LITERĀRĀ DARBĪBA
1930:
pirmā publikācija – raksts "Jaunatnes audzināšana" laikrakstā "Kurzemes Vārds" 20. novembrī.
Laikrakstā "Brīvā Zemē" iespiesti 28 stāsti. Viņas darbi lielāko tiesu palikuši izkaisīti periodikā, jo ar grāmatu izdošanu nav laimējies. Iebrūkot boļševikiem pirmo reizi, tika iznīcinātas iespiešanai nodotās divas stāstu grāmatas jaunatnei: "Degošais brīdis" un "Samaksātā dzīve." Arī vācu okupācijas laikā sakārtotais stāstu krājums "Spējais pagrieziens" palika spiestuvē.
DARBI
Dzimtenē manuskriptā palicis etnogrāfisks pētījums - "Ganu dzīve" un Jelgavas spiestuvē stāstu grāmata "Samaksātā dzīve".
1939: grāmata "Godi Vidus-Kursā", sērijā "Latviešu folkloras krātuves materiāli, B. 5 (5. burtnīca).
1940: grāmata "Senie Jāņi Zemgalē" (Kārļa Strauberga virsredakcijā), sērijā: "Latviešu folkloras krātuves materiāli ; B. 9 (9. burtnīca)". Bēgļu nometnē Vācijā sarakstīta grāmata "Latviešu godi"; ietver ap 1000 tautas dziesmu un raksturīgākās rotaļas.
1957: grāmata "Latviešu ģimenes godi".
1963: stāstu krājums "Ziedošais ērkšķis".
1965: dzejas krājums "Zeme un jūs".
1969: grāmata "Jāņi – vasaras saulgrieži" (Krišjāņa Barona prēmija 1970; Latvijā 1992).
1976: dzejas krājums "Baltie bērzi".
DARBĪBA FOLKLORISTIKĀ
Sākot ar 1938. gadu nelielas apceres ("Dārzāji tautas dziesmās un ticējumos", "Ganiņš dainās", "Siena pļāvējs dainās", "Senās talkas", "Veļu godināšana", "Senas vedības", "Mūsu senču ticējumu Jaungada naktī", "Putni tautas dainās") galvenokārt publicētas žurnālā "Mūsu Mājas Viesis" un "Darbs un Zeme".
Sadarbībā ar Pēteri Šmitu, Kārli Straubergu un Ernestu Blesi vākusi folkloras un etnogrāfiskos materiālus, daļēji tos nododot Folkloras krātuvei, daļēji publicējot Folkloras krātuves materiālu sērijā: "Godi Vidus-Kursā" (1939, Kārļa Strauberga redakcijā, saņēmaKultūras fonda godalgu), "Senie Jāņi Zemgalē" (1940).
Rīgas radiofonā lasījusi vairāk kā 30 lekciju par etnogrāfiju un ar to saistītiem tematiem.
Piedalījusies profesora Luda Bērziņa vadītos semināros Rīgā, turpinot saraksti ar profesoru par
folkloras jautājumiem arī pēc dzimtenes atstāšanas. Latvisko gara mantu krāšana tākļuvusi par nozīmīgu viņas mūža darba daļu.
Nozīmīgākā darbības nozare – etnogrāfija. Latvijas Kultūras fonds godalgojis viņas darbus "Senie Jāņi Kurzemē" un "Kurzemes godi", par pētījumiem etnogrāfijā un latvisko stāju saņēmusi "Latvju Dainu" komplektu.
Trimdā sarakstījusi un iestudējusi piecus Jāņu brīvdabas uzvedumus, arī Ūsiņdienas, Apkūlību, Ziemassvētku, Lieldienu uzvedumus, izrādei sagatavots 4 cēlienu uzvedums "Senlatviešu kāzas".
DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ
Latvijā darbojusiespresē – laikrakstos "Brīvā Zemē," "Kurzemes Vārds", "Zemgales Vēstnesis", "Zeltene" un citur, tur kopš 1927. gada publicēti dzejoļi, apceres un stāsti.
Trimdā turpinājusi darbu žurnālistikā, strādājusi laikraksta Tēvzeme" (Hānava) redakcijā.
1949–1951: laikraksta "Brīvā Balss" (Toronto) redaktore.
1974–1975: žurnāla "Treji Vārti" redkolēģijas locekle.
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1949: decembrī dibinājusi Latviešu Preses biedrības Kanādas kopu.
Darbojusies Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) un Toronto Latviešu biedrības valdē.
Pazīstama kā kvēla patriote, it sevišķi rūpējoties par mūsu jaunatnes nacionālo ievirzi un audzināšanu.
Kopš 1962. gada, kad nodibināts B. Senkēvičas fonds, tas apbalvo par izcilām sekmēm un labāko latviešu valodas prasmi sekmīgākos latviešu skolu absolventus visas Kanādas mērogā.
2001. un 2002. gadā Birutas Senkēvičas-Ziemanes fonds piešķīris godalgas labākajiem literārās sacensības darbu autoriem prozā un dzejā.