Ella Andersone

Dzimusi septiņu bērnu lielā lauksaimnieka ģimenē. Tēvs bija latvietis, bet mātes tēvs igaunis.

1938. gadā apprecējās ar Augustu Andersonu. Laulībā dzimušas meitas Alda un Anda.

Kopš 1951. gada dzīvojusi Milvokos, ASV, strādājusi dažādās fabrikās. 1956. gadā ieguvusi medicīnas māsas licenci, līdz 1981. gadam strādāja Sv. Džozefa slimnīcā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1934: pirmā publikācija – dzejolis "Rudens" – žurnālā "Sievietes Pasaule" 1934, Nr. 11.

Dzeja

1938: dzejoļu krājums "Pirmā vaga" (Valka: Autorizdevums, iespiests J. Rauskas spst., ar Ellas Verlis vārdu)

Ellas Andersones dzejolim "Lūgšana, latvietim svešumā klīstot" mūziku komponējis J. Vītols.

Proza

1959: romāns "Mezgli" (Mineapole: Tilta apgāds)
1966: stāstu krājums "Iznīcības ceļš" (Mineapole: Tilta apgāds)
1973: stāstu un noveļu krājums "Lielā diena" (Grandheivena: izdevniecība "Aka")
1976: romāns "Viss mainās" (Grandheivena: izdevniecība "Aka")
1978: stāstu un noveļu krājums "Zemes spēks" (Grandheivena: Raven Printing, Inc.)
1981: romāns "Vai darīju pareizi?" (Linkolna: Vaidava)

Grāmatas bērniem

1953: "Vasara" (Aijovas Veiverlija: Latvju Grāmata)
1955: "Garauša eglīte un citas pasakas", arī "Ziemassvētku pasakas" (Aijovas Veiverlija: Latvju Grāmata)
1961: "Garausis ceļ šūpoles" (Čikāga : Krolla kultūras biroja derīgu grāmatu nodaļas izdevums)
1964: "Sniega pārsliņa" (Oak Parks: Krolla kultūras biroja izdevums)
1966: "Pienenīte" (Oak Parks: Krolla kultūras biroja izdevums)
1970: pasakas "Sargeņģelis" (Toronto: apgāds "Daugavas Vanags")
1970: pasakas "Rūķis Labdaris" (Toronto: apgāds "Daugavas Vanags")
1981: "Ziemas svētku pasakas" (Linkolna: Vaidava)
1981: "Slinkais Mika" (Stokholma: Atvase)

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Igauņu literatūras tulkotāja un latviešu literatūras popularizētāja igauņu valodā. Tulkojusi Augusta Melka, Bernharda Kangro, Augusta Tammsāres,  Arvja Korka, Arveda Vīrlaida, Salmes Ekbaumas prozu. Tulkojumus parakstījusi ar pseidonīmu Zane Zemdega.

1954: Augusts Melks (Mälk), romāns "Labā osta" (Hea sadam) (Mineapole: Tilta apgāds)
1956: Arveds Vīrlaids (Viirlaid), romāns 2 daļās "Kapi bez krustiem" (Ristideta hauad) (Mineapole: Tilta apgāds)
1958: Antons Tamsāre (Tammsaare), romāns "Dzīve" (Elu ja armastus) (Mineapole: Tilta apgāds)
1958: Augusts Melks (Mälk), romāns "Saule virs ciema" (Päike küla kohal) (Mineapole: Tilta apgāds)
1958: Arvis Korks (Kork), romāns "Četri musketieri" (Neli musketäri) (Mineapole: Tilta apgāds)
1958: Bernards Kangro (Kangro), romāns "Zilie vārti" (Sinine värav) (Mineapole: Tilta apgāds)

Daudzi Ellas Andersones tulkotie mazāka apjoma igauņu literatūras darbi publicēti žurnālos "Treji Vārti", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" u. c. Toronto igauņu laikrakstā "Vaba Eestlande" (Brīvais Vārds) publicējusi no igauņu valodā tulkotu latviešu dzeju un informāciju par notikumiem latviešu kultūras dzīvē. 

