlovska "Elēģija"
1970. gada
22. decembrī E. Vulfa „Svētki Skangalē”
1971. gada
29. aprīlī. J. Raiņa "Indulis un Ārija" (kopā ar E. Zīl)
1972. gada
4. novembrī. V. Vīgantes "Parastais 1x1"
1973. gada
16. maijā. V. Rozova "Situācija" (kopā ar A. Liniņu)

KOPĀ AR ARNOLDU LINIŅU VEIDOTIE UZVEDUMI (A. Libiņš- inscenētājs, F. Ertnere- ržisore vai konsultante):
1972. gada
25. aprīlī. V. Šekspīra "Ričards III"
1973. gada
4. jūnijā.R. Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā"
1974. gada
28. oktobrī. R. Ibrahimbekova "Pa savu ceļu"
1975. gada
17. martā. M. Birzes "Tā nebija pēdējā diena"

„Kad es atbraucu no Pēterpils, tad es domāju, ka es varēšu, ka kaut
kur radīsies tādi līdzekļi, ka es varēšu veidot tādu institūtu, kur
veidot tādus veselīgus, harmoniskus garā un miesā cilvēkus. Bet šis
mērķis jau man paputēja, kā es saskāros ar Eduardu Smiļģi un iegrimu
Dailes teātrī..."
Felicita Ertnere

“Smiļģa teātra bez Ertneres vienkārši
nebūtu. Viņš bez Felicitas Ertneres vienkārši nobrauktu, sadragātu,
saspridzinātu aktierus. Viņi nenonāktu līdz pirmizrādei, jo jau pirmajos
mēģinājumos būtu pārtērējuši fiziskos un psihiskos spēkus. (..) Tā ir
liela likteņa labvēlība, ja ir tāda Felicita Ertnere.”
Mudīte Šneidere. Eduards Smiļģis. Trejgalv’s. 115.–116. lpp.

"... viņa piederēja pie visaugstākās kultūras un inteliģences pārstāvjiem, kādus man izdevies sastapt".
V. Hausmanis. Sarunas ar Felicitu Ertneri, 1977., 5. lpp.

Francija

1923
Vācija
Studiju nolūkos apceļo Vācijas pilsētas- Berlīni, Helleravu, Drēzdeni, Minheni

1924
Itālija

1936–1936
Eiropa
Apceļo Vāciju, Poliju, Čehoslovākiju, Austriju, Ungāriju un Franciju

1891
Madliena
Iet ganos kopš 4 gadu vecuma

1917–1920
Lunačarska skola-internāts
Sanktpēterburga
strādā par fiziskās audzināšanas skolotāju

10.1920
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Strādā par kustību disciplīnas pasniedzēju Tautas augstskolas dramatiskajā studijā.

12.1920
The Dailes Theatre
Rīga
Sāk strādāt par kustību konsultanti Dailes teātrī.

1921–1938
Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Strādā par ritmoplastikas pasniedzēju

1940–1941
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Rīga
Sezonu strādā par režisori

10.1944–09.1975
The Dailes Theatre
režisore.Kopš 1957. gada ir pensionāre, bet turpina darbu Dailes teātrī.

1951–1951
The Dailes Theatre
Rīga
Eduarda Smilģa studiju laikā Maskavā vairākus mēnešus ir Dailes teātra galvenā režisora vietas izpildītāja

1970–1970
Dažus mēnešus ir Dailes teātra galvenā režisora vietas izpildītāja

1896
Pečora ezers [uo] (Pečors)
Kopā ar vecākiem pārceļas uz Suntažu "Ezerēniem" netālu no Madlienas

10.1920
Rīga

1928
Vīne
Divus mēnešus dzīvo Vīnē

1900–1904
Madlienas draudzes skola
Madliena

1904–1911
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga

1912
Paula Leshafta Augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga
Iestājas Pēterburgas P. Leshafta Augstāko sieviešu kursu Vispārizglītojošajā nodaļā.

1914–1917
P. Leshafta Fiziskās audzināšanas institūts
Sanktpēterburga

1919
Sofijas Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studija

09.09.1975
Raiņa kapi
Apglabāta līdzās Eduardam Smiļģim

Jēkaba Dubura balva
1971