Augusts Nikolajs Dombrovskis

DOMBROVSKIS Augusts Nikolajs ( *1845.16.VII Rīgā - †1927.13.XI, Vecmīlgravī,  Rīgā; apbed. Ziemeļblāzmas parkā paša izraudzītā vietā, 1934 tur atklāts  viņa kapa piemineklis G. Šķiltera veidotu bareljefu ) – kokrūpnieks, vijoļbūvētājs, izglītības un kultūras mecenāts, sab. darbinieks.  Izglītojies pašmācības ceļā. 1862 sācis darbu tēvabrāļa Jēkaba Dombrovska kokzāģētavā Jaņavārtos. No 1875 pievērsies vijoļbūvei, dzejojis, pirmais dzejolis saglabājies no 1884. Pirmais padomdevējs vijoļbūvē Rīgas Vācu t-ra orķ. koncertm. Drekslers, konsultējies arī ar slaveniem Rīgas viesiem  - vijoln. E. Sorē (1883,  A. Vilhelmi (1885) un E. Izaī (1885), apmeklējis itāliešu vecmeistaru vijoļbūves galvaspilsētu Kremonu Itālijā. 1888 ierīkojis kokzāģētavu Vecmīlgrāvī  ar  > 300 daba vietām, tās tuvumā iepircis zemi un devis saviem strādniekiem kokmateriālus māju celtniecībai. 1889 kļuvis par RLB Kārtības komisijas priekšnieka vietnieku, 1890 – par priekšnieku. 1899 bijis viens no RLB Literatūras fonda dibinātājiem. Apmaksājis piebūves celtniecību Rīgas Latviešu t-rim dekorāciju glabāšanai (1892).  Uzcēlis Vecmīlgrāvī bērnu dārzu un fabrikas skolu (1899-1900), kas ieguvusi nosaukumu Zaļā skola.  No 1897 D. vijoļdarbnīca atradusies  Āgenskalnā, Bezdelīgu ielā 3, kur viņš dzīvojis  ar savu kuplo ģimeni, bet dārzā izbūvējis īpašu mūz. zāli un telpas  vijoļu būvēšanai un glabāšanai. Daudz eksperimentējis vijoles formu, vāku biezumu un lakošanas jomā. Dibin. Mīlgrāvja Saviesīgo b-bu un kļuvis par tās priekšsēdi (1902), nākamā gadā to pārveidojis par Atturības b-bu Ziemeļblāzma. 1904 babeidzis Ziemeļblāzmas nama celtniecību, 1905 tur notikušas strādnieku sapulces, par ko 1906 soda ekspedīcija namu nodedzinājusi  un gribējusi fiziski iznīcināt arī pašu D., bet viņš devies uz ārzemēm. 1905 nodib. A. Dombrovska Izglītības fondu. 1907 D. atgriezies no ārzemēm, sācis Ziemeļblāzmas ēkas atjaunošanas darbus, 1908  pabeidzis Burtnieku nama celtniecība. Līdz 1914 te radoša darba piepildītas dienas vadījuši  Krišjānis un Dārta Baroni, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš, Antons Austriņš, Teodors Zaļkalns, Gustavs Šķilters, Jānis Zālītis un Emilis Melngailis, kurš te rīkojis  arī savu Dziesmu dienu 1911.6. VIII. D. bijis viens no Latviešu Mūz.  b-bas dibinātājiem1909, ievēlēts Latv. Izgl. b-bas padomē. Ar D. atbalstu  viņa dēls Augusts 1911. gadā  kopā ar dzīvesbiedri, pian.  Ludmilu Gomani-Dombrovsku Vecmīlgrāvī nodib.  un vad. Vidzemes TK. 1913.  1. IX notikušas  atjaunotās Ziemeļblāzmas ēkas atklāšanas svinības, par godu šim notikumam J. Vītols sacerējis kantāti Ziemeļblāzma (L. Paegle). Pirmā pas. kara laikā,  1915.19.VII vijoln. Augusts Dombrovskis evakuējis uz Spb tēva vijoļu kolekciju, 1917 uz turieni viņš  devies arī pats. Kara laikā viņa kokzāģētava tika nodedzināta. 1918 D. atgriezies Ljā, 1920. 11. I piedal. LK atklāšanas svinībās, dāvinājis tai savu lociņinstrumentu komplektu. 1920 mājās pārvesta visa D. vijoļu kolekcija, viņš  atjaunojis arī  kokzāģētavu. Pēdējos dzīves gadus D. pavadījis vientuļi savu vijoļu vidū Zaļās skolas otrā stāva dzīvoklī, kur no trīs istabām divas aizņēmuši viņa būvētie instrumenti. Pavisam  D.  uzbūvējis ~ 1200 instrumentus, starp kuriem ir arī 160 alti, 11 čelli un 8 kontrabasi. Liela to daļa gājusi bojā, ne visi arī atbilst koncertinstrumenta prasībām. 1880 četras vijoles un čellu viņš dāvinājis RLB,  viņa būvētos  instr. spēl.  b-bas Harmonija mūziķi, kā arī Jēkabs Baltgailis, Jēkabs Ozols, Aleksandrs Meklers un paša Dombrovska vecākais dēls Augusts. Alfrēds Kalniņš 1913 veltījis D. Albūma lapiņu klav., J. Vītols viņa piemiņai sarakstījis Leģendu stīgu kvartetam (1942).  1926  D. apbalvots ar TZO. Kopš 1991  agrākā Burtnieku namā darbojas Rīgas 2. MS, kopš 2008 – Augusta Dombrovska MS, kopš  1998 tur  notiek A.Dombrovska Starptautiskais konkurss jaunajiem vijolniekiem, altvijoln. un čellistiem.

