"Augusts Golts [..] latviešu sabiedrībā plaši pazīstams gan kā grāmatu izdevējs, gan kā plaša vēriena komersants. A. Golts dzimis 1882. g. Rencēnu pagastā un 1906. g. Rīgā, Kr. Barona (bij. Suvorova) ielā 24 atvēra savu grāmatnīcu ar apgādu, kas pastāvēja 20 gadu.
Tanī laikā latviešu grāmatniekiem bija ļoti riskants stāvoklis: 1905. g. revolūcijā sabangotā latviešu sabiedrība prasīja pēc iespiesta vārda, kas paustu laikmetam piemērotas brīvākas domas, bet cenzori un acīgā policija ar žandarmēriju centās brīvo vārdu apslāpēt. Tā kā Baltijas valstis bija izdaudzinātas par revolūcijas perēkli, tad cara valdība, vācu muižniecības ietekmē, sevišķu uzmanību pievērsa tieši Baltijai. Tādēļ progresīvo laikrakstu un laikmetīgo grāmatu izdošanu koncentrēja Pēterburgā, kur cara acu priekšā preses brīvība paradoksālā kārtā bija daudz lielāka un cenzori maigāki.
Šo Pēterburgā iznākušo laikrakstu un grāmatu čaklākais izplatītājs Rīgā bija Augusts Golts. Drīzi vien to ievēroja arī Rīgas uzraudzības iestādes un sāka uzmanīgi izsekot A. Golta darbībai. Asprātīgi noorganizējot Pēterburgas izdevumu saņemšanu un izplatīšanu, Goltam laimējās ilgāku laiku izvairīties no policijas nagiem. Beidzot tomēr, izsūtot kādam provinces grāmatniekam rakstu krājumu "Rūķi", kura viens numurs bija aizliegts, žandarmērija sūtījumu stacijā notvēra, atrada vainīgi "Rūķu" numuru un nodeva Goltu tiesai. Lietu iztiesāja kara tiesa un ieslodzīja Goltu uz pusotra gadiem Tallinas (Rēveles) cietoksnī.
Pēc soda izciešanas Golts ar jo lielāku sparu ķērās pie grāmatu izdošanas. Ierīkojis plašu un modernu grāmatnīcu jaunceltajā Arv. Berga namā Kr. Barona ielā 5, Golts sāka izdot vienu grāmatu pēc otras, starp citu arī kapitāldarbu Poruku Jāņa kopotus rakstus, Plūdoņa daiļliteratūras chrestomātiju Latvju rakstnieki 4 daļās, Andreja Upīša Latviešu jaunākās rakstniecības vēsturi, tā paša autora lielo romānu Zīda tīklā, Aīdas Niedras pirmo dzejoļu grāmatu Erosa elēģijas u. c. Dažus gadus izdeva arī literāro žurnālu "Domas" un satīrisko žurnālu "Lietuvēns". Kopā ar Ansi Gulbi, pilsētas galvu Andersonu un brālēnu Dāvidu Goltu-Zeltiņu viņš 1925. g. sāka izdot dienas laikrakstu "Rīgas Ziņas", radot konkurenti Benjamiņa "Jaunākām Ziņām".
Augusta Golta spars un plašais komersanta vēriens saistīja tā laika tautsaimnieku uzmanību, un Goltu pamazām iekļāva dažādās akciju sabiedrībās un lieluzņēmumos, piem., Latvijas spirtrūpnieku sabiedrībā, apdrošināšanas sab. Latvija, akc. sab. Latvijas Eksports-Imports, akc. sab. Rīgas hipodroms u. c., kur viņš veica gan direktora, gan valdes vai padomes locekļa pienākumus. Kad Latvijā iestājās vispārīgā saimnieciskā krīze un daudzi lielie uzņēmumi nonāca grūtībās, arī Golts zaudēja savus īpašumus, kas bija iesaistīti šajos pasākumos. Tomēr Golta komersanta gars nevarēja rimties, un viņš turpināja gan uz sava, gan citu vārdiem pasākto uzņēmumu vadīšanu līdz pat 1944. g. rudenim, kad bija spiests ar daudziem citiem doties trimdā."
Raits Ritums. Augusta Golta 70 gadu. Latvija, Nr. 31, 02.08.1952, 6. lpp.
"[..] Goltam bija īsta kapitālista dvēsele, un tā grāmatu un rakstnieku mīlestība bija tikai tāda modes lieta – kamēr tie deva peļņu, tikmēr tie bija noderīgi. [..] viņš man pastāstīja, kā pa kara laiku gājis. Šis aizbraucis uz Petrogradu un sācis gudrot, ko iesākt. Rīgai tuvojusies fronte, tāpēc likvidējis te savu bodi un domājis, kur drošāk naudu ieguldīt. Petrogradā ar grāmatām jau rosīgi šeftējies Kukurs, ar to viņš negribējis konkurēt. Beidzot sameties uz vienu roku ar kaut kādu atvaļinātu krievu ģenerāli. Tas dabūjis koncesiju konvertu izgatavošanai karavīru vajadzībām, bet nebijis ne naudas, ne saprašanas, kā tos konvertus taisīt. To nu atkal Golts pratis noorganizēt. Taisījuši konvertus un miljoniem sūtījuši uz visām frontēm un aizmuguri. Nauda nākusi no visām malām. Peļņu dalījuši uz pusēm, un Golts tapis stāvu bagāts. Atbraucis uz Latviju laikam ar diviem miljoniem. Es prasīju, vai viņš taisīs Rīgā vaļā lielu grāmatniecības uzņēmumu. Bet Golts smējās – tā esot nabaga maize. Drusku jau viņš palīdzēšot savam radiniekam Zeltiņam, kopā izdošot kādas grāmatas, bet tas tikai tā – aiz veca ieraduma. Savu veikalu vairs vaļā netaisīšot, naudu ieguldīšot lielākos rūpniecības uzņēmumos, kur esot lielāka un drošāka peļņa."
Andrejs Upīts sarunā ar Konstantīnu Karuli. Par rakstniekiem un grāmatniekiem. Karogs, Nr. 6, 01.06.1977, 122. lpp.Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Golts Augusts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/807/