Arno Jundze

Beidzis Ogres vidusskolu (1983), dienējis armijā (1984-1986), beidzis LU Pedagoģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1991).

PĒTNIECISKĀ DARBĪBA

1992: pirmā publikācija – raksts "Neredzamās gaismas meklētājs Konstantīns Raudive" laikrakstā "Rakstnieka Vārds" (28.05.).

Plašākus rakstus par disertācijas tēmu publicējis žurnālā "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa" (1992, 12, 1993, 6, 1997, 3/4) un grāmatā "Materiāli par latviešu literatūru un pasaules kultūru" (1994).

2002: monogrāfija "Somijas literatūra Latvijā. 1885-2001".

Sarakstījis apceri par Andru Neiburgu (krājumā "Latviešu rakstnieku portreti", 1998).

Regulāri publicējis recenzijas žurnālā "Karogs" un laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā".

LITERĀRĀ DARBĪBA

Proza bērniem
2003: "Ķiparu ļerpatu šnirks!" (Rīga: Daugava).
2008: "Ķiparu ļerpatu Čips" (Rīga: Pētergailis).
2019: "Šušnirks un pazemes bubuļi" (Rīga: Zvaigzne ABC).
2023: "Šušnirks un spoku muiža" (Rīga: Zvaigzne ABC).

Stāstu krājumi
2012: "Gardo vistiņu nedēļa" (Rīga: Zvaigzne ABC).

Romāni
2014: "Putekļi smilšu pulkstenī" (Rīga: Zvaigzne ABC).
2015: "Kristofers un Ēnu ordenis" (Rīga: Zvaigzne ABC).
2016: "Bergs un relikviju meklētāji" (Rīga: Zvaigzne ABC).
2017: "Sarkanais dzīvsudrabs" (Rīga: Dienas Grāmata).
2021: romāns "Vienīgais liecinieks" (Rīga: Zvaigzne ABC).
2022: romāns "Es nemiršu nekad" (Rīga: Dienas Grāmata).

DARBU TULKOJUMI

2019: romāns "Sarkanais dzīvsudrabs" tulkots lietuviešu valodā – "Raudonasis gyvsidabris" (izdevējs Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, Lithuania): tulkotājs Jurgis Algimantas Banevičius.
2019: romāns "Putekļi smilšu pulkstenī" tulkots spāņu valodā – "Polvo en el reloj de arena" (izdevējs Abismos Editorial, Mexico); tulkotāja Agnija Anča.

PAR ROMĀNU "PUTEKĻI SMILŠU PULKSTENĪ"

"Jundzes romāns atšķiras no klasiskā hronoloģisku nogriežņu savirknējuma romāna, jo uzārda tā tipisko struktūru. Aiz mānīgi biogrāfiskā manierē uzrakstītās pirmās nodaļas savirknēti vairāki šķietami nesaistītu vēstītāju stāsti, kuriem īsti nav ne sākuma, ne atrisinājuma, un starp tiem izbārstīti "noklausītu" telefonsarunu, "nokopētu" e-pasta vēstuļu un īsziņu teksti autentiski paviršā rakstības stilā. Vēstītāji tekstā apzīmēti kā bezvārda "viņš" – ļoti dažādi "viņi", sākot ar neveiksmīgu žurnālistu un beidzot ar jauniesaukto padomju armijā, sākot ar represētu mācītāju un beidzot ar vecīti uz piemājas soliņa, – ar vienu izņēmumu, kurš savukārt ir bezvārda "es". [..] Putekļi smilšu pulkstenī ir viens no tiem tekstiem, kas jālasa apbrīnojami uzmanīgi, ar rūdīta pužļu licēja aci izķerot no pārējā teksta katru pamanīto savstarpējo saikņu mozaīkas gabaliņu un domās novietojot to līdzās citiem. [..] Visi vēstītāji ir vīrieši, kuru dzīve ar pretējo dzimumu tekstā saskaras tikai fragmentāri, – var teikt, ka romāns ar abām kājām iebridis vīriešu pasaulē. Pusaudzības mulsums par sevi un citiem, karadienesta murgainākās lappuses, mēreni veiksmīga un turpat līdzās – neveiksmīga karjera, dziļi slēpts romantisms, dēkainība, pašapziņas kāpumi un kritumi – rezumējot – visas tās "vīriešu sūrā likten’s" sastāvdaļas, ko tik regulāri bez žēlastības plucina moderno sieviešu žurnālu raksti, tikai šoreiz ar īstu skaudrumu un bez mākslīgas estetizācijas. Tikai psiholoģisko nianšu pavedieni ieausti tik blīvā teksta gobelēnā, ka izšķetināt pa vienam ārā tos tikpat kā nav iespējams, un arī nevajag."

Simsone, Bārbala. Romāns kā laikrādis. https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_putekli-smilsu-pulksteni_-recenzija.-romans-ka-laikradis-14072452

PAR ROMĀNU "SARKANAIS DZĪVSUDRABS"

