Augusts Laiviņš

Dzimis saimnieka Jēkaba un Kristīnes Laiviņu ģimenē Palsmanes pagasta "Lejas Vederēs", jaunākais bērns. Brālis Jūlijs Laiviņš, arī sabiedriski aktīvs cilvēks, viņa dēls Augusts pēc 2. pasaules kara kļuvis par nacionālo partizānu Gaujienas pusē. Māsas – Amālija un Emīlija.
Precējies ar Hildu. Ģimenē auguši 3 bērni: Dainis (dz. 1921.g., mācoties Cēsu Valsts ģimnāzijas vecākajās klasēs, bijis viens no "kaujas grupā" pret padomju okupāciju organizatoriem, 1941. gadā apcietināts un aizvests uz Centrālcietumu Rīgā, izsūtīts), meita Dzidra (1925.), dēls Uldis (1929.).

No 1930. gada marta dzīvojis un arī rakstījis Cēsu rajona Liepas "Ziedos".
Padomju laikā rakstījis pretpadomisku dienasgrāmatu.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1907: pirmā literārā publikācija – skice "Toms" laikrakstā "Progress" 1907, 4.IV ar pseidonīmu Valentīns.
1914: ar pseidonīmu Aidievs iespiestā satīrisko dzejoļu grāmata "Vāciets uz karstiem ķieģeļiem!" korektūrā konfiscēta.

Romāni un stāstu krājumi tematiski daudzveidīgi, bet literāri maznozīmīgi.

Mākslinieciski kvalitatīvākas ir latviešu tautas likteņgaitām veltītās drāmas ar dramatiski spraigu, kāpinātu varmācības atmaskojumu, brīvības ilgu un tautas varoņgara cildinājumu: "Jūras gaigaliņa" (attēlotas klaušu laiku zemnieku ciešanas un beztiesiskums, uzsvērta apspiestās tautas vienotības loma izdzīvošanas procesā), "Kauguru dumpis" (par pirmajām latviešu zemnieku atbrīvošanās cīņām), "Zvaigžņu pulki" (par latviešu strēlnieku varonību Ziemassvētku kaujās; sižetiskajā izveidē nedominē atsevišķi raksturi, bet plašs pasaules kara notikumu atainojums ar Latvijas neatkarības idejā sakņotas tautas pašaizliedzības, garīgās vienotības, kopīgas mērķapziņas akcentāciju; lugā darbojas vēsturiskas personas – pulkvedis F. Briedis un kara ārsts J. Jankovskis).

Rakstījis arī rakstus par latviešu strēlniekiem. 1916. gadā sūtīja korespondences laikrakstam "Baltija", īpaši par strēlnieku apbedīšanām.

1916: grāmatā "Latvju strēlnieks" ietverta plaša Laiviņa biogrāfisko aprakstu kopa "Piemiņas lapa kritušiem un ievainotiem latvju strēlniekiem".

Vairāki agrāk sarakstītie Laiviņa darbi padomju laikā tika aizliegti.

1958. gadā piedalījies dramaturgu seminārā Dubultos, rakstījis lugas un prozas darbus, taču padomju laikā neviens no šiem darbiem nav ne izdots, ne uzvests.

Manuskriptā palicis Laiviņa pēdējos mūža gados rakstīts un iecerēts kultūrvēsturisks darbs septiņās grāmatās, kas ietvertu notikumus Latvijā sākot no 1913. gada.

