Ārpus Lejasciema ģimnāzijas mācībām, mātes iedrošināts, daudz lasa un apgūst latviešu vēsturi. Piedalās Lejasciema Labdarības biedrības nama zālē rīkotajās teātra izrādēs.
Bija iecerējis studētLatvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), tomēr pēc mātes ierosmes pievēršas teoloģijas studijām. Lai iegūtu līdzekļus iztikai, studiju laikā strādā Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas staciju un ceļu būves nodaļā, reģistrējot ienākošos rakstus.
PUBLICISTISKĀ UN REDAKTORA DARBĪBA
1929: pirmie literārie mēģinājumi.
Kopš
1930: publicēja apskatus par teātra un operas izrādēm, arī reliģiskus apcerējumus, publicēti laikrakstā "Brīvā Zeme”; dzeja un stāsti publicēti izdevumos "Rīts", "Tēvijas Sargs", "Brīvā Zeme" un "Universitas" un citviet.
1935–1940: Mazpulku organizācijas žurnāla "Vadītājs" redaktors.
Sakopojis reliģiskas dzejas antoloģiju "Mūžība" (1942, atkārtoti 1963).
Raksti ir publicēti periodikā par reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Latvija iznāca grāmatas "Augsim Latvijai" , "Zemnieka gods" un reliģisku dzeju antoloģija "Mūžība". Trimdā iznākušas vēl vienpadsmit grāmatas.
LITERĀRĀ DARBĪBA
Kopš
1934: dzejoļi un īsstāsti publicēti laikrakstos "Rīts" un "Tēvijas Sargs". Raksti un literāri darbi publicēti arī laikrakstā "Brīvā
Zemē"un žurnālā "Universitas", arī "Mazpulks".
TEOLOGA DARBĪBA
1933: kandidāta laiks Ikšķiles, Salaspils un Ogresdraudzēs.
1935. gada 27. janvārī Arhibīskapa katedrālē ordinēts par mācītāju.
1940: mācītājs Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā.
1942–1944: mācītājs Aizkraukle draudzē.
1966: ievēlēts par Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapu un Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes prezidentu.
25 gadus Toronto Sv. Jāņa ev. lut. latviešu draudzes mācītājs.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes prezidents. Arhibīskapa amatā Lūsis daudz ceļo, apmeklēdams latviešu draudzes visā pasaulē. Pabijis ASV, Venecuēlā, Rietumvācijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un citur. Ceļodams piedalās starptautiskās konferencēs (1968. g. Upsalā, Zviedrijā; 1969. g. Eviānā, Francijā; 1975. g. Nairobi, Kenijā; 1983. g. Vankūverā, Kanādā u. c.).
Visu mūžu raksta garīgās dziesmas, literārus darbus un īsus rakstus periodikā. Latvijā publicētas grāmatas "Augsim Latvijai”, "Zemnieku gods”. Trimdā saraksta grāmatas "Leģendas” (1949), "Jēzus līdzības un mūsu laikmets” (1959), "Tā Kunga svētītiem” (1961), "Cilvēki, ko Jēzus sastapa savā ceļā” (1962), "Redziet – kāds cilvēks – kāds Dievs” (1964), "Dievs, mūsu patvērums” (1974), "Es stāstu par Jēzu” (1982).
Kā latviešu trimdas luterāņu arhibīskaps piedalījies dažādas ekumeniskās un baznīcu darbinieku konferencēs.
Mācītāja Arnolda Lūša darbības laikā
Toronto Sv. Jāņa luterāņu draudze izauga par vienu no lielākajām latviešu
draudzēm brīvajā pasaulē, iegādāja lauku īpašumu bērnu un jauniešu vasaras
nometnes iekārtošanai (Saulaini 1952. gadā) un uzcēla savu dievnamu, ko 1964.
gada 8. martā iesvētīja toreizējais arhibīskaps Dr. K. Kundziņš.
DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS
1929: korporācijā "Latvia".
Kopš
1935: darbojas mazpulkos.
1935–1940: Mazpulku organizācijas ideoloģijas nozares vadītājs un mācītājs.
Baltijas tautu federācijas Kanādā goda priekšsēdis.
Jāzeps Vītols komponējis dziesmu ar Arnolda Lūša vārdiem "Seno cīņu tālā duna".
APBALVOJUMI
Atzinības krusts.
Pēc nāves izdots piemiņas krājums "Viņš necīnījās pasaulīgi" (1997).