Periodikā rakstījis par literatūru.
Grāmatā izdots "Kronvaldu Atis. Dzīves un darba stāsts" (1937).
1937: Luda Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsture" 6. sējumā publicējis apcerējumu par Jāni Veseli (apcere "Jāņa Veseļa dzīves gājums"pārpublicēta krājumā "Jānis Veselis", 1980); par Jāni Albertu Jansonu, Jāni Veseli, Kārli Egli, par tolaik jauno autoru grupu Arturu Baumani, Edgaru Sūnu, Ernestu Anšēvicu (Aistaru), Jāni Kadili, Annu Bērzkalni, Jāni Rudzīti, Kārli Draviņu, Kārli Strautu, Elzu Grāvīti-Plukšu, Krišjāni Ancīti; par bibliogrāfiem Jāni Misiņu, Augustu Ģinteru, Valdemāru Cauni; par pedagoģiju.
Tautskolu vajadzībām sarakstījis grāmatu "Latviešu rakstniecība" (1942), trimdā uzdevis grāmatu "Latviešu literatūras vēsture" (1946, papildināts izdevums 1976).
1936–1938: redaktors Anša Gulbja apgāda jaunatnes rakstu sērijai "Jaunības apcirkņi".
Periodikā rakstījis par pedagoģijas un skolu jautājumiem.
1933: rediģējis rakstu krājumu "Tautas izglītība".
1939: kopā ar Jāni Grīnu sastādījis "Lasāmā grāmata" V un VI pamatskolas klasēm.
1942: pedagoģiskiem jautājumiem veltīts sastādītais krājums "Mācīšana un audzināšana".
Kopā ar Ludi Bērziņu sastādījis mācību grāmatas 1.–6. klasēm "Tēvu valoda" (1934–1936), kas līdz 1938. gadam iznākušas vairākos izdevumos.
Atmiņas par Latvijas skolām un skolotājiem apkopotas grāmatā "Es atceros" (1970).
Luda Bērziņa piemiņas krājums "Zvaigžņu sega" (1967) redaktors.
Profesionālā darbība saistīta ar
skolotāja darbu un izglītības nozari:
Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.
1941–1944: Latvijas tautskolu direktors.
1945–1950: Latviešu izglītības nozares vadītājs Vācijas bēgļu nometņu laikā.
1951: izveidojis un vadījis latviešu skolu Longvjū (ASV).
Līdz
1964: Amerikas Latviešu apvienības skolu lietu pārzinis.
Skolotāja darbā rosinājis skolniekus vākt folkloru. Arvīda Dravnieka iesūtītie materiāli saglabājas Latviešu Folkloras krātuvē, skat.:
Arvida Dravnieka folkloras vākums.