Arnolds Pēteris Aizsilnieks

1944: viens devies bēgļu gaitās no Kurzemes uz Gotlandi, Zviedriju. Latvijā palikušo ģimeni – sievu agronomi Valiju Jurču-Aizsilnieci, četras meitas un dēlu – vairāk nekad nesaticis.

Literārā darbība

1920: pirmā publikācija – raksts par kooperācijas jautājumiem "Ne skaldīt, bet apvienot!" žurnāla "Kopdarbība" 39. numurā.
1922: sācis publicēt feļetonus ar pseidonīmu A. Dzelzapurvs.

Daiļliteratūra

1979: atmiņu grāmata "Dzīves šūpotnēs" (Daugava).

Zinātniskā un profesionālā darbība

1927: kā agronomijas students par diplomdarbu "Dārzkopju kooperatīvi un to izredzes Latvijā" saņēmis Latvijas Universitātes 1. godalgu.
1927: vasaras brīvlaikos studiju nolūkos apmeklējis Eiropas augstskolas.
1933: Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē iesniegts habilitācijas darbs "Paterētāju kooperācija kā tautsaimniecisks faktors".
1937: ievēlēts Rīgas Piensaimniecības savienības valdē.
1938: Kultūras Fonda stipendiju studijām ārzemēs.
1943: strādājis pie darba "Tautsaimniecības vārdnīca". Darbs pie vārdnīcas tika pabeigts, tomēr kara apstākļu dēļ publicēts daļēji.
1944:pavasarī pabeidzis doktora disertāciju "Latvijas piena produktu tirgus analīze", kuru nepaspēja neizstāvējis.

Zinātniskus rakstus par tautsaimniecības, kooperatīviem un citiem jautājumiem publicējis izdevumos "Kopdarbība", "Ekonomists", laikrakstā "Latvijas Sargs", "Latvijas Universitātes Rakstos" Tautsaimniecības un tiesību zinātņu sērijā; trimdā – "The Baltic Review", "Latvju Ziņas", "Latvija", "Daugavas Vanagi", arī zviedru, vācu tautsaimniecības nozares izdevumos un citviet.

Piedalījies tautsaimniecības nozares starptautiskās konferencēs, Baltijas Studiju konferencēs, 2x2 nometnēs un citviet.

Trimdā Zviedrijā aktīvi iesaistījā latviešu sabiedriskajā dzīvē, uzstājās ar priekšlasījumiem, referātiem.

Zviedrijā darbojās Latviešu Nacionālā Fonda padomē, organizēja latviešu vēstures lekcijas Stokholmas universitātē, dibināja studentu stipendiju fondu, Zviedrijas latviešu akadēmisko organizāciju, darbojās žurnāla "Brīvība" redakcijā.

Tulkojumi no citām valodām

1930: "Zemnieku kopdarbība Dānijā" (Zemnieka Domas).
1930: "Setpiņi pamata principi. Kooperatīvās programmas kopsavilkums" (Latvijas patērētāju biedrību savienība).

Pētījumi svešvalodās

1948: "Kooperationens mal och medel" (Kooperācijas mērķi un līdzekļi) (Stokholma). Grāmata tulkota un izdota angļu, holandiešu un citās valodās.
1949: "Stat och konsument i Sovjet-Ryssland" (Stokholma). Grāmata no zviedru valodas tulkota arī angļu, vācu un holandiešu valodā.
1962: "The Co-operative movement in Latvia" (Stokholma). Grāmata ieteikta par mācību līdzekli Zviedrijas skolās.

Par Arnolda Pētera Aizsilnieka profesionālo darbu

"Tautsaimniecības teorija – tautsaimniecības studiju pamatdisciplīna, bija priekšmets, kurā LU ilgus gadus nebija piemērota zinātnieka, un šī katedra atradās sveštautiešu rokās. Pagrieziens radās, kad fakultāte uzdeva Aizsilniekam lasīt lekcijas tautsaimniecības teorijā, un ar to sākās viens no nozīmīgākiem viņa darba posmiem. Plaša praktiska pieredze, izcilas spējas, pedagoga dāvanas un studijas ārzemēs deva Aizsilniekam iespēju nostādīt tautsaimniecības teoriju LU uz moderniem pamatiem. Studenti pirmo reizi dabūja īsteni iepazīties ar tautsaimniecības teorijas problēmām."

Latvju Ziņas, 1948, 21. februāris.

".. pirmais starp latviešu tautsaimniekiem, kas sāka lietot modernās tautsaimniecības pētīšanas metodes Latvijas saimniecības problēmu analīzei."

Zīverts, K. Latvija Amerikā, 1958, 22. februāris.

"A. Aizsilnieks izmanto savus brīvlaikus, lai dotos uz rietumiem studiju ceļojumā – Zviedriju, vēlākos gados Vāciju, Austriju, Ungāriju, Sveici, Norvēģiju, Dāniju. [..] Šie studiju ceļojumi ved viņu pie rietumiem, viņš apgūst plašo pasaules elpu un skatās uz lietām daudz dziļāk, kritiskāk un plašāk. Latviskais temperaments un centība viņā laimīgi apvienojusies ar rietumnieka kritisko prātu, toleranci un vienkāršību. A. Aizsilnieks ir pirmais, kas iepazīstina savus akadēmiskos kollēgas ar tautsaimniecības modernajām pamatdisciplinām un sāk lietot modernas, pētniecības metodes, noskaidro Latvijas kooperācijas kļūdas un rāda ceļu pretī tās uzplaukumam. Teoriju īstenošanai vajadzīgi praktiski darītāji – A. Aizsilnieks vada kooperācijas darbinieku kursus un noorganizē kooperācijas skolu Rīgā."

