Ausma Grīnvalde

1930: 5. decembrī dzimusi grāmatveža Roberta Tiltiņa un viņa sievas Kates Tiltiņas ģimenē.

1969: pirmā publikācija "O. de Balzaks skolā" krājumā "Liepājas Pedagoģiskā institūta metodiskās konferences materiāli".
1978: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Mākslinieciskā tēla problēmas mūsdienu latviešu padomju dzejā (1965–1973)".

Monogrāfijas
2000: Laiks un dzeja: jaunās paaudzes latviešu dzeja 80. gados
2002: Franču romantisma literatūra 19. gadsimtā

Mācību līdzeķli augstskolām
1980: Dzejas analīzes pamatprincipi
1982: Asociācijas un dzeja
1984: Dzejas analīze
1988: O. Vācieša dzejoļu krājuma "Si minors" liriskais varonis
1992: Dzejas tēmu un krājumu analīze: J. Petera likteņdzeja, O. Vācieša "Si minors" skolā
1995: Ievads literatūras teorijā

Par monogrāfiju "Laiks un dzeja" (2000)

"Ausmas Grīnvaldes pētījums latviešu zinātniskā literatūrā pirmreizējs ar vizuālās, konkrētās dzejas skaidrojumu; ja poētiskās interpunkcijas katrreiz citādā darbība kritikā interpretēta, analizēta ir (teiksim, M. Kromas, U. Bērziņa, K. Skujenieka u. c. sakarā), tad vizuālie izcēlumi vai laukumu izzīmējumi palikuši pieminējuma līmenī – sak', arī tādi mēģinājumi pie dzejnieka X atrodami. Līdz šim neviens nebij ņēmies dūšu tos apzināt, atklāt to saites ar pārējiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem vai iet pētniecībā dziļāk. Domāju, tālab, ka optiskais, konkrētais moments it kā pārkāpj valodas, vārda mākslas robežas un ar savu izspīlēto atšķirību zīmējumā vai čupu burtiem, šrifta dažādību vedina uz tēla plakātisku viennozīmību un neba tā satura bagātināšanau. [..]
Grafisko izcēlumu, prozas rindkopu imitāciju Grīmvalde sekmīgi sākusi pētīt divos gadījumos – M. Melgalva un U. Bērziņa sakarā. Saku – sākusi, jo abiem ar analīzi reāli pierādītas pāris funkcijas, kas gan kopā piesaka paņēmiena darbības iespēju plašumu, tomēr pat paviršs abu dzejnieku daiļrades lasījums atsevišķi uzrāda tās pulkāk. [..]
[..] saņemts nopietns, visaptverošs apraksts par vienas paaudzes ieguldījumu dzejas procesā. Pirmais. tāds."

Kubuliņa, Anda. Monogrāfijas fokusā – viena paaudze. Karogs, 2001, Nr. 1, 154., 156. lpp.

Par Ausmu Grīnvaldi

"A. Grīnvaldes pētnieciskā erudīcija, precizitāte un pamatīgums, augstā atbildības sajūta par katru izteikto un uzrakstīto vārdu, apbrīnojamās darbaspējas un domas plašums lielā mērā ir veidojuši viņas laikabiedru un pēcteču izpratni par to, kādām ideālā variantā jābūt humanitāro zinātņu studijām. No šodienas skatpunkta raugoties, var apgalvot, ka tieši ārzemju literatūras pasniedzējas aizrautīgā literatūras mīlestība, pasaules elpas izjūta un redzesloka apmērs ir atstājuši savu artavu atsevišķu viņas studentu profesionālās izvēles svirās."

Gūtmane, Zanda. Laiks un literatūra / Saruna ar literatūrzinātnieci Ausmu Grīnvaldi. Scriptus Manet, 2017, Nr. 2, 94. lpp.

literary scholar
scientist

Tiltiņa

1930–1936
Madona
"[..] manas mājas Madonā nāk atmiņā kā neliels īres nams, kurā mūsu dzīvoklītim bija divas gaišas, plašas istabas ar saulainiem logiem un augstu slieksni virtuvē, kur vienmēr aizķērās kāja, kad uz ēdamīstabi stiepu lielo debesmannas bļodu."Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 28. lpp.

1936–1940
Daugavpils
Tēvam mainot darbu, ģimene no Madonas pārceļas uz Daugavpili."Daugavpilī dzīvojām trīsistabu dzīvoklīti ar māniņas izšūtiem spodri baltiem aizkariem un milzīgu sārti ziedošu Spānijas rozi līdzās melnajam flīģelim. [..] Nākošo manas dzīves posmu patiešām bargi un baisi ir apzīmogojis karš. Tajā saulainajā 1941. gada jūnija dienā, kad sākās karš, biju aizgājusi peldēties nelielā upītē Daugavpils pievārtē. Pēkšņi griezīgi spalgi sāka kaukt sirēnas un zilo debesi aizēnoja baismīgs melns mākonis – dega benzīna tvertnes. Bailēs slāpdama, skrēju mājup. Rāpjoties pa akmeņogļu izdedžu uzbērumu dzelzceļa malā, līdz asinīm nobrāzu kājas un rokas. Krita bumbas. Mūsu ģimenīte meklēja glābiņu sava dzīvoklīša pagrabā. Bombardēšanas dārdoņai pieklustot, tēvs atstāja sēptuvi, lai izlūkotu situāciju pilsētā. Māte, es un vecākā māsiņa palikām pagrabā un ilgi, ilgi gaidījām viņu atgriežamies, taču veltīgi. Kad devāmies tēvu meklēt, pilsēta jau dega. Ceļu aizšķērsoja gruzduma smaka, dūmi, nāvē sakņupis sarkanarmietis. Tēvs bija pazudis bez vēsts..."Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 28.–29. lpp.

