Search

Edgars Dunsdorfs

2 pictures
Lilija un Edgars Dunsdorfi savā kāzu dienā
Lilija un Edgars Dunsdorfi savā kāzu dienā 1931. gada 7. martā.
Foto: Edgars Dunsdorfs. Grāmata par Saldu. Melburna: Kārļa Zariņa fonds, 1995, 43. lpp.
Edgara un Lilijas Dunsdorfu atdusas vieta
Edgara un Lilijas Dunsdorfu atdusas vieta Raiņa kapos.

Fotogrāfe: Signe Raudive

Roles: historian

20.11.1904 – 24.03.2002

Edgars Dunsdurfs (1904–2002) – vēsturnieks. Daudzus gadus strādājis pie trimdas apgāda "Daugava" Latvijas vēstures monogrāfiju sērijas veidošanas. Skautu kustības vadītājs un darbinieks Latvijā un trimdā.

  • Author (13)
  • Compiler (1)
  • Editor (1)
  • Person of reception (3)

    • Birth time/place

    20.11.1904
    Saldus

    Place/time of death

    24.03.2002
    Melburna

    Personal information

    Dzimis meldera Johana Dunsdorfa un privātskolotājas, modistes ģimenē.
    Dzīvesbiedre Lilija Dunsdorfa (1906–2005) – agronome, ilggadēja Melburnas Latviešu biedrības bibliotēkas vadītāja. Abu laulība slēgta 1931. gada 7. martā Rīgas dzimtsarakstu nodaļā.

    1985. gadā Edgars Dunsdorfs smagi cieš autoavārijā, neraugoties uz daļējo invaliditāti, nenogurstoši turpina darbu.

    Professional activity

    No 1904. līdz 1925. gadam dzīvojis Saldū, mācījies Saldus pilsētas skolā (1913-1914), Saldus elementārskolā, mācības uz 11 gadiem pārtraucis.
    Strādājis Saldū notāra kantorī, no 1920. gada kooperatīvā "Neatkarība" par mācekli, kantoristu, grāmatvedi.
    1925. gadā iesaukts armijā, dienējis Rīgā, Stopiņos, iestājies Latvijas kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā pieaugušajiem, to beidzis 1929. gadā. Pēc karadienesta strādājis par kantoristu Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā.
    Studējis LU Tautsaimniecības fakultātē (1929-1933), iegūstot ekonomikas maģistra grādu (1933). Strādājis par vekseļu nodaļas vadītāju Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā. Lasījis vēstures metodoloģijas kursu LU, studējis saimniecības vēsturi Stokholmā. Kopš 1937. gada LU privātdocents, kopš 1938. gada LU docents, kopš 1939. gada LU ārkārtas profesors, no 1943. līdz 1944. gadam LU profesors saimniecības vēsturē un Tautsaimniecības nodaļas vadītājs un fakultātes dekāns. Kopš 1937. gada līdztekus Latvijas vēstures institūta līdzstrādnieks, no 1942. gada Latvijas saimniecības pētīšanas institūta vicedirektors. Ekonomikas doktors (1944).
    No 1944. gada oktobra dzīvojis Dancigā, Polijā, tad Berlīnē, Vācijā, strādājis Greifsvaldes saimniecības pētīšanas institūtā Rīgenes salā. 1945. gadā darbojies Lībekas latviešu ģimnāzijā, bijis Baltijas universitātes latviešu sektora rektors (1946-1948), 1948. gadā izbraucis uz Melburnu, no 1949. gada Melburnas universitātes docētājs saimniecības vēsturē. 1956. gadā Dunsdorfam piešķirts tirdzniecības zinātņu maģistra grāds.
    1957. gadā viesprofesors Kalifornijas universitātē Bērkli ASV, 1962. gadā lasījis lekcijas un vadījis seminārus Stokholmas universitātē Zviedrijā, īslaicīgi - Anglijā, Dānijā, Igaunijā, Ungārijā. No 1963. gada saimniecības vēstures nodaļas vadītājs Melburnas universitātē, no 1968. gada profesors, no 1970. gada universitātes goda profesors. Bijis Melburnas Latviešu biedrības priekšnieks (1949-1950).

