Eleonora Upatniece
28.10.1893 – 01.08.1980
Eleonora Upatniece (1893–1980) – bērnu un jauniešu psiholoģe. Akadēmisko izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur atklājusi interesi par bērnu psiholoģiju un audzināšanu. Strādājusi Defektīvo bērnu skolā, ko pārveidojusi par Rīgas pilsētas psihotehnikas un arodizvēles institūtu. Darbā iegūtās atziņas publicējusi grāmatā "Mazbērnu un bērnu garīgā audzināšana" (Tautas Palīdzība, 1943). Rakstījusi referātus par pašizstrādāto veseluma metodi lasītprasmes mācīšanā, par bērna attīstību, par klusuma perioda, priekšpubertātes un pubertātes attīstības posmiem un par bērna jūtu attīstību, kas ieskaņoti skaņu lentēs pašas autores lasījumā. Trimdā audzinātājas darbs vairāk izpaudies, rakstot periodiskajos izdevumos – laikrakstos un skolotāju un vecāku žurnālā "Trimdas skola", kā arī piedaloties skolotāju konferencēs. Viena no galvenajām profesionālajām atziņām – pirmais svarīgākais solis bērna mācīšanā ir lasīt prasmes apgūšana, jo no tā atkarīgs, vai bērns ieaugs latviešu kultūrā. Sastādījusi ābeci un pirmo lasāmo grāmatu "Avotiņš" (LNAK izglītības nozare, 1975), kuru ilustrējis viņas mazdēls Arnolds Lēlis. Profesionālā darba nozīmi un panākumus apliecina Latvijā piešķirtais Triju zvaigžņu ordenis un Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda un ALA piešķirtie goda diplomi.