Par romānu "Rīgas Dievmātes klosteris""Autores vārds vērīgam lasītājam nav gluži svešs. Vairāku stāstu publicējumi periodikā, viena dokumentālās prozas grāmata. Tomēr kultūrvēsturisks romāns – tā ir jauna pakāpe, citi spēles noteikumi. Un uzreiz jāteic – ar pašas uzvelto nastu autore tikusi galā atzīstami. Pat tad, ja ieceri piemeklētu daudz pieticīgāks liktenis, Astrīdu Beināri varētu apskaust par uzdrīkstēšanos, par nodomātā vērienīgumu. Ne jau bieži gadās, ka vācu valodas skolotāja līdztekus maizes darbam atļaujas pētīt un atainot ļoti sarežģītu, pretrunām bagātu vēstures posmu, kas latviešu rakstniecībā līdz šim bijis neapgūts. Vēl savdabīgāk – mūsdienu luterticīgā iedziļinās katolicismam tik smagajā reformācijas laikā Livonijā, arvien no jauna apliecinot – autore ar sirdi un dvēseli ir kopā ar pazemotajiem un vajātajiem katoļiem."
Sproģis, Andris. Mūsdienās pirms 400 gadiem. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 08.04.1993.
"Es gribētu teikt tā par šo grāmatu – mani uzreiz "paņēma" tās izturētais stils. Es zinu, ka tā ir tikusi arī kritizēta, ka, lūk, tas vēsturiskais materiāls ir kā tāds patstāvīgs pārstāstījums, un ar individuālajiem likteņiem tas neejot kopā, bet es to negribētu apgalvot. Es, gluži otrādi, uzskatu, ka, lūk, šāds skatījums zināmā mērā ir kā hronista vai evaņģēlista skatījums un dod pārlaicīgumu. Tas ir senlaicīgums, bet ne jau stilīgais senlaicīgums. It kā no vēstures nākošs, bet tai pašā laikā tai pāri stāvošs. Visi šie emocionālie un liriskie momenti kopā ar vēstures notikumu hroniku dod kaut ko ļoti labu... Psiholoģiskā iedziļināšanās Annā. Tas ir labi notrāpīts, lieliski iet kopā."
Valdis Bisenieks sarunā ar Rūtu Mežavilku un Astrīdu Beināri. Vēsturei pāri stāvošs senlaicīgums. Karogs, Nr. 10, 01.10.1995.
Par romānu "Kaupo un Svētais Grāls""Lasot, lielāko izbrīnu rada apstāklis, cik brīvi katolicisms sasaucas ar pagānismu un lībiskumu, radot neatrisinātu labestības jucekli. Kā to vērtēt? Manā skatījumā grāmatai ir niecīga literārā un vēsturiskā vērtība, bet kā viegla lasāmviela tā var piesaistīt pseidovēsturiski noskaņotus lasītājus. Laikam dziļākā doma izteikta apakšvirsrakstā Sakāve vai uzvara. Sevišķi romantiska ir pēdējā nodaļa."
Šmite, Lia. Par Kaupo. Jaunā Gaita, Nr. 250, 09.2007.