Eižens Vēveris
09.07.1899 – 08.02.1976
Eižens Vēveris (1899–1976) – dzejnieks. Četru dzejoļu krājumu autors. Sācis rakstīt agrā jaunībā, bet literatūrā debitējis 20. gadsimta 60. gados. Par pirmo dzejoļu krājumu "Iedēstiet rozes zemē nolādētā" saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju. Krājumā atainoti personīgie pārdzīvojumi – ieslodzījums koncentrācijas nometnēs, paustas humānisma un internacionālisma idejas, kas saskatāmas arī vēlākajos krājumos. Līdzās šiem motīviem Eižena Vēvera krājumos dominē arī pretkara tēma un intīmi motīvi.
Birth time/place
09.07.1899
Rīga
Place/time of death
08.02.1976
Rīga
Personal information
Dzimis strādnieka ģimenē.
1916–1919: Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies latviešu strēlniekos, dienējis 5. Zemgales pulkā.
1941–1944: Vācu okupācijas sākumā apcietināts, pēc tam ieslodzīts koncentrācijas nometnēs Salaspilī, Štuthofā, Mauthauzenē. Ieslodzījumā piedalījies starptautiskā pretošanās kustībā.
1945: atgriezies Latvijā.
Professional activity
LITERĀRĀ DARBĪBA
Dzejoļus sācis rakstīt jaunībā.
Pirmā publikācija
1967: dzejoļu cikls "Mūžam dzīvie" žurnāla "Karogs" 8. numurā.
Dzejoļu krājumi
1969: "Iedēstiet rozes zemē nolādētā".
1972: "Cilvēks aiziet pēc saules".
1975: "Viršu medus".
1977: "Vajadzīgā sāpe".
Quotes
PAR EIŽENA VĒVERA DZEJU
"Krājumā "Iedēstiet rozes zemē nolādētā" (1969, LPSR Valsts prēmija 1970) mākslinieciski un emocionāli spēcīgi atainots koncentrācijas nometnēs pārdzīvotais, paustas humānisma, starptautiskas solidaritātes idejas, atsegts fašisma necilvēcīgums. Pārējos krājumos [..] dominē pretkara tēma, internacionālisma un intīmi motīvi."
Ābola, Mirdza. Eižens Vēveris. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 627. lpp.
EIŽENS VĒVERIS PAR KRĀJUMU "IEDĒSTIET ROZES ZEMĒ NOLĀDĒTĀ"
"Man bieži jautā, kāpēc krājums iznācis tieši 1969. gadā. Jūs jau būsit ievērojuši, ka grāmatas iekšpusē ir skaitļi: 1966.–1969. Tātad tā ir trīs gadu auglis. Bet patiesībā tā ir rakstīta ilgi un smagi, rakstīta ne vienmēr uz papīra – pat uz Mauthauzenas skaidu spilvena, rakstīta ar zīmuļa galiņu, kas bija iemainīts pret cigareti.
Kā radās pirmais dzejolis šai grāmatai? Tas bija 1944. gadā. Biju nokļuvis antipasaules, necilvēcības pasaules pašā pēdējā aplī, tā saucamajā mirdinātavā, kuru nez kāpēc dēvēja par slimnīcu. Viens labums gan bija – tur netrieca briesmīgajos darbos, tur varēja gulēt un domāt par to, kas bijis, kas būs. Jā, bija arī tādi, kas domāja par nākotni un atdeva savu ticību tālāk, lai uzmundrinātu.
Ja cilvēks lūst garīgi, viņš mirst..."
Vēveris, Eižens. Stāsta Eižens Vēveris. Padomju Karogs, nr. 63, 26.05.1970.
Affinities
Indra Ausekle - Granddaughter
Velga Vēvere - Granddaughter
Occupations
Education
–1923
Riga Teachers Institute
Liepājas iela, Rīga
1907–1915
Rīga City 1st Gymnasium
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Working place
Lapmežciems
Skolotājs un skolas pārzinis.
Trapene
Skolotājs un skolas pārzinis.
Bilska
Skolotājs un skolas pārzinis.
1941
Valka
Strādājis par Valkas apriņķa izglītības nodaļas inspektoru un Latviešu teritoriālā korpusa pulka skolotāju.
1945–1959
Rīgas pilsētas 32. septiņgadīgā skola
Rīga
Strādājis par skolas direktoru.
Service
1916–1919
Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies latviešu strēlniekos, dienējis 5. Zemgales pulkā.
Detention
1941–1944
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls
1941–1944
Štuthofa
Štuthofas koncentrācijas nometne
1941–1944
Mauthauzenes koncentrācijas nometne
Mauthauzenes koncentrācijas nometne
Participation in organisations
1947–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1952–1976
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
1969–1976
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
Buried
13.02.1976
Raiņa kapi
Awards
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Iedēstiet rozes zemē nolādētā".
Literatūrā
1970