Darbi:Zaloma novēršanas lietā // Baltijas Vēstnesis, 1897. 8. un 9. V; Rīgas Latviešu biedrības izbraukums uz Vidzemes jūrmalas piekrasti caur Vecāķiem [dzejojums], R. 1898; Mana vijole, R. 1923

Lit.: Latviešu rakstnieku nams Burtnieku pils Vecmīlgrāvī // Dzimtenes Vēstnesis, 1908. 22. XI;  Šķilters G. Augusts Dombrovskis // Ilustrēts Žurnāls, 1924,  31;  Augusta Dombrovska jubileja // Ljas Vēstnesis, 1925. 28. VII; Kempels G. Augusts Dombrovskis // Rakstu krājums, II, R. 1927; Līgotņu Jēkabs Augusts Dombrovskis // Ugunskurs, 1927, 11.-12; Šķilters G. Augusts Dombrovskis // Latvis 1934. 23. IX; Dombrovskis-Dumbrājs F. Tuvākam un tautai ziedots mūžs // Rīts, 1934. 23. IX; Skalbe K. Augusts Dombrovskis // JZ, 1927. 16. XI; Dombrovskis-Dumbrājs F. Miris Augusts Dombrovskis //JZ, 1927. 14. XI; Jaunsudrabiņš J. Uz Augusta Dombrovska kapa // JZ, 1927.22. XI; Zeiferts T. Augusts Dombrovskis // IMM, 1927. XI; Augusta Dombrovska piemiņas vakars // IMM, 1928,12 Kreicers H. Augusts Dombrovskis // Bitītes kalendārs 1957. gadam [LELB izdevums]; Ziemeļblāzma – 25, R. 1929; Bankins M. Kā soda ekspedīcija tiesāja Augustu Dombrovski // JZ, 1934. 24. XI; Dombrovskis-Dumbrājs F. Augusts Dombrovskis – īsta latvieša piemērs // Ljas Kareivis, 1934. 23. IX; Sproģis J. Augusts Dombrovska tēvs un viņa vijoles // Brīvā Zeme, 1934. 22. IX; Akmens J. Augusts Dombrovskis // Lielas personības, III, R., 1937; M .K. Atmiņas par Augustu Dombrovski // Treji Vārti, 1977, 59; Kokapstrādes kombināts Mīlgrāvis 100 gados, R. 1988; Vītols J. Manas dzīves atmiņas, R. 1988; Grāpis A. Augusts Dombrovskis – aizmirstais un neaizmirstais // Horizonts, 1988., 9, 33. lpp; Ermansons E. Latviešu mecenātam // Neatkarīgā Cīņa , 1995. 27. VII; Lūkina C. Gaismas pils Vecmīlgrāvī // Brīvā Lja, 1995 18.-24. IX; Kraukle I. Augusts Dombrovskis – izglītības un kultūras mecenāts // Laikmets un personība, R. 2002; Grāpis A. Augusts Dombrovskis. Mūžs un veikums,  R. 2006

I.Žune