    Vēsturiskie pētījumi

    Sarakstījis daudz nozīmīgas grāmatas par Latvijas vēsturi, to skaitā: "Latvijas vēsture 1600-1710" (1962), "Latvijas vēsture 1500-1600" (1964, kopā ar A. Spekki), "Latvijas vēsture. 1710-1800" (1973), "Kārļa Ulmaņa dzīve. Ceļinieks. Politiķis. Diktators. Moceklis" (1978, Latvijā 1992), vairākas vēstures mācību grāmatas, izdevis Latvijas vēsturisko karšu 3 sējumus - "Kurzemes karakartes (17. un 18. gadsimtenī)" (1984, PBLA Kultūras fonda K. Barona prēmija 1985), "Lielvidzemes kartes (17. un 18. gadsimtenī)" (1986), "Latgales vēsturiskās kartes" (1991).
    Izdevis grāmatu "Pirmās latviešu bībeles vēsture" (1979).
    Krājumā "Arhīvs" publicējis rakstus par latviešu kultūras atblāzmu 18. gs. Vācijā (1961), par Vidzemes mājvārdiem (1962), par sievietes un vīrieša dainām un Daugavas dziesmu topoloģiju (1964), par J. Reiteru (1969), par trimdas latviešu periodiku un Indriķa hroniku (1970), par latviešu teātri (1979), par folkloru Latvijā pēc Otrā pasaules kara (1989), par O. Rozīti (1984), par latviešu rakstniekiem (1988). Rakstus par latviešu literatūru un kultūru publicējis arī citos izdevumos.

    Ārzemju autoru darbu tulkojumi

    Tulkojis vairākas R. Bēdenpaula un D. Hargrēva grāmatas skautiem (izdotas dažādos gados no 1928. līdz 1977. gadam).

    Redakcionālā darbība

    Rediģējis "Tautsaimniecības vārdnīcu" (1-4, 1943-1944), vairākas E. Andersona, Ā. Šildes, A. Johansona grāmatas par Latvijas vēsturi, Latvijas skautu centrālās organizācijas žurnālu "Ugunskurs" (1926-1936), žurnālu "Latvju Tautsaimnieks" (1943), rakstu krājumu latviskām problēmām "Arhīvs" (1960-1993, 1-31, satura rādītāju 1-30, 1992).

    Apbalvojumi

    1936: Latvijas Kultūras fonda godalga
    1937, 1938: Krišjāņa Barona prēmija
    1962: ALA Kultūras fonda balva
    1968: PBLA Tautas balva.
    Zinātnieku asociācijas "Latvija un latvieši pasaulē" goda biedrs, LZA goda loceklis (1990).
    1994. gadā apbalvots ar LZA Lielo medaļu un Triju Zvaigžņu ordeni.

    Recepcija

    V. Kaminska kompozīcijā "Pareģojums" izmantota Dunsdorfa dzeja.

    Quotes


    Affinities

    Lilija Dunsdorfa - Wife

    Occupations

    historian

    Additional names

    Edgars Teodors Ferdinands Dunsdolfs

    Education

    Saldus valdības elementārskola
    Saldus

    –1929
    Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
    Krišjāņa Barona iela 36, Rīga

    1913–1914
    Saldus
    Mācījies Saldus pilsētas skolā.

    1929–1933
    University of Latvia
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

    1933
    mācījies maģistrantūrāieguvis ekonomikas maģistra grādu

    1934
    Stokholma
    Papildinājis zināšanas vēsturē Stokholmas universitātē, kā arī saimniecības vēsturē Stokholmas ekonomiskajā institūtā.

    Buried

    23.08.2002
    Raiņa kapi
    Bēru ceremonija 2002. gada 27. martā Melburnā. Kremēts. Pelni apbedīti Raiņa kapos.

    Awards

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par darbu "Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas, 1624-1654".
    Zinātne
    1936

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija par rakstiem "Latviešu zemnieku turība 17. gadu simtenī", "Latvju zemnieku brīvības izredzes Kārļa XI laikā".
    1938

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par grāmatu "Vidzemes arklu revīzijas, 1601-1638".
    Zinātne
    1939

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija par rakstu "Pētījumi par Latvijas ražām 1840.–1936. g.".
    1939

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija par rakstu "Dažas Latvijas 19. gs. otrās puses iedzīvotāju skaita attīstības problēmas".
    1940

    Latviešu apvienības Austrālijā Kultūras fonda balva
    Balva piešķirta par grāmatu "Senie raksti".
    1955

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas vēsture, 1600–1700".
    1962

    Goppera fonda balva
    Balva piešķirta par darbu jaunatnei "Saktu stāsti".
    1965

    PBLA Tautas balva
    1968

    PBLA Kultūras fonda Goda balva
    Balva piešķirta par grāmatu "Latvijas vēsture. 1710-1800".
    Humanitārās un sociālās zinātnes
    1975

    PBLA Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija piešķirta par darbu "Kurzemes karakartes 17. un 18. gadsimteni".
    Humanitārās un sociālās zinātnes
    1984

    Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
    1994

    The Order of Three Stars
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
    IV šķira
    1995

    The Order of Three Stars
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
    IV šķira
    1995