Arturs Vilks
21.11.1903 – 22.12.1976
Arturs Vilks (1903–1976) – aktieris, dramaturgs, tulkotājs. Izglītību ieguvis Dailes teātra 1. studijā un Latvijas Konservatorijas dziedāšanas klasē. Strādājis dažādus darbus – bijis plostnieks, aktieris Dailes teātrī un dramaturgs. Laikā no 1930. gada līdz 1950. gadam sarakstījis vairākas lugas, kas iestudētas Latvijas teātros. Kādu laiku strādājis par Jelgavas teātra literārās daļas vadītāju un direktoru. Atgriežoties Rīgā, rakstījis libretus latviešu komponistu operetēm, scenārijus filmām, kā arī tulkojis lugas un libretus latviešu valodā. Vasaras pavadījis dzimtajās mājās "Rāmniekos". Atvaļinājumos palīdzējis gaujieniešiem iestudēt amatierteātra izrādes, kā arī ticies ar dažādiem komponistiem un citiem kultūras darbiniekiem, ar kuriem kopā veidojis radošās sadarbības (pie viņa viesojies Pēteris Bauģis, Arvīds Grigulis, Nikolajs Zolotonoss, Arvīds Zilinskis, Raimonds Pauls un citi).Dzīves pēdējā posma dramaturģiskie darbi apkopoti krājumā "Lugas" (1973).
Birth time/place
21.11.1903
Gaujienas pagasts
Dzimis Gaujienas pagasta "Rāmniekos" Gaujas pārcēlāja Kārļa un viņa sieva Jūlijas ģimenē.
Place/time of death
22.12.1976
Rīga
Professional activity
LITERĀRĀ DARBĪBA
Lugas
1933: luga "Gaujmalieši" (iestudēta teātrī).
1939: komēdija "Kāzu dāvana" (J. Marsietis).
1950: luga "Liesma naktī" (iestudēta teātrī).
1952: luga "Pavasaris" (Latvijas Valsts izdevniecība) kopā ar M. Zuntneru.
1955: luga "Skabargas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: komēdija "Mīlestības bilance" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: komēdija "Sapnis nomodā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: drāma "Trīs ozoli" (Liesma).
1973: krājums "Lugas" (Liesma).
Libreti
1960: "Kad Ādams atvaļinājumā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Apslēptie dārgumi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1972: "Mētras krastos" (izdevējs nav zināms).
1972: "Ak, muļķā sirds!" (iestudēts teātrī).
1975: "Lakstīgalu festivāls" (iestudēts teātrī).
CITTAUTU AUTORU LUGU UN LIBRETU TULKOJUMI
1946: Nikolaja Gogoļa "Precības" (teātrī).
1947: Aleksandra Ostrovska "Negaiss" (teātrī).
1948: Džeima Gou, Arnoda d’Juso "Dziļās saknes" (kopā ar Paulu Rolovu; Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: Aleksandra Ostrovska "Bez vainas vainīgie" (teātrī).
1951: Alena Lesaža "Tirkare" (teātrī).
1952: A. Kuzņecova "Paceltās buras" (teātrī).
1953: Oleksandra Korneičuka "Platons Krečets" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1953: Aleksandra Ostrovska "Bagātās līgavas" (teātrī).
1956: G. Mazina "Viena kļūda" (kopā ar Paulu Rolovu; izdevējs nav zināms).
1958: Franca Legāra "Grāfs Luksemburgs" (teātrī).
Quotes
PAR ARTURU VILKU
"Pēckara gados Arturam Vilkam neklājās viegli – apgādnieks viens, bet pie galda pastāvīgi pieci ēdāji, un trīs no tiem mazi, augoši bērni. Ģimenes budžetā ienākumi no honorāriem bija paskopi, nācās iztikt, kā saka, no rokas mutē, – vajadzēja strādāt ar pilnu atdevi, lai pārvarētu materiālās grūtības. Tomēr Arturs Vilks par to nekad nesūrojās, viņš allaž priecājās, ja ar radošā darbā pavadītu nakti varējis palīdzēt kādam teātrim, opera vai operetei, kinostudijai vai izdevniecībai. Tādēļ šim viņa sirdij tuvajam darbam Arturam nekad netrūka ne neatlaidības, ne izturības. Dramaturģija bija Artura Vilka dzīves saturs, un viņš tai ziedoja visus savus spēkus un talantu."
Bauģis, Pēteris. Dramaturgu Arturu Vilku atceroties. Darba Karogs, nr. 28–29, 07.03.1989.
PAR ARTURA VILKA RADOŠO DARBĪBU
"Spilgts skatuviskums ir viņa daudzo lugu raksturīgākā īpašība. Aktieriska frāzes izjūta un muzikalitāte ļāva Artūram Vilkam kļūt par iejūtīgāko un precīzāko operu un operešu tekstu tulkotāju. Ievērojams ir viņa tulkoto lugu klāsts. Gaujas straumju izauklēta spēka un temperamenta pilnas bija viņa lomas uz Dailes un Jelgavas teātru skatuves. Ļoti tiešu, paskarbu, enerģijas pilnu atceramies Artūru Vilku sabiedrības vidū, ar šīm īpašībām viņš apveltīja arī savu lugu varoņus, tās pavīdēja viņa dramatisko darbu spraigajos sižetos."
Artūrs Vilks. Literatūra un Māksla, nr. 52, 25.12.1976.
Occupations
Education
mācījiesvakarskolā
Rīga
Beidzis vakarskolu.
1910–1915
Gaujienas pagasts
Mācījies Upmalnieku pagastskolā.
1926
Dailes teātra studija
Brīvības iela 75, Rīga
Beidzis Dailes teātra pirmo studiju Rīgā.
1930–1936
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Studējis Latvijas Konservatorijas dziedāšanas klasē pie latviešu komponista un diriģenta Pāvula Jurjāna, ko absolvējot ieguvis grādu ar tiesībām uz brīvmākslinieka statusu.
Working place
Gaujiena
Koku pludinātājs.
1926–1941
The Dailes Theatre
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktieris.
1941–1944
Gaujiena
Plostnieks.
1944–1945
The Dailes Theatre
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktieris.
1945–1953
Jelgavas teātris
Jelgava
Literārās daļas vadītājs.
Participation in organisations
1964–1976
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
Buried
28.12.1976
Rīgas Pirmie Meža kapi