Artūrs Eglīte

Dzimis strādnieku ģimenē.

Bibliotekārā darbībaLatvijas Valsts bibliotēkas direktora vietnieks (1945–1946)
Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas direktors (1946–1949)
Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta bibliotēkas vadītājs (1951–1978) Cittautu autoru darbu tulkojumi
1951: Maksima Gorkija stāsti ("Rakstu" 12. sējumā)
1953: Ivans Franko, stāsts "Borislava smejas" (žurnālā "Liesma", vēlāk Latvijas Valsts izdevniecības izdevumā) (kopā ar Laimu Rūmnieci).

"Kādi varēja būt okupācijas varas iebildumi pret padomju varu sākotnēji lojālo A. Eglīti? Viņa pašapziņa, patstāvīgā domāšana, radoša, kaut ne vienmēr “zinātniska” pieeja darbam. A. Eglītes neatkarīgais raksturs spilgti izpaudās viņa darbībā LPSR ZA FB vadītāja amatā, kur viņš sāka strādāt drīz pēc atlaišanas no VB. 1946. gada 21. novembrī viņš kļuva par bibliotēkas direktora vietnieku zinātniskajā darbā, vēlāk — direktora vietas izpildītāju. Taču, ņemot vērā A. Eglītes atklāto pretestību LPSR GLP rīkojumiem, oficiāli pēc paša lūguma 1949. gada 1. februārī viņu pazemināja par direktora vietnieku. Pēc dažiem mēnešiem, 21. maijā A. Eglīti “kā nederīgu savam amatam” atbrīvoja arī no šī posteņa. Taču A. Eglīte darbu nozarē turpināja, kļūdams par 1946. gadā dibinātā Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta bibliotēkas vadītāju."

Jana Dreimane. Latvijas Nacionālā bibliotēka 1944.–1953. gadā. Latvijas Nacionālas bibliotēkas Zinātniskie raksti. Rīga: LNB, 2009, 59. lpp.

librarian
translator

1905–1918
Rīga

1920–1941
Rīga

1944–1981
Rīga

1918–1920
Samāra
No 1918. līdz 1920. gadam atradies bēgļu gaitas Samārā (Kuibiševa).

1941–1944
Kirova
No 1941. līdz 1944. gadam atradies evakuācijā Kirovā (Vjatkā) un Maskavā.

1941–1944
Maskava
No 1941. līdz 1944. gadam atradies evakuācijā Kirovā (Vjatkā) un Maskavā.

1920
Latvija
Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā strādājis dažādus darbos, t. sk. par kalpu lauku saimniecībās.

1927
Rīga
Kopš 1927. gada pēc dienesta armijā strādājis dažādās Rīgas pilsētas bibliotēkās.

1940
Rīgas pilsētas 6. bibliotēka
Rīga
Rīgas pilsētas 6. bibliotēkas darbinieks

1940
Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāle
Rīga
Pirmās padomju okupācijas laikā bijis Rīgas pilsētas Bibliotēku Centrāles direktors.

1940
Rīga
Pirmās padomju okupācijas laikā bijis Rīgas pilsētas Kultūras nodaļas vadītājs.

1941–1944
Maskava
Evakuācijā Krievijā veicis Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta Bibliotēku daļas vadītāja pienākumus.

1944
Bauskas novads
1944. gada rudenī Latvijas Komunistiskās partijas un Ministru Padomes operatīvās grupas sastāvā Bauskas apriņķī strādājis par izglītības nodaļas vadītāju.

1945–1946
Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka (1966–1991)
Rīga
1945. gadā ticis iecelts par Latvijas PSR Valsts bibliotēkas (mūsdienās – Latvijas Nacionālā bibliotēka) direktora Artura Ģērmaņa vietnieku zinātniskajā darbā.Atlaists pēc 1946. gada 28. maija LKP CK un LPSR MP lēmuma “Par LPSR Valsts bibliotēku un pasākumiem tās darba uzlabošanā”.

21.11.1946–21.05.1949
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
1946. gada 21. novembrī iecelts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas (mūsdienās – Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka) direktora vietnieku zinātniskajā darbā, vēlāk — direktora vietas izpildītāju.Atklāti pretojies LPSR GLP rīkojumiem. Oficiāli pēc paša lūguma 1949. gada 1. februārī pazemināts par direktora vietnieku, vēl pēc mēnešiem, 21. maijā "kā nederīgs savam amatam" atbrīvots arī no šī posteņa.

1951–1978
Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts
Brīvības gatve 333, Rīga
Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta bibliotēkas vadītājs

1921–1924
Rīgas Tautas augstskola
Skolas iela 32, Rīga
Beidzis Rīgas Tautas augstskolu.

1930–1936
Rīga
Beidzis strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu.

1927
Obligātais dienests