"[Birzmalietes dzejā un lugās] dominē dzīves salauztas sievietes rezignācija. Savos darbos Birzmaliete arvien stāvējusi sērdieņu pusē. Tagad pārlasot Birzmalietes darbus, traucē nevajadzīga patētika un retorisms, attieksmju nedabiskums, ko rakstniece dzīvē pati tik gauži necieta."
Jānis Liepiņš. Nevaru atrast sev dvēseles rada. "Varavīksne" 1977, 98. lpp.
"Birzmalietes lugās "Mirdzošais vaiņags" (1927), "Liktenis" (1930), "Irstošās saites" (1931), "Siržu mīklas" (1932), "Izredzētā zeme" (1933) sentimentālā, vietumis didaktiskā formā risināti paaudžu un laulāto draugu savstarpējie konflikti Latvijas laukos. Dzejoļu krājumā "Klusie sapņi" (1934) galvenokārt tradicionālos četrrindu pantos ietverti sievietes pārdzīvojumi."
Jānis Andersons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.