Augusts Pētersons
07.07.1875 – 24.07.1924
LINKSMIŅŠ (īst. v. Augusts Pētersons; 1875 - 1924) ir veterinārmediķis un un dzejnieks. Linksmiņš ir dzimis muižas nomnieka ģimenē un mācījies Jaunjelgavas apriņķa skolā, vēlāk - Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Linksmiņš ir absolvējis Rīgas pilsētas ģimnāziju un studējis Tērbatas Veterinārajā institūtā (1896-1901). Linksmiņš ir bijis veterinārārsts Gulbenē, Valmierā, Tukumā un Jaunjelgavā, kā arī piedalījies Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes izveidošanā. No 1920. gada Liksmiņš ir Hipoloģijas katedras docētājs, darbojies arī terminoloģijas komisijā. Linksmiņš presē ir publicējis rakstus par lopkopības jautājumiem, rakstījis par vēsturi, etnogrāfiju un citām tēmām. Linksmiņš ir miris komandējuma laikā Berlīnē. Linksmiņa dzejoļi ir publicēti žurnālā "Austrums", laikrakstā "Mājas Viesis", "Balss" u.c., galvenokārt 1890.gados, daži dzejoļi ir iekļauti Matīsa Kaudzītes sastādītajā antoloģijā "Smaidi un asaras" (1880).
Dzīves dati precizēti pēc: G. Preinbergs. Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija. Rīga, 2004, 34.-35.lpp.
Birth time/place
07.07.1875
Dzimis bijušajā Polockas apriņķa Bakjauču muižā, Vitebskas guberņā, Krievijā.
Place/time of death
24.07.1924
Berlīne
Miris ar sirdskaiti Berlīnes slimnīcā pēc trīs dienu ārstēšanas, apglabāts Berlīnē.
Personal information
Pseidonīms Linksmiņš, iespējams, no Ausekļa dzejoļa "Ūdens plūdi", kurā minēta Linksmiņa - ziņnese ar nozīmi 'varavīksne'. Linksmiņu kā ziņnesi (vīriešu dzimtē) savos rakstos par latviešu mitoloģiju minējis arī Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš. Edgars Baumanis Linksmiņu min arī kā lietuviešu prieka dievību.
Pseidonīmu lieto līdz 1903. gadam.
Professional activity
Oriģināldzejas un stāsta publikācijas1891: Mātes pamācības meitai, kad šī pie vīra iet [dzeja] Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 79.
1892: Nāves eņģelis. Diena aust. No Petersona Linksmiņa. Latviešu Avīzes nr.5, 29.janv.
Bargā ciema galda, Balss, nr. 16
Dzejols. Balss. 15.04
Jel lieci lēni, mīlīgi. Balss. 13.05
Jel izturi! Balss, 20.05.
Ziedonī. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 115, 23.05.
Skrodera sapnis [stāsts]. Baltijas Vēstneša pielikums,nr. 54.
1893: Ideali. Austrums. nr. 5
Cerībās. Austrums. nr. 7
Alus dziesma. Mājas Viesa pielikums, nr.50
Mūsu slavenajam dramatiķim [sat.dzeja T.Hānam] Dienas Lapas pielikums, nr.48
Ciema puiša dziesma. Austrums. nr. 8, 118.lpp.
Dziesma. Austrums, nr. 12
1894: Šķiršanās. Austrums nr. 2
Jūrā. Austrums. nr. 4
Starp citiem. Austrums, nr. 5
Par sebu. Austrums, nr. 8
1896: Asaras. Austrums. nr. 7
1897: Zelta teļš. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 2
Nomalītē. Mājas Viesa Literāriskais pielikums. 12.02.
Reiz viens es klīdu. Mājas Viesa Literāriskais pielikums, 9.07.
Noziedznieka mīlestība. Mājas Viesa Mēnešraksts. 1.03.
Es nevaru sen vairs tā dziedāt. Mājas Viesa Mēnešraksts. 1.02.
1898: Pagasta vietnieku sapulce. Mājas Viesa Literāriskais pielikums, 5.08.
Nievātā dzeja. Mājas Viesa Literāriskais pielikums. 9.09.
1900: Meiteņa dziesma. Mājas Viesa Literāriskais pielikums. 23.02.
Gars un miesa. Mājas Viesa Literāriskais pielikums. 25.04.
1901: Būru dzīru dziesma. Vārds, nr. 1
Kad pirmo skūpstienu karsto... Vārda literāriskais pielikums, nr. 27
Lai Dievs Tev` pasargā! Mājas Viesa pielikums, nr. 1
Nesaskaņa. Mājas Viesa pielikums, nr. 3
Vēl esmu jauns, pilns milzu spēka. Mājas Viesa pielikums, nr. 8
1903: Dūņu ielā nr. *** Mājas Viesa pielikums, nr. 23
Tulkojumi1891: Mana pirmā mīlestība. Baltijas Vēstnesis, nr. 67.-69.
Gudrā ķeizariene. Rumāniešu paska. Baltijas Vēstneša pielikums, nr.175.
1892: Nešņāc, rogainīt, vārpām briedušām [A.Koļcova atdz.] Austrums, nr.12, 452.lpp.
Ai, ar varu kam mani atdevāt [A.Koļcova atdz.] Baltijas Vēstneša pielikums, 178
Naktī [J.Ņikitina atdz.] Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 207.
1895: Aklu un kurlmēmu draugi. Pēc krievu valodas atst.T.S. Balss, nr. 13.
1897: Gada ceļojums [A.Terjē tulk.] Austrums, 515.-517.lpp.
1898: Rozes un tauriņi [M.Greisa atdz.] Mājas Viesa Mēnešraksts, 364.lpp.