PUBLICĒTIE DARBI

Proza

1915: romāns "Uz mūžības ceļa" (publicēts laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis")
1915: romāns "Azes nāve" (atkārtots izdevums 1926. gadā)
1920: romāns "Saule un kāvi"
1927: stāstu krājums "Izdzisušie ziedokļi"
1937: stāstu krājums jauniešiem "Nosarkuši mākoņi"

Dramaturģija

1925: jaunatnes drāma "Jūras gaigaliņa" (atkārtots izdevums 1958. gadā)
1931: komēdija "Plikadīda"
1934: luga "Zvaigžņu pulki"

Latviešu strēlniekiem veltītā luga ar moto "Saulīt spoži" tapusi kā konkursa darbs Latviešu veco strēlnieku biedrības komisijas rīkotajam dramatiskajam konkursam. Luga konkursā ieguva pirmo godalgu. Strēlnieku biedrība autoram kā atzinību par lugu dāvināja ar zvaigznēm izrotātu ozola kausu. Katra zvaigzne simbolizēja atsevišķu strēlnieku pulku.

1939: jaunatnes luga "Krāču sala"

LUGU IESTUDĒJUMI

1922: jaunatnes drāma "Jūras gaigaliņa" (iestudēta Dailes teātrī)
1933: "Kauguru dumpis"
1934: "Zvaigžņu pulki" (iestudēta Nacionālajā teātrī, pirmizrāde 6. janvārī, režisors A. Amtmanis-Briedītis, dekorators Cimermanis. Iestudējums bija sabiedrībā populārs, iekļauts teātra repertuārā divus gadus)

VIEDOKĻI PAR LUGU "ZVAIGŽŅU PULKI" UN TĀS IESTUDĒJUMU

"Jau deviņi mēneši pagājuši kā Nacionālā teātrī uzved Augusta Laiviņa lugu "Zvaigžņu pulki", kuru pats autors nosaucis par drāmu un veltījis veco latviešu strēlnieku pulku piemiņai. "Daugavas" izdevumā luga tagad parādījusies atsevišķā grāmatā.
A. Laiviņa "Zvaigžņu pulki" radās veco strēlnieku biedrības rīkotās sacensības rezultātā. Latviešu strēlnieku apbrīnojamā varonība, ar kuŗu viņi iekaroja pasaules slavu, kļuvusi par leģendu, un prasīt prasās ietverties lielos mākslas tēlos, kuŗos jaustu šīs leģendas dzīvo garu, skatītu mūžības gaismā. Laiviņam tas tomēr nav padevies, lai gan viņš veikli tēlo strēlnieku laiku epizodes, pazīst ierakumu dzīvi un atceras viņās slavas dienas visos sīkumos. Šī pārāk tuvā atrašanās tēlojamai vielai laikam šoreiz ir kaitējusi darba viengabalainībai, lugas stilam. To pierāda nekonsekventā atsevišķu vēsturisku personu izcelšana, par to runā vēlēšanās parādīt pārāk plašu laikmetu.
Lugā 9 ainas, kas ietveŗ gandrīz laikmetu no pasaules kaŗa sākuma līdz jaunās valsts pirmiem jauncelšanas gadiem. Cik tas vēlami un noderīgi svētku spēlēm, par tik tas kaitē kāda darba mākslinieciskai vienībai. Bet Laiviņa nolūks jau ir bijis: – atsaukt atmiņā latviešu varoņa garu, likt tam pārstaigāt sirdis un iededzināt tās mīlā uz savu zemi un uz savu vēsturi. Šo nolūku populārā nozīmē luga ir panākusi.
Kamēr lielai skatuvei jāgaida brīvības cīņu ietvērums, mākslinieciski pilnīgāk veidots, tikmēr provinces teātriem "Zvaigžņu pulki" būs tie, kas ne vien pildīs namu, bet arī savu nacionāli audzinošo uzdevumu.
Grāmatas beigās pievienotas arī strēlnieku dziesmas, kas izpildāmas uzvedumā. No tām dažas drastiskas, bet – tāda nu reiz bija un paliek tēvijas sargu dzīve."

