Ernsts Plātess
13.08.1821 – 17.08.1887
ERNSTS Arnolds PLĀTESS (Plates, 1821 - 1887) ir Baltijas vācu vai varbūt latviešu cilmes grāmatizdevējs. Viņš apguva izdevēja amatu Jelgavā firmā "Stefenhāgens un dēls" (1836-1841), vēlāk papildināja zināšanas Pēterburgā (1848-51), bet 1851. gadā atgriezās Rīgā un sāka strādāt Hartunga apgādā kā līdzīpašnieks, bet 1858. gada nogalē pārpērk L. Hartunga daļu un iegūst apgādu savā īpašumā. 1859. gadā iznāk vismaz 11 pirmās grāmatas Plātesa apgādā. Plātess kopā ar Ludvigu Hartungu 1856. gadā nodibina un izdod laikrakstu "Mājas Viesis", tā pirmais redaktors - Ansis Leitāns.
Plātess ir viens no galvenajiem Rīgas latviešu grāmatu un un kalendāru izdevējiem, jau 1859. gada izdevumi liecina, ka viņš orientējas galvenokārt uz latviešu lasītāju - no 11 izdevumiem tikai divi ir vāciski, starp pirmajiem Plātesa apgāda izdevumiem ir Anša Leitāna, Andreja Šulmaņa un Indriķa Alunāna darbi.
Ernsts Plātess ir izdevis Vidzemes kalendāru "Vidzemes vecā un jaunā laika grāmata" (1860-1915), pirmo latviešu autora latviešu literatūras vēsturi - Bernharda Dīriķa "Latviešu rakstniecība" (1860), kā arī mācību grāmatas, piemēram Ludviga Hērvāgena "Skolas maize" (1867, 1886 ), ģeogrāfijas, rēķināšanas, latviešu un krievu valodas mācību grāmatas, kā arī Ernsta Dinsberga "Etnogrāfija" (1876); Plātess izdevis arī reliģiska satura literatūru latviešu valodā un dziesmu grāmatas kordziedāšanai "Dziesmu kronis", "100 dziesmas un ziņģes" utml.
Lai gan Ernsts Plātess nebija jaunlatvietis un nepiederēja nacionāli noskaņotajām latviešu aprindām, tomēr viņš kopā ar Juri Caunīti, Juri Alunānu, Kasparu Biezbārdi, Ansi Leitānu un citiem parakstīja 1861. gada 7. septembrī Baltijas ģenerālgubernatoram A. Suvorovam iesniegto vēstuli - lūgumu atļaut Rīgā izveidot savu latviešu literāro organizāciju - Latviešu valodas un literatūras biedrību. Lūgums tika noraidīts, tomēr idejiski šis fakts uzskatāms par 1868. gadā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības priekšvēstnesi.
1861. gadā, "Mājas Viesa" redakcijai un Baltijas vācu konservatīvo aprindu attiecībām saasinoties, domājams, pēc Ernesta Plātesa ieteikuma laikraksts atsacījās no turpmākas sadarbības ar jaunlatviešiem un nacionālā koncepta propagandas, pievēršoties rāmākas, konservatīvas ievirzes ziņu apskatam, galvenokārt izklaidējoša satura vācu daiļliteratūras brīvu tulkojumu un populārzinātnisku rakstu publikācijām.