1943
Liepāja

1938–1943
1. Daugavpils valsts pamatskola
Daugavpils
"No skolas gaitām 1. Daugavpils valsts pamatskolā atmiņā saglabājusies tīrība un mājīgums skolas telpās, ludziņu uzvedumi Ziemassvētkos, pirmais uz skatuves dekalmētais dzejolis – Viļa Plūdoņa "Sniega vīrs"un mana pirmā loma – Tintestraips. Mācīšanās man bija līdzīga rotaļai."Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 29.–30. lpp.

1943–1944
Liepājas Augstākā tautskola
Republikas iela, Liepāja

1946–1950
Liepājas 1. vidusskola
Liepāja

1950–1954
Latvian State Pedagogical Institute
Rīga
Valodu un literatūras fakultāte"Institūtā mums bija lieliski pasniedzēji un kursabiedri. Tie, ar kuriem kopā studēju, vēlāk strādāja par mācībspēkiem gan te, Liepājā, piemēram, Vaira Strautiņa, Antoņina Reķēna, gan citur. Mans kursabiedrs ir Viktors Hausmanis, kas mūs visus pievērsa teātrim, mums bija bagāta studentu dzīve – gājām uz jaunākajām izrādēm, izstādēm. Tajā laikā aizrautīgi lasīju ārzemju literatūru, atklāju sev literatūras teorijas pievilcību.""Par visu ir jāsamaksā!" / Ar Ausmu Grīnvaldi sarunājas Daina Meistere. Kurzemes Vārds, 2002, 1. oktobrī.

1950–1947
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Fizikas un matemātikas fakultāte

1973–1977
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Valodas un literatūras institūta neklātienes aspirantūra

1954–1964
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
Liepāja
Latviešu valodas un literatūras skolotāja"Man vajadzēja uzsākt darba gaitas 6. vidusskolā, kur atvēra pirmo astoto klasi. Kļuvu par tās audzinātāju. Nezinu, vai tā bija sagadīšanās, varbūt es pati biju jauna, bet man ļoti patika mana klase. Iemīlēju skolu, iemīlēju savus audzināmos un skolotājas darbu. Ieguvu pārliecību, ka varu strādāt skolā un varu mācīt jauniešus. Vidusskolā izaudzināju divas klases. Skolotājas darbs man atmiņā palicis ar mūžīgām burtnīcu kaudzēm, brīnišķīgiem kolēģiem un lieliskiem skolēniem.""Par visu ir jāmaksā!" / Dainas Meisteres saruna ar Ausmu Grīnvaldi. Kurzemes Vārds, 2002, 1. oktobrī."Gadi skolā saistās ar vēl kādu būtisku manas darba dzīves jomu – ar pievēršanos režijai. Jau pirmajā gadā sāku vadīt dramatisko pulciņu. Mūsu iestudētās izrādes skatītājiem patika. Ar Annas Brigaderes lugas "Princese Gundega un karalis Brusubārda" iestudējumu guvām pat godalgotu vietu republikāniskajā skolu dramatisko pulciņu skatē. Bez tam paralēli darbam skolā vadīju dramatiskos pulciņus gan Liepājas pilsētas Pionieru namā, gan Skolotāju namā, gan Kultūras namā un savulaik arī šeit, institūtā. Pievērsāmies jauniešiem piemērotam repertuāram – A. Brigaders. J. Švarca, G. Priedes lugā, iestudējām Raiņa "Pūt, vējiņi!" u. c. Es veidoju skatuves uzvedumiem piemērotas literāri muzikālas montāžas, izmantojot labas dzejas tekstus. Veiksmīgākie iestudējumi parādījās uz Liepājas teātra skatuves."Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 36.–37. lpp.

1964–1966
Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts (1961–1966)
Lielā iela 14, Liepāja
Docētāja"1964. gadā mani uzaicināja par docētāju Liepājas Pedgoģiskajā institūtā nupat izveidotajā Latviešu valodas un literatūras fakultāte. Jau otrreiz man bija izdevība būt klāt sākumam, kā toreiz 6. vidusskolā. Latviešu valodas un literatūras katedrā tolaik izveidojās vienreizēja literatūras pasniedzēju komanda. Vairākus gadus mācīju visus ārzemju literatūras kursus, sākot no antīkās literatūras līdz 20. gadsimtam, kā arī ievadu literatūras zinātnē un literatūras teoriju. Tikai pakāpeniski bija iespējams šo slodzi samazināt un aktīvāk pievērsties zinātniskajam darbam.""Par visu ir jāsamaksā!" / Ar Ausmu Grīnvaldi sarunājas Daina Meistere. Kurzemes Vārds, 2002, 1. oktobrī.

1966–1990
Viļa Lāča Liepājas Pedagoģiskais institūts (1966–1990)
Liepāja
Docētāja

1990–1991
Liepāja Pedagogical Institute
Liepāja
Docētāja

1993–2000
Liepaja University
Lielā iela 14, Liepāja
Docētāja