"Vispirms ir ideja, bet ne katra īstenojas tik pēkšņi kā dzejā. Svarīga ir arī forma, un brīžiem, piestrādājot pie tās, zūd labskanība un dzejolis iznāk samocīts. Dzejā var eksperimentēt un meklēt savu atšķirīgo dzejas formas stilu, nepaliekot uz vietas. Proza kā viens no literatūras žanriem prasa lielu pašdisciplīnu, kas ne vienmēr saskan ar dzīvesveidu, bet proza ir visur, un tajā esmu mēģinājuma stadijā."
Brinda Ceriņa intervijā laikraksta "Latvijas Avīze" pielikumam "Kultūrzīmes". Skatīt tiešsaistē la.lv
"Liepāja ir manas jaunības pilsēta, mana nostalģija, skolas gadi, pirmais leļļu teātris pārpildītā zālītē, sēžot uz palodzes, zirgu jāšanas sacīkstes stadionā, klejojumi ezermalā, romantiskais čīkstošais tramvajs tai līkumā, kur karājās milicis, kuģu svilpes ostā, pirmā mīlestība, vilšanās un sāpes, 13 gadu vecumā zaudējot māti, kad iekšējā pasaule iestrēgst un tu paliec viena, un agri jākļūst patstāvīgai. Mācības Pedagoģiskajā institūtā un pirmie literārie mēģinājumi, dzejoļu publikācijas laikrakstos "Ļeņina Ceļš" un "Komunists". Pēc tam iesaistīšanās Liepājas literārajā apvienībā, saskarsme ar teātra un mūzikas vidi."
Meistere Daina. Satikšanās literatūrā. (Par Brindu Ceriņu). Kurzemes Vārds, 09.02.2008.