PAR AUGUSTA ANNUSA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLO DARBĪBU
"Augusta Annus daiļradē sastopamies ar mākslinieku, kurš, apzināti tiekdamies pēc latviskas tematikas tēlojuma un latviska gara iemiesojuma mākslas tēlos, ir centies pārkāpt literārisma robežas un savu gleznu saturisko vēstījumu spējis apvienot ar poētiskā un estētiskā plāksnē paceltu māksliniecisku sniegumu. Augusts Annus jutās lepns, būdams latvietis. Viņš bija lepns uz savu tautu, tās drosmi, uzņēmību, izturību, darba mīlestību un vienkāršību. Šo īpašību kopumā viņš latviešu cilvēkā saskatīja skaistumu, kurš viņa uztverē bija vienreizējs un tādēļ pelnījis visaugstāko cildinājumu mākslā. Jau kopš savu mākslinieka gaitu sākumiem jaunais gleznotājs figurālists pievērsās tematikai, kurā atspoguļota latviešu tautas dzīve. Ar saviem zemnieku, zvejnieku un strādnieku tēliem Augusts Annus savos audeklos ir suminājis mūsu tautas vitalitāti, personiskā iztēlē dzimušajiem dzīves attēlojumiem piešķirot dzejisku, metaforisku nozīmību. [..] Latviskā gara un tematikas dēļ Augusta Annus māksla tautā ļoti iemīļota. Arī viņa apjomīgais devums reliģiskās mākslas novadā viņu darījis tuvu latviešu tautai. Visā mūža gājumā viņš gleznojis tuvu pie 20 altārgleznām kā dzimtenes, tā svešatnes latviešu dievnamiem. Arī šajos, bieži vien episki izvērstajos, gleznojumos mākslinieks reliģisko elementu iekļauj latviskas vides tēlojumā, poētiskā apgarotībā gleznoto Pestītāja tēlu rādot latviskā pasaulē, latviešu tautas vidū. Pieminami arī viņa sniegumi stikla glezniecībā amerikāņu baznīcām. Ja arī ar savu jauntradicionālista ievirzi Augusts Annus netiecās ienest spilgti atšķirīgus un jauninošus pagriezienus latviešu mākslas izaugsmē, tad viņa nelokāmā latviskā pārliecība un viņa personiskās vīzijas inspirētā māksla ir izvirzījusi viņu visnozīmīgāko latviešu gleznotāju vidū, Un viņa savdabīgajam devumam ir sava vieta latviešu glezniecības kopumā."
Šturma, Eleonora. Gleznotāja Augusta Annus simtgade. Laiks, Nr.86 (27.10.1993)