"Pirms vairāk kā desmit gadiem "Brīvās Zemes" redakcijā jauns avīžnieks sastapa pamaza auguma, enerģisku, laipnu sievieti, kas vadīja laikraksta lauku nodaļu. Viņa allaž bija pilna darba steigas, kārtoja un laboja manuskriptus, sarunājis pa tālruni, tikai pēcpusdienā, pēc laikraksta iznākšanas, kļūdama brīvāka. Šī sieviete bija rakstniece Ausma Roga, īstenībā Anna Evelīte. Avižnieces darbs ir viņas sirdslieta, un tomēr viņa atlicinājusi laiku arī literāram darbam. Ausma Roga galvenā kārtā rakstījusi stāstus, kuros tēloti lauku ļaudis dažādos sadzīves notikumos. Tēlotie varoņi ir dvēseles cilvēki, kas padoti iekšējo pārdzīvojumu brāzmām, ārēji vienkārši un neuzkrītoši, tomēr spēj aizrautīgi iemīlēties, ziedoties, iet pāri naidam un ideālu vārdi aizmirst savas personīgās iegribas. Dzelžainiem, latviskiem raksturiem, tie tomēr pakļauti kādai nezināmai varai, kas tos paceļ un gremidē, skaidro vai salauž."
Jānis Ķelpe. Tālavas rakstnieki. Tālavietis, Nr. 47, 18.04.1942.
Par stāstu un noveļu krājumu "Dzelzs pirksti" (Zemnieka Domas, 1934)"Lai arī sakopotie divpadsmit stāsti neiezīmē vēl spilgtāku īpatnību, tomēr sacerētāja nāk bez pretenzijām, stāsta vienkārši, un viņas darbi lasāmi viegli un ar patiku. (..) Par dažiem šiem sacerējumiem var sacīt vecajā un labajā nozīmē: "jauks un patiesīgs stāsts". Autore mīl atstāstīt dažādus savādus gadījumus, neparastus notikumus no lauku ļaužu dzīves. (..) Autores vienkāršais stāstījums mākslinieciskā ziņā iegūtu, ja stils būtu īpatnējāks un vietām rūpīgāk veidots un ja sarežģītās cilvēku attiecības un neparastie notikumi, kurus Roga ar īstas novelistes nojautu izvēlas, būtu dziļāk apgaismoti, bet arī tā viņas īsajiem stāstiem netrūkst pievilcības."
Jānis Veselis. Ausma Roga – Dzelzs pirksti. Brīvā Zeme, Nr. 8, 10.01.1935.