"Arno Jundzes romānā "Sarkanais dzīvsudrabs" fikcija apvienota ar reāliem faktiem pietiekami pārliecinoši, lai aprakstītās parādības nešķistu mehāniski savienotas ar izgriezumiem no avīžu virsrakstiem, ko var uztvert kā katras apakšnodaļas savdabīgu vadmotīvu, un arī – tikai nosacīti. Vairākām reālām vēsturiskām epizodēm ir ciešs sakars ar romāna varoņu dzīvi un pārdzīvojumiem, taču vēl jo interesantāku gājienu autors izspēlē, atsevišķas situācijas atstājot tikai fonā vai pat ārpus redzesloka. Līdzīgi kā pirms desmit gadiem publicētajā Paula Bankovska stāstā "Baltijas ceļš", arī šeit vietumis kolosāli parādīts cilvēka dzīves rituma nenozīmīgums attiecībā pret laikmeta griežiem, vai arī – vēsturiskā nebūtiskums attiecībā pret cilvēka ikdienas dzīvi. [..] Atšķirībā no daudziem citiem literāriem mēģinājumiem aptvert 90. gadu parādības "Sarkanais dzīvsudrabs" izvairās no pārtapšanas prastā krimiķī – romāna raksturu iespaidīgā galerija (čekists, spekulants, jauna ārste, mazgadīgs noziedznieks, izmeklētājs, mežabrālis, arhīva darbinieks, vientuļa grāmatvede, kolhoznieks un večiņas) skatījumu uz savu laiku padara iespējami dažādu, taču vienlaikus likumsakarīgi vienotu. [..] Īpaši pievilcīgs un izdevies ir klasiskajai latviešu literatūrai radniecīgais "mazais cilvēks", uz kura bāzes autors būtībā balsta visu romānu, – vienkāršā vecenīte Zelma, kas, slaukdama govi, reflektē par novērojumiem, šaubām, maldiem un naivu uzticēšanos atsevišķiem harismātiskiem politiķiem, faktiski pārstāsta desmitgades būtiskāko notikumu hroniku un, šķiet, pat kādā no saviem pēdējiem monologiem atklāj arī vienīgo domāšanas veidu, kas daudziem palīdzējis pārdzīvot šo laiku. [..] Autoram ir kolosāli izdevies notvert pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades pretrunību – tas ir parādīts kā vientulības laiks, neskatoties uz to, ka dzīve šķietami kūsā, visi nepārtraukti vārās savā sulā un notikumu pārpilnībā."

Koroševskis, Arnis. Desmit vientulības gadi. https://www.delfi.lv/kultura/news/books/desmit-vientulibas-gadi-arno-jundzes-romana-sarkanais-dzivsudrabs-recenzija.

PAR STĀSTU "ŠUŠNIRKS UN PAZEMES BUBUĻI"

".. autors gan intervijā apgalvo, ka šajās grāmatās saimnieko pieaugušo pasaule, nešpetni un dzīvīgi radījumi, taču tieši šī īpatnība Ķiparzemes iemītniekus padara par atsvaidzinošu vēsmu jaunāko un ne tikai jaunāko laiku tendencē bērnu grāmatas mākslīgi attīrīt no jebkādiem reālās dzīves piemaisījumiem, radot sterilu varavīkšņu un vienradžu pasaulīti, kas jaunajam lasītājam ne tikai maz ko dod dzīves un literatūras iepazīšanā, bet arī, kā novērots, reti kuru spēj patiesi aizraut. [..] Ķiparzemi apdzīvo Šušnirks, Mazulis, Skrūvītis un citas būtnes, par kurām rakstnieks nedod ne mazāko mājienu, kas tās īsti ir – it kā cilvēkveida radības, it kā ne. [..] Šušnirks un pazemes bubuļi ir viena no tām grāmatām, kuras lasot smaidu no sejas nodabūt nost būs grūti visu paaudžu lasītājiem, tikai bērni un pieaugušie ķiķinās dažādās teksta vietās. Jo šī ir grāmatas interesantākā īpatnība – autors vienlaikus pamanās savērpt pilntiesīgu piedzīvojumu stāstu un teksta otrajā slānī iestrādāt smalku, erudītu un ar īpašu pietāti neapgrūtinātu atsauču tīklu, kurā, jau uzrunājot pieaugušo lasītāju, ar smaidu izsakās par visdažādākajiem mūsdienu dzīves aspektiem. [..] Arno Jundze lieliski pārvalda vēstījuma tehniku, kuru gribētos nodēvēt par "bērnišķo absurdu" (autors pats gan to, visticamāk, nodēvētu par "dauzīšanos") un kurā valda sava veida dubultā uztvere – bērna intuitīvā loģika, pēc kuras apgalvojums ir visnotaļ pareizs, un pieaugušā pieredzes vadītā spriestspēja, kas ļauj izprast pateiktā komiskumu un/vai dubultnozīmi. Autora ironija nekad nav aizvainojoši dzēlīga, neredzamais vēstītājs par paša radītās pasaules absurdu, kas reizēm tik ļoti atbalso kādu pārlieku pazīstamu realitāti, drīzāk uzjautrināti zobojas, nevis sarkastiski žēlojas. Tieši šāda pati labdabība vērojama arī grāmatas sižetiskajā aspektā – kaut gan pārbaudījumi, ar kuriem ir jāsastopas Šušnirkam un Mazulim, ir visnotaļ nopietni, nevar teikt, ka kaut viens no stāsta antagonistiem būtu patiesi ļauns. Jā – muļķīgs, jā – alkatīgs, jā – pārņemts ar personisko svarīgumu, taču apzinātu ļaundarību nesastapsim. Šajā ziņā Šušnirks un pazemes bubuļi varbūt tomēr atbalso pasaules bērnu literatūras virzienu uz jaunā lasītāja psiholoģisko netraumēšanu, kaut gan, paldies Dievam, rožainus vienradžus Ķiparzemē neatrast."

Simsone, Bārbala. Dauzīšanās ar tekstu. https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_susnirks-un-pazemes-bubuli_-recenzija.-dauzisanas-ar-tekstu-14226073

Annual Latvian Literary Award
Labākais prozas darbs
Nominee
2015

Annual Latvian Literary Award
Labākais darbs bērniem
Nominee
2016

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
2023

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Nominee
2023