Augusts Golts

1905. gadā (citviet – 1889) no Rencēnu pagasta ieradies Rīgā.

Dzimis lauksaimnieka Indriķa un Edes Goltu ģimenē. Brālēns – arī izdevējs un sabiedrisks darbinieks Dāvids Golts (Zeltiņš) (1867–1943).
Precējies ar Emmu Golts, dzimušu Upmacis, dzimusi 1890. g. 3. jūnijā Rencēnu pagastā. Dēls Vitauts Kanādā, meita Dzintra Austrālijā.

1944. gadā emigrējis uz Vāciju, vēlāk pārcēlies uz Kanādu, dzīvojis Timinsā.

Grāmatu tirdzniecība un izdevējdarbība1905. gadā atvēris grāmatu veikalu Rīgā, Suvorova ielā 24 (slēgts 1907. gada novembrī) un 1906. gadā nodibinājis apgādu. Par aizliegtās literatūras izplatīšanu Goltam piespriests pusotra gada cietumsods, ko viņš izcietis 1907. gadā Rēvelē (Tallinā).
1912. gadā piederējis grāmatu veikals Rīgā, Suvorova ielā 5.

Nozīmīgākais Golta izdevējdarbības laiks ir līdz Pirmajam pasaules karam, kad viņš izdevis vairāk nekā 90 grāmatu, galvenokārt daiļliteratūru.
Nozīmīgākie Augusta Golta izdevumi
V. Plūdoņa sastādītā hrestomātija "Latvju rakstnieki" (1–4, 1907–1912)
V. Plūdoņa oriģināldzejas krājums "Dzīves simfonijas" (1913)
A. Upīša "Latviešu jaunākās rakstniecības vēsture" (1911)
A. Upīša romāns "Zīda tīklā" (1912)
J. Poruka Kopoti raksti (1–4, 1912–1914)
T. Līventāla "Kā nodibināt un iekārtot bibliotēku?" (1913)

Pirmā pasaules kara laikā pārcēlies uz Petrogradu. Kā vairāku Somijas papīrfabriku pārstāvis nodarbojies ar papīra vairumtirdzniecību. 1918. gadā atgriezies Rīgā, 1919. gadā atvēris grāmatu veikalu. No 1921. līdz 1923. gadam izdevējdarbību veicis kopā ar brālēnu Dāvidu Goltu. Ap 1921. gadu veikalu pret vekseļiem pārdevis J. Rozem, kļuvis par uzņēmēju. 1923. gadā kopā ar D. Goltu un Augustu Jurjānu nopircis A. Šnakenburga spiestuvi Mārstaļu ielā 5 un nodibinājis grāmatniecības akciju sabiedrību "Golts un Jurjāns".

Periodisko izdevumu izdošana1906: satīriskā žurnāla "Rīkstes" izdevējs
1912–1914: literārā žurnāla "Domas" izdevējs
1913–1915, 1917: satīriskā žurnāla "Lietuvēns" izdevējs
1925–1926: laikraksta "Rīgas Ziņas" izdevējs (kopā ar D. Zeltiņu, A. Gulbi un A. Andersonu, a/s "Gulbis, Golts, Andersons un biedri"). Laikraksts īslaicīgi sagādāja konkurenci Benjamiņu izdotajam laikrakstam "Jaunākās Ziņas".

