Biruta Gudriķe

Dzimusi amatnieka ģimenē.

Vīrs – Jānis Gudriķis (1923–1983), Liepājas teātra aktieris.

1958: filoloģijas zinātņu kandidāte.
1992: filoloģijas doktore, Dr. philol.

Literatūrzinātniskā darbība
"Latviešu literatūras vēsture" (1963) 2. sējuma autore, enciklopēdiskā izdevuma "Latviešu literatūras darbinieki': biogrāfiska vārdnīca" (1965) līdzautore, "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992, 2003) līdzautore, nodaļa par nacionālās atmodas laika literatūru "Latviešu literatūras vēstures pirmajā sējumā (1998).
Strādājusi pie Raiņa akadēmisko rakstu 8., 16., 23. un 25. sējuma un Raiņa tulkojumu 1. sējuma sastādīšanas un komentēšanas.
Sastādījusi Arvīda Griguļa Kopotus rakstu septiņos sējumos (1963–1966), kopā ar Voldemāru Kalpiņu sagatavojusi Viļa Lāča Kopotus rakstus divdesmit sešos sējumos (1970–1980) un Elīnas Zālītes Kopotus rakstus (1986–1988).
Sagatavoja tekstus un sarakstīja komentārus Jēkaba Janševska romānam "Dzimtene" četros sējumos.
Vairāku latviešu rakstnieku portretu krājumu līdzautore, tostarp "Latviešu rakstnieku portreti: tradicionālisti un modernisti" (1996), "Latviešu rakstnieku portreti: pozitīvisti" (2002),

Vēl viens interešu loks – salīdzinošā literatūrzinātne: rakstu krājumā "Latviešu-slāvu literatūras un mākslas sakari" publicējusi rakstu "Kontakti ar dienvidslāvu un rietumslāvu tautām latviešu nacionālās literatūra sākuma periodā" (1982); grāmatu "Ungāru literatūra latviešu valodā" (1999), nepublicēts manuskripts "Itāliešu literatūra latviešu valodā".

Pētījumi teātra nozarēPētījumi par teātra personībām: "Arvīds Grigulis – dramaturgs un teātra kritiķis" (1976), monogrāfijas par skatuves māksliniekiem: "Skatuvei atdota sirds" (1966, par Paulu Baltābolu), "Teodors Lācis" (1977), "Edgars Zīle" (1983), "Pamatlicēji" (1990). Publicējusi rakstus par aktieriem Olgu Lejaskalni, Jāni Osi, A. Silnovsku, Mariju Ustubi, Vili Verneru, Alfrēdu Videnieku u. c. Sastādījusi rakstu krājumu "Skatuves mākslas meistari" (1980). Sastādījusi krājumu "Ādolfs Alunāns atmiņās, vēstulēs, anekdotēs" (1993).

Par Birutu Gudriķi"Nez vai institūtā atradīsim vēl kādu darbinieku, kura izaugsmes līkne tik mērķtiecīgi un konstanti virzījusies no tehniskā darbinieka līdz erudītai zinātniecei ar tematiski plašu un noturīgu interešu loku. [..] Biruta Gudriķe savu sapni - jjau kopš studiju gadiem apjausto vēlēšanos pievērsties zinātniskajam darbam — īstenojusi ar neatlaidīgu, sistemātisku darbu. Paveiktais patiesi ir respektējams, apbrīnas un cieņas vērts. [..] Ar vērīgu, ietrenētu pētnieces skatījumu B. Gudriķe atsevišķu faktu un notikumu gūzmā prot saskatīt kā būtisko aplūkojamā rakstnieka daiļradē, tā arī, analizējot kopsakarības, izvirzīt spilgtākus momentus laikmeta panorāmā. Darbīgās zinātnieces pirmās desmitgades šķietama sadrumstalotība, kuras pamata interešu daudzpusība un savas tēmas meklēšana, gadu ritējumā arvien vairāk izpaužas kapitālākos darbos, vienas problemātikas padziļinātā izpētē."

Kalnača, Biruta. Izjūtot darba un laika vērtību. Karogs, 1978, Nr. 11.

"Ir bijis daudz iespēju pārliecināties gan par Birutas profesionalitāti, gan par viņa koleģialitāti. Biruta ir sirsnīga un reizē korekta un delikāta darba biedre, cilvēks, kuram var uzticēties un uz kuru var droši paļauties. [..] Kad nākas iedomāties Birutu, iztēlē redzu viņu sēžam vai nu teātrī, vai pie rakstāmgalda. [..] Grāmatu skaits, kuras Biruta ir sarakstījusi vai kuru tapšanā viņa ir piedalījusies, izsauc apbrīnu."

Vite-Skurbe, Astrīda. Birutai Gudriķei jubileja. Letonica, Nr. 2, 1998, 198., 199. lpp.

".. esmu vērojis Birutas darbīgumu. Viņa nekad nav šķirojusi darba pienākumus, nekad nav ļāvusies īgnumam. [..] Ja vajag – viņa [..] darīja. Un var apbrīnot viņas daudzo darbu plašo amplitūdu un veikuma dāsnumu. [..] Birutas Gudriķes devums literatūras un teātra zinātnē ir [..] apjomīgs. [..] Tas bija ražens un rosīgs mūžs."

Hausmanis, Viktors. Par darbarūķi – mūsu Birutu. Letonica, Nr. 15, 2007, 266.–268. lpp.

literary scholar
theatre scientist

–1947
Rīga
Beigusi Rīgas Finanšu tehnikumu.

–1947
Rīga
Mācījusies Rīgas 23. vakara vidusskolā.

–1952
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Beigusi Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.

1951–1999
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Mašīnrakstītāja, zinātniskā līdzstrādniece, pētniece (vēlāk LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā).

1967
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): sagatavojusi tekstus un komentējusi J. Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 8., 16., daļu 23., 25. sēj. (1980-1986).
Zinātnē un ražošanā
1987