Latvija, 1958, 15. februāris.

"Aizsilnieka mūža apraksts varētu kļūt par "bestselleru", jo tas ir tik raibs, piedzīvojumiem un pieredzējumiem pieblīvēts, ka tādu nevarētu izgudrot visdzīvākā rakstnieka fantāzija."

Dunsdorfs, Edgars. Tautsaimnieka jubileja. Austrālijas Latvietis, 1958, 15. februāris.

"Tie, kas L. Universitātē ir klausījušies prof. A. Aizsilnieka lekcijas, atcerēsies viņa vienmēr saistošo stāstījumu, jautro prātu, aso domu. Viņš arvien pasvītrojis, ka universitātei jāsagatavo pirmklasīgi speciālisti un tādēļ jāstāda arī augstas prasības."

Vērzemnieks, Emīls. Izcila tautsaimnieka mūža darbs. Laiks, 1958, 22. februāris.

Par grāmatu "Latvijas tautsaimniecības vēsture. 1914–1945" (1968)

".. grāmata viegli un ar interesi lasāma. Katram, kas ir dzīvojis līdz mūsu tautai vai ari, kas vēlas iepazīties ar šiem apstākļiem no grāmatām, lai tad pats labāk izprastu mūsu tautas dzīves un attīstības ceļus, ši ir ieteicama lasāmviela. [..] Savu pētījumu autors ir iedalījis laika posmos: 1. Kara krustugunis 1914–1920 (krievu kara saimniecība, vācu okupācijas saimniecība, padomju okupācijas saimniecība, atbrīvošanas cīņas un saimniecība); 2. Saimniecības jaunuzbūve 1920–1922; 3. Saimnieciskais uzplaukums 1923–1931; 4. Cīņa ar saimniecisko depresiju 1930–1933; 5. Tautas saimniecības pārkārtojums 1934–1940; 6. Latvijas saimniecības ārdīšana 1940–1945 (padomju okupācija 1940–1941, vācu okupācija 1944–1945". Katrā no šiem laikmetiem aplūkota atsevišķi lauksaimniecība, rūpniecība, nauda, darba apstākļi.

Valters, Nikolajs. Latvija, 1968, 8. jūnijs.

Trimdā ir radies ari prof. A. Aizsilnieka monumentālais darbs "Latvijas saimniecības vēsture 1914.–1945." Šis milzīgais darbs, ko autors veicis ar lielu rūpību un precizitāti, vācot pieejamos materiālus Eiropas un Amerikas bibliotēkās, archīvos, un šo materiālu apstrādāšanai pielietojot zinātniskas metodes, padara sējumu par pamatdarbu. Tas saista ikvienu, kas ar savu darbu ir piedalījies neatkarīgās Latvijas saimniecības veidošanā, tas saista ikvienu, kas interesējies par vēl maz pētītiem un apcerētiem Latvijas saimniecības jautājumiem, tas saista un saistīs to trimdas latviešu jauno paaudzi, kurai ir un būs vēlēšanās iedziļināties savu senču brīvās un patstāvīgās valsts saimniecības attīstībā.

Universitas, Nr. 41, 1978.

Par atmiņu grāmatu "Dzīves šūpotnes" (1979)

"Dzīves šūpotnēs aptver laikmetu no pagājušā gadu simteņa beigām līdz tam liktenīgajam brīdim, kad bēgļu vilnis autoru līdz ar citiem likteņa brāļiem, iešūpo zviedru zemē. Aizsilnieka dzīves stāsts ir tipisks latviešu censoņa dzīves stāsts, kas, sākdams no knapiem lauku apstākļiem Vidzemē, ar nerimstošu enerģiju censdamies pēc izglītības, ieguvis ievērojamu zinātnieka un saimnieciska darbinieka stāvokli latviešu sabiedrībā."

Vārpiņš, Edgars. Dzīves šūpotnēs – atmiņas. Latvija, 1979, 28. aprīlis.

"Tas ir stāsts par to, kā samērā trūcīgs lauku jauneklis dažādu politisku režīmu maiņās izlauž sev ceļu uz augstāko ekonomisko izglītību. īsi un koncentrēti autors parāda to, kas raksturīgs dažādo laikmetu apstākļiem, sevišķi saimnieciskās dzīves jomā (dažkārt viņš norāda uz attiecīgajām nodaļām "Latvijas saimniecības vēsture"). Grāmata ir savā ziņā cildinājums praktiskajam darbam un šī darba darītājiem – cilvēku dzīvei nepieciešamo vērtību radītājiem.

Ģērmanis, Uldis. Tautsaimnieka atmiņas. Laiks, 1979, 23. maijs.

author
cameraman
economist
owner

A. Dzelzapurvs

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Lauku patērētāju biedrību nesekmju cēloņi periodā no 1929. g. līdz 1934. g.".
1939

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas saimniecības vēsture, 1914–1945".
1968