Eleonora Tjarve

1930: 25. aprīlī dzimusi dārznieka ģimenē.
1948: saslimst ar poliomielītu, slimības sekas ir paralīze un invaliditāte.

1958: 16. oktobrī laikrakstā "Padomju Students" pirmpublikācija – dzejolis "Gāju putni".
60. gadu sākumā: piedalās tulkotāju seminārā, kur tiek ieteikts mācīties mazāk zināmas svešvalodas. Tā kā tobrīd neviens netulko no bulgāru valodas, Eleonora Tjarve pašmācības ceļā to apgūst.
1978: sagatavojusi izdevumu "Norādījumi par cittautu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā: Bulgāru valodas īpašvārdi". 14. laidiens. Rīga: Zinātne.

TulkojumiNo bulgāru valodas
1969: Kalčevs, Kamens. Divi jaunā pilsētā. Rīga: Liesma.
1970: Strašimirovs, Antons. Zem mākoņiem. Rīga: Liesma.
1971: Stojans, Genčo. Zelta cena. Rīga: Liesma.
1972: Karslavovs, Georgijs. Vienkārši cilvēki. Rīga: Liesma.
1973: Dimitrova, Blaga. Pastarā tiesa. Rīga: Liesma.
1976: Dončevs, Antons. Liktenīgā stunda. Rīga: Liesma.
1977: Rainovs, Bogomils. Nav nekā labāka par nejauku laiku. Rīga: Liesma.
1978: Dičevs Stefans. Eskadrons . Rīga: Liesma.
1978: Rainovs, Bogomils. Bezgala garlaicība. Rīga: Liesma.
1979: Karasimeonovs, Aleksandrs. Mīlestība. Rīga: Liesma.
1979: Manovs, Emīls. Direktora dēls. Rīga: Liesma.
1981: Vežinovs, Pāvels. Zvaigznes pār mums. Rīga: Liesma.
1982: Radičkovs, Jordans. Atmiņas par zirgiem. Rīga: Liesma.
1984: Popovs, Vasils. Zemiene. Rīga: Liesma.
1986: Rainovs, Bogomils. Viesuļvētras ar maigiem vārdiem. Rīga: Liesma.
1990: Stanevs, Emilijans. Janvāra ligzda. Rīga: Liesma.
1992: Stojanova, Krasimira. Vanga. Rīga: Liesma.
1994: Stanevs, Emilijans. Saules zaķītis. Rīga: Preses nams..

No krievu valodas
1966: Aibeks, Bērnība. Rīga: Liesma.
1967: Rašidovs, Šarafs. Varenais vilnis. Rīga: Liesma.
1968: Aibeks. Svētās asinis. Rīga: Liesma.
1969: Rasputins, Valentīns. Marijai vajadzīga nauda. Rīga: Liesma.

Eleonoras Tjarves oriģināldarbiDzejoļu krājumi
2003: Man sāpēs slāpst
2010: Ceļrādis sirdij
2012: Aiz mežim snīgōtim
2014: Caur brikšņiem

Atmiņu grāmata
2002: Spēks un smeldze

Par Eleonoru Tjarvi"Nelaime viņu piemeklēja pēkšņi. Jaunā, spēkpilnā meitene bija pedagoģiskās skolas audzēkne, sapņoja mācīt bērnus. Bet smaga slimība pārvilka svītru visām iecerēm. Ārstu diagnoze abu kāju, mugurkaula, labās rokas paralīze, daļēji (līdz elkonim) kreisās rokas paralīze neatstāja nekādas ilūzijas. Astoņpadsmit gadu vecumā spēku plaukumā uz visu mūžu palikt pirmās grupas invalīdei, to apzināties bija briesmīgi. Zem bēdu smaguma salīkušajai meitenei ne vienreiz vien prātā nāca melnas domas. Par laimi, blakus bija uzticams draugs māsa Lidija. Viņa Eleonoru Tjarvi atbalstīja nelaimē, neļāva zaudēt dūšu. Mierināja, centās pārliecināt, ka jāatrod sevī spēks dzīvot tālāk un iespēju robežās jādod labums cilvēkiem. Lidija, ne brīdi nedomādama, uzņēmās rūpes par māsu, viņas ietekmē Eleonora iestājās vakara vidusskolas desmitajā klasē. Un ritēja ar jaunu jēgu piepildītas dienas. Eleonora pildīja mājas uzdevumus, Lidija tos nesa uz skolu. Gatavības apliecība bija saņemta. Pēc tam atkal mācības P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Universitātes pasniedzēji, augstu vērtēdami studentes vīrišķību, darīja visu iespējamo, lai viņai palīdzētu: ieradās pie viņas mājās sniegt konsultācijas, pieņemt eksāmenus un ieskaites. Diploms bija rokā. Radās jautājums, ko darīt tālāk. [..]
Eleonora Tjarve ļoti uztraucas, atcerēdamās sen pagājušo dienu notikumus. “[..] Bet pēkšņi mana dzīve laimīgi pārmainījās. Reiz pie durvīm piezvanīja dzejniece un tulkotāja Elza Sudmale. [..] Elza Sudmale kļuva par manu darbaudzinātāju. Viņa man palīdzēja apgūt iemaņas tulkošanai no krievu valodas latviešu valodā. Kopš tā laika dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi.""

Šakele, V. Par spīti liktenim. Rīgas Balss, 1984, 15. martā.

Par Eleonoras Tjarves dzeju“15. “Olūtā” tās [dzejas] ir daudz un ne mazums – īsti svaigas un pievilcīgas. Eleonora Tjarve, kas kopš agras jaunības piesaistīta invalīda ratiņiem, tulkojusi daudzu bulgāru rakstnieku prozu, regulāri Latgales Kultūras centra apgāda izdevumos publicējusi savdabīgus dzejoļu ciklus. Kļuvusi par pazīstamu, profesionālu dzejnieci. Eleonorai Tjarvei šoreiz seši dzejoļi bez nosaukuma, taču katrs kā spilgts likteņstāsts. Pēc 2003. gadā šajā izdevniecībā iznākušā krājuma “Man sāpēs slāpst” Eleonora Tjarve meklējusi ne tikai jaunus motīvus savai dzejai, bet veidojusi veselus oriģinālus dzejoļu “vainagus” ar kādu dominējošu filozofisku domu. Šie jaunie meklējumi raduši savu izpausmi apgādā “Jumava” nesen iznākušajā dzejoļu grāmatā “Ceļrādis sirdij”.”

Zeile, Pēteris. Sīkstums un misijas apziņa: Latgales Kultūras centra izdevniecība gadu ritā. Brīvā Latvija, 2011, 2. jūlijs.

poet
translator

1938–1945
Malta
Ziedukalna pamatskola

1945–1948
Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts
Rēzekne
Slimības dēļ mācības nācās pārtraukt.

1953–1956
Republikāniskā neklātienes vidusskola

1956–1962
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas un vēstures fakultāte

1985–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga

1990–2017
Latvian Writers’ Union
Rīga

29.05.2017
Rēzekne