"Augusts Golts [..] latviešu sabiedrībā plaši pazīstams gan kā grāmatu izdevējs, gan kā plaša vēriena komersants. A. Golts dzimis 1882. g. Rencēnu pagastā un 1906. g. Rīgā, Kr. Barona (bij. Suvorova) ielā 24 atvēra savu grāmatnīcu ar apgādu, kas pastāvēja 20 gadu.
Tanī laikā latviešu grāmatniekiem bija ļoti riskants stāvoklis: 1905. g. revolūcijā sabangotā latviešu sabiedrība prasīja pēc iespiesta vārda, kas paustu laikmetam piemērotas brīvākas domas, bet cenzori un acīgā policija ar žandarmēriju centās brīvo vārdu apslāpēt. Tā kā Baltijas valstis bija izdaudzinātas par revolūcijas perēkli, tad cara valdība, vācu muižniecības ietekmē, sevišķu uzmanību pievērsa tieši Baltijai. Tādēļ progresīvo laikrakstu un laikmetīgo grāmatu izdošanu koncentrēja Pēterburgā, kur cara acu priekšā preses brīvība paradoksālā kārtā bija daudz lielāka un cenzori maigāki.
Šo Pēterburgā iznākušo laikrakstu un grāmatu čaklākais izplatītājs Rīgā bija Augusts Golts. Drīzi vien to ievēroja arī Rīgas uzraudzības iestādes un sāka uzmanīgi izsekot A. Golta darbībai. Asprātīgi noorganizējot Pēterburgas izdevumu saņemšanu un izplatīšanu, Goltam laimējās ilgāku laiku izvairīties no policijas nagiem. Beidzot tomēr, izsūtot kādam provinces grāmatniekam rakstu krājumu "Rūķi", kura viens numurs bija aizliegts, žandarmērija sūtījumu stacijā notvēra, atrada vainīgi "Rūķu" numuru un nodeva Goltu tiesai. Lietu iztiesāja kara tiesa un ieslodzīja Goltu uz pusotra gadiem Tallinas (Rēveles) cietoksnī.
Pēc soda izciešanas Golts ar jo lielāku sparu ķērās pie grāmatu izdošanas. Ierīkojis plašu un modernu grāmatnīcu jaunceltajā Arv. Berga namā Kr. Barona ielā 5, Golts sāka izdot vienu grāmatu pēc otras, starp citu arī kapitāldarbu Poruku Jāņa kopotus rakstus, Plūdoņa daiļliteratūras chrestomātiju Latvju rakstnieki 4 daļās, Andreja Upīša Latviešu jaunākās rakstniecības vēsturi, tā paša autora lielo romānu Zīda tīklā, Aīdas Niedras pirmo dzejoļu grāmatu Erosa elēģijas u. c. Dažus gadus izdeva arī literāro žurnālu "Domas" un satīrisko žurnālu "Lietuvēns". Kopā ar Ansi Gulbi, pilsētas galvu Andersonu un brālēnu Dāvidu Goltu-Zeltiņu viņš 1925. g. sāka izdot dienas laikrakstu "Rīgas Ziņas", radot konkurenti Benjamiņa "Jaunākām Ziņām".
Augusta Golta spars un plašais komersanta vēriens saistīja tā laika tautsaimnieku uzmanību, un Goltu pamazām iekļāva dažādās akciju sabiedrībās un lieluzņēmumos, piem., Latvijas spirtrūpnieku sabiedrībā, apdrošināšanas sab. Latvija, akc. sab. Latvijas Eksports-Imports, akc. sab. Rīgas hipodroms u. c., kur viņš veica gan direktora, gan valdes vai padomes locekļa pienākumus. Kad Latvijā iestājās vispārīgā saimnieciskā krīze un daudzi lielie uzņēmumi nonāca grūtībās, arī Golts zaudēja savus īpašumus, kas bija iesaistīti šajos pasākumos. Tomēr Golta komersanta gars nevarēja rimties, un viņš turpināja gan uz sava, gan citu vārdiem pasākto uzņēmumu vadīšanu līdz pat 1944. g. rudenim, kad bija spiests ar daudziem citiem doties trimdā."

Raits Ritums. Augusta Golta 70 gadu. Latvija, Nr. 31, 02.08.1952, 6. lpp.

