Eduards Salna

Dzimis strādnieka ģimenē.

1944: mobilizēts, pēc kara Cēdelheimas gūstekņu nometnē.
Kopš 1947: dzīvoja Anglijā, Birmingemā, mūža nogalē Daugavas Vanagu mītnē "Straumēni".

Literārā darbība1932: pirmā publikācija ar E. Mellupa – dzejolis "Sniegkupenas" laikrākstā "Taisnība" 4. februārī.

Literārie darbi
1948: noveļu un stāstu grāmata "Pildāmspalva"
1949: noveļu un stāstu grāmata "Uzvara"
1952: īsprozas krājums "Bada biedi"
1966: tēlojumu un stāstu krājums "Ausmas atblāzma"
1968: tēlojumu un stāstu krājums "Cerību cietumā"
1981: humoresku krājums "Horizonta hipotenūza"
1987: dzejas krājums "Čulgu čūlas"
1996: dzejas izlase "Paisuma pali"

Darbus lasījis trimdas rakstnieku cēlienos Dziesmu dienās Anglijā vai Latviešu preses biedrības Anglijas kopas sarīkojumos
Pēc viņa idejas Notinghamā pie Daugavas Vanagu fonda ilgus gadus darbojās Grāmatu klubs.

Par Eduarda Salnas literāro daiļradi"Eduarda Salnas cilvēka un rakstnieka liktenis ir ārēji vienkāršs, bet šī dzīve radīja dzeju, filozofisku dzeju. Viņa rakstītā proza turpretī ir gandrīz reportāžas stilam atbilstoša – milzums daudzām detaļām, precīzu vides tēlojumu, lakonisku personāža portretējumu. līdz šim ir izdota tikai Eduarda Salnas dzejoļu izlase "Paisuma pali" (1996), bet manuskriptā ir deviņas dzejoļu grāmatas. Toties ir izdotas sešas viņa prozas grāmatas: bērnības atmiņas "Ausmas atblāzma" (1966), bēgļu gaitas un trimdas dzīvi atainojoši stāsti grāmatās "Pildāmspalva" (1948), Uzvara (1949), "Bada biedi" (1952), "Cerību cietumā" (1968) un humoristisku stāstu krājums "Horizonta hipotenūza" (1981). Manuskriptā ir arī aforismu krājums "Ušņu ugunskurs", autobiogrāfiska grāmata "Rītu rieti", divas Eduarda Salnas sakārtotas dzimtenes un trimdas autoru dzejoļu antoloģijas (kopā aptuveni 440 autoru darbu) un latviešu tautas dziesmu antoloģija. A. Šveicera dzīves atstāsts "Krusta krusti" un vēl citi darbi."
Rožkalne, Anita. Eduards Salna. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr.6 (06.02.1997)

"Savos darbos Ed. Salna ir reālists ar skumju apakštoni, bet ar asu redzesloku un nebaidījās paust patiesību, lai cik arī tā būtu
nepatīkama. Viņš bija viens no pirmajiem, kas attēloja "nevaroni", kad pēckara pasaulē populāri bija varoņstāsti. Viņa darbos
lasām dzīves īstenību reālā skatījumā, un viņš centās būt patiess un objektīvs. Uz notikumiem un lietām viņš neskatījās no augšas ar viszinīgu smīnu, skepsi vai naturālisma pieeju, bet gan pazemīgi paraudzījās no apakšas uz augšu, kā viņa "Bada biedos" (Imantas apgāds, 1952. g.). Kā izteiktam reālistam, Ed. Salnas stils ir vienkāršs, nemākslots, ar loģiskiem secinājumiem
un bez lieliem raibinājumiem."Rolavs, Jānis. Neizskaistinātas redalitātes paudējs aizsaulē. Brīvā Latvija, 1997, 24. febr.

