Par literārās darbības sākotni"Bet kā viņš ticis pie sava, literāta, aroda, kam uzticīgs visu mūžu? Painteresējos, vai šis aicinājums sakņojas jau bērnībā. Nē, toreiz zēnam bijušas pavisam citas intereses. Ļoti labi padevusies zīmēšana. To apguvis Pionieru pilī ģeniālā mākslinieka Baušķenieka vadībā. Guvis izcilus panākumus, puiša darbiņi pat gozējušies izstādēs. Bet tad notikusi nelaime – lēkšojot pa Pionieru pils kāpnēm uz pagrabstāvu, izstīdzējušā jaunekļa galva atsitusies pret griestiem... Zīmēšana bija jāpārtrauc. Pamazām interese par to zuda. Arvīds nu sāka lauzīties dzejošanā. Sacerēja kādus 50 dzejoļus. Lielākoties bērnišķīgus, didaktiskus. Tomēr neatlaidīgi piedāvāja tos dažādiem izdevumiem. Divus pat publicēja. Un tā dzeja pavadījusi Arvīdu visu mūžu."
Grava-Eglīte, Vilma. Kļuvis daudz spēcīgāks. Diena.lv, 22.02.2013.
Par dzejoļu krājumu "Prieks""Arvīds Plaudis tiecas filozofēt, noapaļot domu aforismos, noņemt parādībām virsējo apvalku, lai piekļūtu būtībai. Kur tas izdevies, radušies tādi vērā liekami dzejoļi kā "Tev jūsma", "Augstu likteņa kalnājos mīt", "Dziesma", "Ja kareivis stāv savā vietā…", "Valdnieki". Šie ir sacerējumi, kuros no tēlotas ainas, no dzīves fakta dabiski izaug beigās paustā atziņa, taču krājumā "Prieks" ne mazumu atradīsim arī tādu vārsmu, kurās atziņa tiek uztiepta vai arī izskatās pavirši pielīmēta, viegli apstrīdama."
Brīdaka, Lija. Četri jauni rokraksti. Padomju Jaunatne, Nr. 170, 30.08.1967.
"Patiesība, atklātība, cilvēku savstarpēja uzticība un draudzība, kas izpaužas gan rokas spiedienā, gan domu vienībā, ir A. Plauža dzejas pamats. Tas veido arī viņa pirmā krājuma "Prieks" saturu, nosaka viņa ētiskos un estētiskos principus."
Cīrulis, K. Ar atbildību par katru vārdu, tēlu un domu. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 16.12.1967.