"[..] Goltam bija īsta kapitālista dvēsele, un tā grāmatu un rakstnieku mīlestība bija tikai tāda modes lieta – kamēr tie deva peļņu, tikmēr tie bija noderīgi. [..] viņš man pastāstīja, kā pa kara laiku gājis. Šis aizbraucis uz Petrogradu un sācis gudrot, ko iesākt. Rīgai tuvojusies fronte, tāpēc likvidējis te savu bodi un domājis, kur drošāk naudu ieguldīt. Petrogradā ar grāmatām jau rosīgi šeftējies Kukurs, ar to viņš negribējis konkurēt. Beidzot sameties uz vienu roku ar kaut kādu atvaļinātu krievu ģenerāli. Tas dabūjis koncesiju konvertu izgatavošanai karavīru vajadzībām, bet nebijis ne naudas, ne saprašanas, kā tos konvertus taisīt. To nu atkal Golts pratis noorganizēt. Taisījuši konvertus un miljoniem sūtījuši uz visām frontēm un aizmuguri. Nauda nākusi no visām malām. Peļņu dalījuši uz pusēm, un Golts tapis stāvu bagāts. Atbraucis uz Latviju laikam ar diviem miljoniem. Es prasīju, vai viņš taisīs Rīgā vaļā lielu grāmatniecības uzņēmumu. Bet Golts smējās – tā esot nabaga maize. Drusku jau viņš palīdzēšot savam radiniekam Zeltiņam, kopā izdošot kādas grāmatas, bet tas tikai tā – aiz veca ieraduma. Savu veikalu vairs vaļā netaisīšot, naudu ieguldīšot lielākos rūpniecības uzņēmumos, kur esot lielāka un drošāka peļņa."

Andrejs Upīts sarunā ar Konstantīnu Karuli. Par rakstniekiem un grāmatniekiem. Karogs, Nr. 6, 01.06.1977, 122. lpp.Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Golts Augusts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/807/

Ēveles draudzes skola
Ēvele
Beidzis Ēveles 3-klasīgo draudzes skolu.

a/s "Golts un Jurjāns" (1926–1932)
Rīga
Direktors, valdes vai padomes loceklis

1905–11.1907
Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga
1905. gadā atvēris grāmatu veikalu Rīgā, Suvorova ielā 24 (slēgts 1907. gada novembrī).

1906–1915
Augusta Golta apgāds
1906. gadā nodibinājis apgādu.

1906
Žurnāls "Rīkstes" (1906)
Satīriskā žurnāla "Rīkstes" izdevējs

1912
Krišjāņa Barona iela 5, Rīga
1912. gadā Augustam Goltam piederējis grāmatu veikals Rīgā, Suvorova ielā 5.

1912–1914
Žurnāls "Domas"
Rīga
Literārā žurnāla "Domas" izdevējs

1913–1917
Žurnāls "Lietuvēns" (1913–1917)
Satīriskā žurnāla "Lietuvēns" izdevējs

1919–1921
Krišjāņa Barona iela 5, Rīga
1919. gadā atvēris grāmatu veikalu. Ap 1921. gadu veikalu pret vekseļiem pārdevis J. Rozem

1921–1923
D. Zeltiņa un A. Golta apgāds
No 1921. līdz 1923. gadam izdevējdarbību veicis kopā ar brālēnu Dāvidu Goltu.

1925–1926
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Laikraksta "Rīgas Ziņas" izdevējs (kopā ar D. Zeltiņu, A. Gulbi un A. Andersonu, a/s "Gulbis, Golts, Andersons un biedri")

1907
Tallina
Par aizliegtās literatūras izplatīšanu Goltam piespriests cietumsods, ko viņš izcietis 1907. gadā Rēvelē (Tallinā).

1915–1918
Sanktpēterburga
Pirmā pasaules kara laikā pārcēlies uz Petrogradu.

1944
Vācija
1944. gadā emigrējis uz Vāciju.

1950
Kanāda
Vēlāk pārcēlies uz Kanādu, dzīvojis Timinsā.

15.04.1968
Jorkas latviešu kapi Toronto
Apbedīts Ziemeļjorkas kapu latviešu nodalījumā.