Par romānu "Dīvains cilvēks" (1986)"Romāna sižets ir tā galvenā varoņa Viļa Dimzes dīvainā iedoma, varētu arī teikt - apsēstība, mūža otrā pusē atrast un vēlreiz sastapt savu jaunībā mīlēto meiteni Mariju Klijāni, no kā Dimzi atšķīruši. Otrā pasaules kara notikumi. Fabula pakārtota šis apsēstības risināšanai. Pēc 38 svešuma pavadītiem gadiem Dimze dodas "tūrisma" braucienā uz Latviju, lai meklētu tur savu pazudušo mīlestību par spīti tam, ka Austrālijā viņam labs darbs un ģimene. Ar to Skujiņš pieskāries mūsu literatūrā brīnumainā kārtā mazskartam tematam, kaut reālajā dzīvē kara un tā vilkto robežu dēļ bieži sadūrāmies ar dalītām ģimenēm, atšķirtiem mīlētājiem, kuru gaitas un mēģinājumi tālāk risināt dzīvošanu spētu dot bagātīgu vielu rakstniekiem kas vēlas darboties gar psiholoģiskām vai socioloģiskām finesēm, pat kam vairāk interesētu tikai lietu praktiskais kārtojums. [..] Dīvainais cilvēks lasāms gandrīz kā kriminālstāsts. Nav tikai īsta noziedznieka, ja par tādu neskaita karu un t;a sekas. Bet galu galā - kāpēc to nevarētu? Karš, nevienam netveramais, nevienam īsti nepiedēvējamais ļauna darītājs, izdarījis daudz noziegumu. Tā arī pēc Skujiņa darba izlasīšanas, pēc izpriecāšanās par autora stāstīšanas prieku un veiksmi, pēc pasmiešanās par dažu jocīgu situāciju un pēc apmierinājuma, ka šķēršļi pārvarēti, mīlētāji sastapušies, pamazām vien lasītājā rodas aizdomas, ka tedarīšana ar asarām aiz smiekliem."
Ruņģe, Valija. Mīlestības apsēstais. Laiks, 1986, 15. okt.