Arnolds Rasa

Dzimis Kārļa Konstantīna Skujiņa un Marija Magdalenas Skujiņas (dzimusi Steinberg) ģimenē.

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1948: novembrī pārcēlās uz izceļotāju nometni Ventorfā.
1949: jūnija beigās no Neapoles izceļoja uz Brazīliju un dzīvoja apmēram 180 kilometrus no San Paulo un strādāja būvfirmā.
1962: pārcēlās uz Kanādu, sešarpus gadu rakstnieks bija gaidījis ieceļošanas vīzu ASV, tomēr to nesagaidījis, izlēma par labu Kanādai. Dzīvesvietas maiņas galvenais iemesls bijis Brazīlijas klimats un pēdējā laikā arī politiska nedrošība.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1930: pirmā literārā publikācija stāsts "Vecais dzirnavnieks" publicēta laikrakstā "Brīvā Zeme" 31. decembrī ar Arno Rasas vārdu.
Pēc tam īsprozas publikācijas laikrakstā "Tēvija", "Baznīcas Ziņas", "Mana Māja" un citos, vēlāk latviešu bēgļu un trimdas periodiskajos izdevumos.

Literārie darbi
1943: stāstu krājums "Cilvēki un zeme".
1948: noveļu un stāstu krājums "Kuģis pie apvāršņa" (1948).
1962: noveļu un stāstu grāmata "Nakts drīz būs pagājusi" (Linkolna: Vaidava).
1963: romāns "Ceļa meklētāji" (Linkolna: Vaidava).
1965: atmiņu stāstu krājums "Uz ķēniņa zemi" (Linkolna: Vaidava).
1970: romāns "Vēl mēs esam svešumā".
1973: īsprozas krājums "Tā stunda ir jau klāt".
1973, 1974: romāns "Saule pār pilsētu" (Linkolna: Vaidava).

1944. gadā, dodoties trimdā, gājuši bojā visi manuskripti, tostarp arī divi romāni "Dziļās saknes" un "Ceļinieki".
1947: laikrakstā "Tēvzeme" 1. februāra numurā publicēta ziņa, ka rakstnieks pabeidzis romānu ar nosaukumu "Ceļinieki".

1955: mēnešraksta "Ceļa Zīmes" 28. numurā publicējis rakstu "Brazīliešu literatūra. Pirmie rakstniecības pieminekļi".

Par stāstu un noveļu krājumu "Kuģis pie apvāršņa" (1948)

".. otrā Rasas grāmata un tāpēc rāda lielāku viņa talanta nobriedumu un gatavību. No sešiem darbiem spilgtākie ir noveles Mikus laiva, Tukšais krasts, Kuģis pie apvāršņa, visi jau samērā noapaļoti darbi, ar spēcīgu pagriezienu nobeiguma posmā, kas vēl reiz met pāri atblāzmu visai darba celtnei. [..] vienā ziņā Rasas grāmata pelna lielāku ievērību nekā daža laba cita. Te sastopamies ar mēģinājumu mūsu laikmeta traģismu visā tā kopumā iestrādāt rakstniecības tēlos, dzīvos latviešu cilvēkos."
Ē. R. Kuģis pie apvāršņa. Nedēļas Apskats. Latvian weekly news, Nr.135 (25.01.1949)

Par stāstu un noveļu krājumu "Nakts drīz būs pagājusi" (Linkolna: Vaidava, 1962)

".. jaunās grāmatas virsraksts ņemts no kāda Bībeles panta un tajā trijos, no pavisam astoņiem, stāstiem iet runa par Jēzu un Nikodēmu, Krusta nesēju un mācekļu gājienu Lieldienās uz Emmausas pilsētu. Tajos Rasa stingri pieturējies pie Bībelē aprakstītām norisēm un skaidrās līnijās zīmējis personas ar visām to izjūtām, kurām bijusi tuva saskare ar lielo Meistaru Kristu. Studijām par tiem, šķiet, rakstniekam bijis svētīgs laiks, kad viņš pirmo gadu pēc ieceļošanas Brazīlijā San-Paulo latviešu kolonijā ieņēma mācītāja vietu.
Tāpat ticība uz Vareno, kas izteikta lūgšanā, dominē stāstā Nakts. Tas radīts uz Otrā pasaules kara fona un attēlo zem drupām apbērto un vēlāk atrakto nelaimīgo likteni. [..] Brazīlijā pavadītie gadi rakstniekam devuši vielu sacerējumam Noe, kurā dzīvi un krāsaini izcelti vietējo īpatnie tikumi un ieražas. Tāpat veiksmīgi zīmēts zemes kolorīts. [..] Ar apskatīto grāmatu Rasa ir sevi apliecinājis par laba stila un izteiksmei meistaru, kaut tas vēl dažkārt pasmags ar jūtamu reliģisku iekrāsojumu. Pievēršanās vairāk reālajam tikai par labu."
Sudrabiņš, Jānis. Grāmata ar reliģisku iekrāsojumu. Latvija, Nr.34 (08.09.1962)

Par atmiņu stāstiem "Uz ķēniņa zemi" (Linkolna: Vaidava, 1965)

"..Arnolda Rasas grāmata tiešām ir dzija traģisma un skaudras trimdinieka smeldzes inspirēts stāsts par mūsu zemi un tiem vēsturiskajiem notikumiem, kuru dēļ mēs tagad esam svešās zemēs - kur nu kurais. [..] Nodaļas var saukt par novelēm, izņemot divas — Dancigas piezīmes un Starp drupām un gruvešiem. Pirmā no šim izņēmuma nodaļām rakstīta kā piezīmes — skices, otrā — dienasgrāmatas formā. Abas formas labi iederas kopējā notikumu un pārdzīvojumu atstāstījumā. Dažādu literāro formu pielietošana viena un tajā pašā sacerējumā, ja šis dažādās formas lietotas vienā un pamatoti, sacerējuma vērtību nevis pazemina, bet paaugstina, Jo tad tam vairāk dzīvības un savdabības. [..] Arnolds Rasa diezgan bieži medītā, bet meditācijas nav izplūdušas un nebūt netraucē stāstījuma spraigumu. Rasām ir arī kāda dzija zemdega — paļaušanās uzDieva prātu, kad izrādās, ka cilvēkuspēks un prāts par vāju. Meditācija un zemdega — šie divi faktori veido filozofisku apakšstrāvu, kas grāmatai dod dziļumu. Tādēļ tā ir krietni vērtīgāka par dažām citām, kas arī sarakstītas par tā paša laika notikumiem."
Apse, Arnolds. Uz ķēniņa zemi. Latvija, Nr.45 (04.12.1965)

Par romānu "Saule pār pilsētu" 1. un 2. daļa (Linkolna: Vaidava, 1973, 1974)

""Saule pār pilsētu" ir turpinājums romānam "Vēl mēs esam svešumā", jo sastopam tos pašus varoņus — atraitni inženieri Ēriku Zaltu un viņa pieaugušo meitu Aigu, ari laika secībā notikumi risinās tūlīt pēc Zalta ierašanās no Brazīlijas Filadelfijā, kur tas stājas darbā, un kur ari Aiga atver zobārstniecības kabinetu, vēlāk apmezdamās Toronto. Izbraucis atvaļinājuma laikā pie meitas, inženieris
saslimst ar vēzi, tiek operēts, pēc izveseļošanās viņi abi ar meitu atgriežas Toronto."
Liepiņš, Oļģerts. Arī mūslaikos var būt saskaņā ar sevi. Laiks, Nr.14 (15.02.1975)

author
journalist

Arnolds Erichs Skujiņš

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Sējējs".
Literatūra
1940