1901: Žīdiete [A.Meisnera atdz.] Pēterburgas Avīžu pielikums, nr.4
Recenzijas, publikācijas par folkloru, literatūru un kultūrvēsturi1890: Teikas iz Skrīveres. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 199.
1892: J. Purapuķes Divi draugi [recenzija] Baltijas Vēstnesis, nr. 34
Grāmatu galds. Viljama Šekspīra Hamlets [recenzija par J.Liekā (īst.v. Jēkaba Rempētera tulkojumu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 281, 12.okt.
Aleksejs Vasiļjevičs Koļcovs. Dzīves apraksts. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 293.
1893: Latvju tautasdziesmas Vācijā [par Heinrich Zöllner op.58. "Lettische Volkslieder"]. Baltijas Vēstnesis, nr. 41
Baltijas skolas un baznīcas 13. gadu simtenī. Baltijas Vēstnesis. nr.49, 4.03.
Dzejoļi. Sacerējis Augusts Kažoks. Baltijas Vēstnesis, nr. 76
Kārlis Frīdrihs Šulcs, latvju labdaris. Pēc dažādiem avotiem sastādīts. Austrums, nr. 4, 311.-313.lpp.
Grāmatu galds. Ditleba Alnpeķes Rīmju kronika [par M. Siliņa tulkojumu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 289, 20. dec.
Ievērojami Baltijas vīri [par kartogrāfu grāfu A.L. Mellinu un ģenerālgubernatoru G.Braunu]. Baltijas Vēstneša feļetona turpinājums nr. 18. 23.01; nr.63, 20.03 ; nr.68, 27.03.
Par strādību un taupību. Pēc Smailsa. Austrums, nr.9
1894: Grāmatu galds. Ziedoņa sapņi. [recenzija par Pavasaru Jāņa krājumu]. Balss, nr.1, 5.01.
Krilova pasakas līdz ar dzīves aprakstu. Tulk. Fr. Adamovičs. Baltijas Vēstnesis, nr.7
Septiņdesmit piecu gadu brīvības svētkiem par piemiņu. Baltijas Vēstnesis, nr. 66; nr. 67, 25. marts.
1895: Nikolajs Semenovičs Ļeskovs. Baltijas Vēstnesis, nr. 50
Rakstnieks Zaher-Mazohs. Baltijas Vēstneša pielikums, nr.80
Cīņa pret zinību. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 117.
Aleksandrs Dimā jaunākais. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 274
Quotes
Linksmiņa liriskās dzejas gan nav sevišķi oriģinālas savā dzejā, bet rūpīgi izstrādātas tās ieteicās caur savu gludo formu. "Ciema puišu dziesma" sacerēta Koļcova garā, un vienkāršā piemīlīguma, kas bagāti piemīt Koļcova dzejām, arī netrūkst šai latviešu "Ciema puišu dzejai".
Stud. phil. I.E. [Jānis Endzelīns]. Bibliogrāfija [recenzija par krājumu "Vārpas"]. Tēvija, nr. 25 (1895), 21. jūn.
No docenta A. Pētersona "mantojuma" godam jāmin viņa līdzdarbība Terminoloģijas komisijā. Te viņš vienoja zinību vīra=speciālista un dzejnieka - tautas gara mantu pazinēja īpašības.
Veterinārārsts Bite. Doc. Augusts Pētersons. Brīvā Zeme, nr. 180 (1924), 12. aug.
Pseudonym
Linksmiņš, Linksmiņu Augusts, Pētersons-Linksmiņš, A.P., Link., Lnksm., Aug.P.
Education
mācījiesbeidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju
1887–1889
Jaunjelgavas apriņķa skola
Jaunjelgava
Precīzs mācību laiks nav zināms.
1890–1894
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Precīzs mācību laiks nav zināms
1895
Riga State Gymnasium No.1
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Absolvējis Rīgas Pilsētas ģimnāziju
1896–1901
Tartu Veterinary Institute
Tartu
Students, pabeidz pilnu mācību kursu
Working place
1902
Jaungulbene
Iecirkņa veterinārārsts, dzīvo un strādā Jaungulbenes muižā.
1903–1907
Valmiera
Apriņķa veterinārārsts; piedalās kā vēlētājs no zemnieku kūrijas 2. Krievijas valsts domes vēlēšanās. Atlaists no darba
1907–1916
Tukums
Kurzemes guberņas veterinārā inspektora palīgs
1907–1916
Jaunjelgava
Jaunjelgavas pilsētas un apriņķa veterinārārsts
1918–1920
Gulbene
Gulbenes iecirkņa veterinārārsts.
1920–1924
University of Latvia
Kronvalda bulvāris 8, Rīga
Docents Veterinārmedicīnas fakultātē, lasa lekcijas zirgkopībā, par dzīvnieku eksterjeru, kā arī mācību par nagu un tā apkalšanu; vienlaikus arī fakultātes sekretārs.
Service
1916–1918
Jaungulbene
Pirmā pasaules karā haubicu diviziona vecākais vetārsts, piešķirts valsts padomnieka statuss un apbalvojumi. Karaspēkam atkāpjoties, apmetas Jaungulbenē un praktizē.
Participation in organisations
1920–1924
Terminoloģijas komisija
Veterinārās sekcijas loceklis. Izstrādājis zirgu apmatojuma nosaukumus latviešu valodā.
1921–1924
Latvijas Veterinārārstu biedrība
Pērnavas iela 19, Rīga
Viens no biedrības dibināšanas iniciatoriem, biedrības pirmais vadītājs.
Travelled
1923–1924
Vācija
Papildinājies veterinārmedicīnā Holandē, Šveicē, Austrijā un Vācijā.