Par stāstu krājumu "Cerību cietumā" (1968)"... karš, gūsta laika, dzimtenes zaudēšana un dzīve svešos apstākļos likusi dvēselē nogulsnēties tikai smagumam, īpašu iemeslu dēļ Salnam jo sevišķi. Negaidīsim tālab lai viņa humānisms izplustu ekstatiska apoteoze. Tāds tas pavisam nav. Ir te daži stāsti, kur ieskanas humors, pat ironija, sevišķi kad tēlojama dzīve Anglijas trimdā. Bet visumā Salnas humānisms ir kā purvaini ūdenī piemircis koks - tumšs, drūms, smags, šo humānismu pauž smagi ievainota dvēsele, pasaule un sabiedrība vīlies cilvēks. [..] Nekavējoties pie robiem un trūkumiem stāstu uzbūvē vai pie nenogludinātām vietām izteiksmē, jāatzīst, ka vielas izvēlē un problēmu nesējos tēlos, ko izvēlētā viela un ar to saistītās situācijas izvirza lasītāju priekšā, Salna sasniedzis ne vien lielu dažādību, bet arī slavējamo savdabību. Vai tas būtu bijis karš, vai gūstekņu nometne, vai civilo bēg|u barakas, vai dzīve Anglijas apstākļos, vienmēr šim rakstniekam veicies ieraudzīt notikumus, cilvēkus un pārdzīvojumus, kas vēl nav notēloti. Arī pašām primitīvākajām dziņām, kas noteic cilvēku rīcību jau tā nenormālos apstākļos, Salna spējis piešķirt kādu īpašu niansi, kādus neparastākus Izpausmes veidus, kādu savdabīgāku fonu. Tālab vairākos stāstos, kas lasāmi Cerību cietumā, savaldzina gluži svaigs pirmreizīgums."
Rudzītis, Jānis. Humānista stāstu krājums. Latvija, 1968, 7. dec.

Par humoresku krājumu "Horizonta hipotenūza" (1982)"Galvenais novelē ir ne persona, bet kāds spilgts notikums, kāds ārkārtējs un vienreizējs dzīves starpgadījums, kam anekdota pazīmes. Sis notikums citos apstākļos varētu būt pavisam niecīgs, bet notēlotos apstākļos novelists ar savu īpatnējo, stipri subjektīvo apstrādājumu piešķir šim anekdotam ārkārtēja, svarīga notikuma nozīmi. Tieši to savās "humoreskās" ir panācis Eduards Salna. Grāmatā ievietotās piecpadsmit noveles un stāsti aptver laiku par notikumiem Latvijā, armijas dienestā, bēgļu nometnēs Vācijā un par dzīvi Anglijā. [..] Savos stāstos un novelēs autors kā parasti savā reālā skatījumā nevienu neglauda pa spalvai, un šad tad pavīd īstais Salna - viņa atklātie, reālie, gandrīz pesimistiskie uzskati iepretim populārajiem trimdas uzskatiem. Viņš krasi nostājas pret pārspīlēto lielīšanās māniju, cik labi Latvijā bijis, un latviešu pārākumu un tukšo runu solījumiem. [..] Velti Salnas stāstos un novelēs meklēt jūsmīgus dabas aprakstus, bet novelēs tādiem arī nav vietas un ne pavisam tie neiederas izteiktam reālistam kā Salna, kam svarīgāka ir turēšanās pie šīs pasaules un cenšanās atklāt dzīves nepilnības tajā, nosodīt jeb parādīt to
patiesi un objektīvi. Stils, kā parasti reālistiem, vienkāršs, nemākslots, gleznas skaidras, norobežotas, loģiskas, bez liekiem raibinājumiem. Teikumi saistīti, notikumi pēc iespējas motivēti."
Rolavs, Jānis. Atklātas patiesības paudējs. Londonas Avīze, 1983, 11. febr.

author

Birmingema

–1941
Rīga
Kā eksternis beidzis vakara vidusskolu.

Rīga
Zentas Mauriņas literārās studijas dalībnieks.

–1924
Inčuklans Primary School
Inčukalns

Anglija
Strādājis dažādus darbus, ilgāko laiku gāzes rūpniecībā.

1941–1944
Rīga
Valsts Statistikas pārvalde.

Atradies gūstekņu nomentē Cēdelheimā.

1943
Latvian Legion
Mobilizēts.