Par krājumu "Sirdis"
"Ar Grota un Griguļa ieskaņas strofām sāk savus dzejoļus Brocis, grāmatas vidū viņš ievietojis veltījumu Čakam, kurā to godina par dzejas maestro, un tur viņš pierāda, cik viegli dzejot Čaka manierē: "Gribas man iesist knipi / Tavā spīdošā galvā / Un pakliegt ausīs kaut ko par mīlu." Šāda vēlēšanās patētiski, bet bez paškritikas čalot par kaut ko raksturo visu Broča produkciju. Viņš sāk ar ziediem. "Ziedi.. . Ziedi visur ... Ziedi laukos, pļavās un dārzos." Bet nobeidz ar mēslu ārdīšanu, fūrmani (Čaks: ormani), nosprāgušu suni un džesbendu. Peļamais te tomēr tikai tas, ka Brocis to apdzejo, neprazdams būt dzejisks, pat atsevišķas frāzes apmērā tas viņam neizdodas, par kopiespaidu jau nemaz nerunājot. Arī no tiem dzejniekiem, ko viņš savā grāmatā minējis, tas maz mācījies, vismaz nekā iepriecinoša nav mantojis."
Arturs Baumanis. Rakstnieki iesācēji.
Daugava, 1931, Nr. 10.