PAR EIŽENA VĒVERA DZEJU
"Krājumā "Iedēstiet rozes zemē nolādētā" (1969, LPSR Valsts prēmija 1970) mākslinieciski un emocionāli spēcīgi atainots koncentrācijas nometnēs pārdzīvotais, paustas humānisma, starptautiskas solidaritātes idejas, atsegts fašisma necilvēcīgums. Pārējos krājumos [..] dominē pretkara tēma, internacionālisma un intīmi motīvi."
Ābola, Mirdza. Eižens Vēveris. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 627. lpp.
EIŽENS VĒVERIS PAR KRĀJUMU "IEDĒSTIET ROZES ZEMĒ NOLĀDĒTĀ"
"Man bieži jautā, kāpēc krājums iznācis tieši 1969. gadā. Jūs jau būsit ievērojuši, ka grāmatas iekšpusē ir skaitļi: 1966.–1969. Tātad tā ir trīs gadu auglis. Bet patiesībā tā ir rakstīta ilgi un smagi, rakstīta ne vienmēr uz papīra – pat uz Mauthauzenas skaidu spilvena, rakstīta ar zīmuļa galiņu, kas bija iemainīts pret cigareti.
Kā radās pirmais dzejolis šai grāmatai? Tas bija 1944. gadā. Biju nokļuvis antipasaules, necilvēcības pasaules pašā pēdējā aplī, tā saucamajā mirdinātavā, kuru nez kāpēc dēvēja par slimnīcu. Viens labums gan bija – tur netrieca briesmīgajos darbos, tur varēja gulēt un domāt par to, kas bijis, kas būs. Jā, bija arī tādi, kas domāja par nākotni un atdeva savu ticību tālāk, lai uzmundrinātu.
Ja cilvēks lūst garīgi, viņš mirst..."
Vēveris, Eižens. Stāsta Eižens Vēveris. Padomju Karogs, nr. 63, 26.05.1970.