Augusts Arājs-Bērce
01.04.1890 – 11.06.1921
Augusts Arājs-Bērce (īstajā vārdā Augusts Bērce; 1890–1921) – rakstnieks, revolucionārs. LSDSP biedrs (1905). Nelegālās LKP CK loceklis, Rīgas pilsētas domnieks (1917), LSPR valdības loceklis. 1921 apcietināts par kaujas organizācijas veidošanu cīņai pret Latvijas Republiku, nošauts.
Birth time/place
01.04.1890
Daugmales pagasts
Dzimis Bramberģes, vēlākā Daugmales pagasta "Bajāros".
Place/time of death
11.06.1921
Rīga
11. jūnija rītā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. komunistiskās partijas darbiniekiem nošauts.
Personal information
1905: sācis strādāt par mācekli Krāmera atslēgu
fabrikā Jelgavā.
1907: darbojies Jelgavas propagandistu kolēģijā.
1908: apcietināts. Pēc atbrīvošanas emigrējis uz Angliju, strādājis
dažādus gadījuma darbus.
1911: atgriezies Rīgā, strādājis Felzera mašīnfabrikā,
iesaistījies pagrīdes darbā, apcietināts.
1912: no cietuma izbēdzis, devies uz Baku.
1913: apcietinājums Baku cietumā.
1915: izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
1916: aizbēdzis
uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.
Līdz 1917, apr.: strādājis Irkutskas izpildkomitemijā, dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.
1917, vasara: Rīgā ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.
1918: apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.
1918, nov.: bijis Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs, laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors, piedalījies Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā.
1919: vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, darbojies par žurnālistu, publicējis dzejoļus, stāstus, feļetonus. Pēc pad. varas krišanas devies uz Krieviju.
1920, apr.: atgriezies Rīgā, bijis nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis, propagandists, laikraksta "Cīņa" redaktors, piedalījies izdevniecības "Daile un darbs" organizēšanā.
1921, 13. maijs: arestēts.
1921, 11. jūn.: no rīta ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas darbiniekiem nošauts.
Professional activity
1905: aizsākums literārai darbībai, kas saistīta ar komunistiskās pagrīdes pieredzi.
1908: pirmie dzejoļi ievietoti nelegālā cietumnieku
žurnālā.
1911–1912: cietumā rediģējis nelegālu žurnālu, rakstījis dzejoļus.
1913: Baku cietumā sarakstījis pirmo lielāko darbu – 5
cēlienu lugu "Gaismai austot" (nav saglabājusies).
Grāmatās Augusta Arāja-Bērces darbi izdoti tikai pēc viņa nāves.
Grāmatās izdotie darbi1922: dzejoļu krājums "Sarkanais ceļš".
1922: "Stāsti".
1925: "Menusa nāve" (krievu valodā).
1936: "Stāsti. Dzejas".
1941: "Raksti".
1951: "Stāsti un dzejas".
1970: dzejoļu krājums "Ro-bo-ba!".
Quotes
"Viņa daiļrades galvenais uzdevums – strādniecības kustības atspoguļojums, tās mērķu propaganda. Dzejā revolucionāra romantika nereti izpaužas deklaratīvā formā. Labākajos stāstos psiholoģiski precīzi atsegti raksturi. Varonība rādīta bez patosa un idealizācijas. Spēcīgi cīnītāja traģiskais liktenis atklāts vienā no labākajiem Bērces darbiem – stāstā "Menusa nāve", asi ironiskā skatījumā – stāstā "Aizliegtā cilvēka līdzjutēji"."
Treimane, Inese. Augusts Arājs-Bērce. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Affinities
Vizbulis Bērce - Son
Occupations
Name at birth
Augusts Bērce
Education
Svētes pagastskola
Svēte
Memorials
–1992
Mātera iela 30, Jelgava
Jelgavā, Mātera ielā 30, līdz 1992. gadam atradās Augustam Arājam-Bērcem veltīts piemineklis.
Esplanāde
Tolaik – Komunāru laukumā Augusta Arāja-Bērces krūšutēls.
Mežaparks
Padomju laikā Rīgā, Mežaparkā, iela nodēvēta Augusta Arāja-Bērce vārdā.
1956
Vīgriežu iela, Jelgava
1956. gadā ielu starp Tērvetes un Emīla Dārziņa ielu izlēma nosaukt par Arāja-Bērces ielu.
Working place
1905
Jelgava
Māceklis Krāmera atslēgu
fabrikā
1908–1911
Londona
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.
1908–1911
Glāzgova
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.
1911
Rīga
Strādājis Felzera mašīnfabrikā
1912
Strādājis nelegālā
tipogrāfijā
1916–04.1917
Irkutska
Strādājis Irkutskas izpildkomitejā
1917
Maskava
Dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.
06.1917–08.1917
Rīga
Ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku
no boļševiku saraksta.
1918–1919
Valka
Valkas Strādnieku padomes laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors
11.1918
Valka
Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs
1919
Vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas
komisariātu.
1920
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Redaktors
Participation in organisations
1905
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs
1920
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis
Emigrated
1908–1911
Anglija
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.
1912–1915
Baku
1919
Krievija
Detention
1908
Jelgavas cietums
Jelgava
1911–1912
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
1913–1915
Baku
Baku cietums
1918
Krimūnas
Apcietināts un ieslodzīts Krimūnu
koncentrācijas nometnē.
13.05.1921
Rīga
Residence
1911
Rīga
1916
Irkutska
Aizbēdzis no izsūtījuma uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.
04.1920
Rīga
Deported
1915
Sibīrija
Izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
Buried
Matīsa kapi