Benita Smilktiņa
17.12.1932 – 05.11.2019
Benita
Smilktiņa (1932–2019) – literatūrzinātniece. Beigusi Latvijas Valsts
universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras
nodaļu (1957), strādājusi Valodas un literatūras institūtā (tagad Literatūras,
folkloras un mākslas institūts) (1955–2005).
Pētījusi
latviešu īsās prozas, īpaši noveles, vēsturi un teoriju, uzmanību saistījušas
stila problēmas, rakstnieku stila savdabība. Nozīmīgākie darbi – monogrāfijas “Latviešu
novele” (1981), “Novele” (1999) un “Ilūzijas un spēles” (2005), kurās
raksturota noveles un stāsta žanra būtība, tā vēsture un poētika. Līdzautore
darbiem “Latviešu literatūras vēsture” (2, 1963, 6, 1962), “Literārā dzīve”
(1966), skolu mācību grāmatām, arī krājumiem “Tautas dzejnieks Rainis” (1965), “Par
prozas mākslu” (1974), grāmatai “Prozas žanri” (1991), “Latviešu rakstniecība
biogrāfijās” (1992, 2003), “Latviešu literatūras vēsture”, 2. sējums (1999). Krājumu “Latviešu rakstnieku portreti" sastādītāja un līdzautore, tajos rakstījusi
apceres par Knutu Lesiņu, (1996), Pāvilu Klānu (1999), Jāni Plaudi (2001),
Rihardu Bērziņu-Valdesu (2002). Rakstījusi arī par Aivaru Kalvi, Jāni Poruku,
Frici Bārdu, Kārlu Skalbi, Aleksandu Grīnu, Anšlavu Eglīti u. c. Presē
publicējusi rakstus par prozu.