A. S. Strēlnieku laiku luga – "Zvaigžņu pulki". Rīts, Nr. 22, 16.09.1934, 7. lpp.

"Ap 1930. gadu Nacionālais teātris Rīgā savā repertuārā uzņēma savdabīgu lugu, kas, izceldama un tencinot karavīrus un viņu darbu kaujas laukā, ātri iekaroja skatītāju interesi. Kaut kas līdzīgs līdz tam nebija parādījies uz latviešu teātra skatuves. Tā bija strēlnieka A. Laiviņa sarakstītā luga "Zvaigžņu pulki", veltīta latviešu strēlniekiem. Tajā gan nebija sarežģītu problēmu risināšanas. Bet šī luga bija ļoti vērtīga, jo risināja un rādīja mūsu karavīru dzīvi, pienākumus un atbildīgo rīcību, sargājot dzimto zemi. No visa tā radās patriotiska gaisotne, sajūsma, ziedošanās prieks, kas nepieciešami ne vien karavīriem, bet arī tautai, iecerot tiesības uz savu valsti. Šīs lugas autors nebija profesionāls rakstnieks, bet gan karavīrs, kas savām acīm skatījis to, kas noris pašu vidē. Lugas ainās bija rādīta karavīra dzīve un pienākumi pozīcijās, kā gatavojoties cīņai, tā arī brīvajos brīžos. Uzskatāmi bija tverta cīņu lauka apkārtne, ierakumu, apmācību gaita un viss, kas akcentē karavīra pasauli kauju iecirknī. Ļoti izteiksmīga bija uzveduma dekoratīvā puse, ar apbrīnojamiem gaismas efektiem. Kaujas lauka ainā melnās nakts debesis spilgti kontrastēja ar iezilgani balto sniegu, kur kā čūska aizvijās ierakumu līnija ar satiksmes ejām. Izrādē bija iesaistīti teātra labākie tēlotāji: Kārlis Lagzdiņš, Reinis Parņickis, Jānis Šāberts, Konrāds Kvēps un citi. Ja kaujas lauka ainas radīja satraukumu, kas brīžiem aizcirta elpu, tad pretējo liecināja ainas par strēlniekiem kauju atelpas brīžos, kad skanēja dziesmas, sprēgāja asprātības un bezbēdība brīžiem sita augstu vilni. [..] "Zvaigžņu pulki" samērā ilgi noturējās uz Nacionālā teātra skatuves, jo tie spārnoja mūsu dvēseles lidojumu pie savas tautas un viņas cerībām. Mēs tolaik paļāvāmies uz savu karotāju ziedošanās gribu, mēs pieredzējām viņu drosmīgo varēšanu un lielos upurus. [..]"

A. Vilks. Zvaigžņu pulkus atceroties. Laiks, Nr. 2., 05.01.1985, 1., 5. lpp.

author
autors
editor
farmer

Augusts Aidievs, Extrā, Valentīns

Palsmanes draudzes skola
Palsmane
Mācījies Palsmanes draudzes skolā.

Gaujienas draudzes skola
Gaujiena
Mācījies Gaujienas draudzes skolā.

1905
Valkas apriņķa skola
Valka
1905. gadā beidzis Valkas apriņķa skolu.

1910
Rīga
Beidzis vidusskolas kursus Rīgā.

1915–1918
Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos, bijis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīrs – kara korespondents. Traumētās kājas dēļ ierindai nebija piemērots.

04.1917–1927
Latvijas Jaunatnes savienība
1917. gada aprīlī nodibinājis un vadījis (līdz 1927. gadam) Latvijas Jaunatnes savienību. Noorganizējis pie tās Latvijas Tautas universitāti, vakara ģimnāziju, valodu kursus. Pēc Augusta Laiviņa ierosinājuma 1922. gadā Rīgā, Esplanādes laukumā tika organizēti pirmie Jaunatnes svētki.

1925
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
20. gados strādājis par ierēdni Iekšlietu ministrijā.

1930–1965
Liepas pagasts
Nodarbojies ar lauksaimniecību un rakstniecību.

03.1943
Liepa
No 1943. gada marta dzīvojis Cēsu rajona Liepas ciemā (mūsdienās Priekuļu novadā).

Liepas kapi
Apglabāts Cēsu rajona Liepas kapos.