Dzimusi zemnieka ģimenē. Tēvs Jēkabs Krišjānis, Vecpiebalgas audējs un bijušais Ata Kronvalda skolnieks.
1905: piedalījusies revolūcijā.
1908-15: strādājusi par mājskolotāju Rīgā, darbojusies legālajās strādnieku kultūras biedrībās ("Sēkla", "Jaunā sēkla" un citās), lasot tur priekšlasījumus.
1910: apprecas ar LSD biedru, studentu Mihailu Siščikovu no Tartu, kurš Rīgas Politehniskajā institūtā studē inženierzinātnes, vēlāk iegūst inženiera diplomu. Kopā ar viņu Krišjāne darbojas arī Rīgas krievu strādnieku kultūras biedrībās.
1912: uzņemta LSD partijā, Aleksandra vārtu rajona pulciņā "Pudiķi", kur bieži lasa referātus par aktuāliem politikas jautājumiem.
1915: kopā ar vīru aizbrauc uz Maskavu, kur evakuēto Rīgas un Liepājas strādnieku vidū kopā ar vīru izvērš pretkara aģitāciju,
Tiek izsūtīti no Maskavas. Sākumā Krišjāne nometināta Tveras guberņā, tad patvaļīgi aizbrauc uz Bogorodsku pie vīra, kas tur dabūjis inženiera vietu, beidzot nelegāli ierodas Maskavā un sāk strādāt partijas pagrīdes tipogrāfijā.
1917: kopā ar vīru pārcēlusies uz Tartu. Darbojusies Tartu progresīvās inteliģences pulciņā, kur regulāri krievu valodā notiek lekcijas un pārrunas par visdažādākajiem jautājumiem. Krišjāne lasa referātus par Raini, u.c. literatūras jautājumiem.
Pēc Andreja Upīša aicinājuma viņa kļūst par žurnāla "Domas" līdzstrādnieci, kur publicēts lielāks skaits viņas literāro darbu.
Avots: Upītis, Jānis. Emīliju Krišjāni pieminot. Literatūra un Māksla, Nr. 47, 23.11.1968.