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Darbojusies Latviešu preses biedrības valdē un apbalvota ar LPB atzinības diplomu.

Piedalījusies Daugavas Vanadžu kopas dibināšanā un bija tās pirmās valdes locekle. Astoņus gadus vadīja latviešus Tautību svētkos (Folks Fair), izveidojot to par plašāku Milvoki dzīvojošo latviešu pasākumu. Veikusi Čikāgas un Milvoki preses kopas kasieres pienākumus.

"Trimdā tad arī attīstās viņas literārā darbība. Iznāk romāns "Mezgli" (1959), stāsti "Iznīcības ceļš""(1966), stāstu un noveļu krājums "Lielā diena" (1966), "Zemes spēks" (1978), romāns "Viss mainās" (1979), "Vai darīju pareizi" (1981). Autore savos darbos attēlo dzīvi Vācijas nometnēs, izceļošanu. Viņa izceļ sievietes lielo lomu ģimenes uzturēšanā. Sieviete-māte ir varone, kura ziedo visu savam bērnam, kura palīdz kopt no kara pārnākušo vīru. Pavisam cita pasaule paveras viņas bērnu grāmatās: "Garauša eglīte", "Vasara", "Garausis ceļ šūpoles", "Sniega pārsliņa", "Pienenīte", "Sargeņģelis" un "Rūķis Labdaris". Viņa iejūtas bērnu pasaulē, rakstīdama bērniem saprotamā valodā. Un vēl trešais lielais pienesums latviešu literatūrā ir viņas tulkojumi no igauņu valodas – 8 romāni."

Ilze Šīmane. Mirusi rakstniece Ella Andersone – Zane Zemdega. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 1989.12.25, Nr, 48, 2. lpp.

"E[llas] Andersones darbos dominēja varonības elementi, lauku dzīves norises, ģimeņu attiecības sadzīves veidojumos un trimdas tumšās puses." 

Edgars Peniķis. Ella Andersone mūžības ceļos. Treji Vārti, Nr. 138, 01.11.1990., 18. lpp.

author
translator

Ella Verlis

Zane Zemdega

–1927
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
Raiņa iela 28A, Valka
Mācījusies Valkas ģimnāzijā.

1918–1923
Igaunijas Valkas latviešu pamatskola
Valka

1927
Valkas ģimnāzija
Valka
1927. gadā beigusi Valkas Valsts vidusskolu.

1929
Sarkanā Krusta māsu skola
Rīga

1956
1956. gadā ieguvusi medicīnas māsas licenci.

Latviešu preses biedrība
Darbojusies Latviešu preses biedrības valdē un apbalvota ar LPB atzinības diplomu. Bijusi LPB revīzijas komisijas locekle.

Valka
Jaunībā strādājusi Valkas Zemes grāmatu nodaļā.

1956–1981
Milvoki
Strādājusi par medmāsu Sv. Džozefa slimnīcā ASV.

1967–1980
Žurnāls "Treji Vārti" (1967–2011)
Žurnāla "Treji Vārti" igauņu nodaļas redaktore, tulkoja igauņu literatūru un sniedza pārskatus par notikumiem igauņu kultūrā.

09.1944
Danciga
1944. gadā ar brāļa ģimeni emigrēja uz Dancigu, Vāciju. Vēlāk Silēzijā strādāja lauku darbus. Pietuvojoties frontei, devusies uz Šlezvigu-Holšteinu. Pēc vīra pārrašanās no frontes ar ģimeni iekļuvusi DP nometnē Mirvikā, Flensburgā.

1950
Džordžija
1950. gadā izceļoja uz Džordžijas pavalsti ASV, vēlāk nokļuva Milvoki.

Katskilu brāļu kapi
Novietota pelnu urna.