Par stāstu krājumu "Pilsētas bērni" (Liesma, 1986)"Atšķirībā no vecākiem un arī jaunākiem pretendentiem uz vietu latviešu literatūras vēsturē Evai Rubenei ir kāda vērā ņemama priekšrocība: viņa spēj samērā īsā stāstiņā bez īpašas mocīšanās, bez pārāk plašiem ārējā portreta zīmējumlem, bez uzkrītošas iedziļināšanās psiholoģijā uzrakstīt dzīvu cilvēku. Pat viņas pagaidām vājākā stāsta "Pilsētas bērns lauku sētā" varone lr dzīvs, saredzams un uzpazīstams cilvēks. Ļoti iespējams, ka īpašu ticamību notiekošajam piešķir viegli zobgalīgais stāstījuma tonis, kurš nekad nekļūst pārāk nežēlīgi izsmejošs, ne arī pārāk samocīts, kā nereti gadās, ja autors sāk profesionāli smīdināt par katru cenu. Skaistākais šajā grāmatā ir varoņu jaukā bērnišķība. Ļoti iespējams, ka grāmatas otrs virsraksts varētu būt — bērnišķība. (..) Evas Rubenes talants ļauj rakstīt kā nopietniem un smagiem jautājumiem pilnu, tā arī jauku un patīkamu literatūru."
Andris Jakubāns. Par Evas Rubenes "Pilsētas bērniem". Padomju Jaunatne, Nr. 41, 26.02.1987.