Ansis Leitāns

Ansis LEITĀNS (1815–1874) dzimis kalpu – mātes Annas (mirusi 1826. 30.08.) un tēva Jēkaba - ģimenē kā vecākais dēls; ģimenē augusi arī māsas Trīna (dzim. 1812), Dārta / Dora (dzimis 1817),brāļi Mārtiņš (dzimis 1819) un Indriķis (dzimis 1822). 1826. 17.11. tēvs apprecas otru reizi ar Mariju Dzilnu (arī Dzilne).
"Mans tēvs labi mācēja lasīt grāmatā, bet māte nemaz (..). Citādi mana māte bija darbīga, mīļa māte, kas ļoti mīlēja ar visiem saticībā dzīvot un bēga no katras strīdes un ienaida". Ansis Leitāns. Autobiogrāfija. No: Ansis Leitāns. Autobiogrāfija. Grāfa lielmāte Genoveva. Rīga: Liesma, 1980, 18.-19. lpp.
Ansis Leitāns 1843. gada 17. oktobrī Jāņa baznīcā Rīgā apprecas ar kalponi Katrīnu jeb KATARĪNI BĪRIŅU (1820–pēc 1901?). Pēc Leitāna nāves atraitnei Platesa firma un "Mājas Viesis" ik gadus izmaksā 300 rubļus. Bīriņai ir divas jaunākas māsas – Anna un Mariņa, kā arī divi brāļi – Kārlis un Krišjānis, pēdējais precējies ar Anša Leitāna māsu Dārtu. Kad 1868. gadā Rīgā tiek nodibināta Rīgas Latviskās palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem (velākā Rīgas Latviešu biedrība), pie tās izveidojas arī dāmu palīdzības komiteja (vēlākā Rīgas Latviešu labdarīšanas biedrība), tās pirmā priekšniece ir Katarīna Leitāne, locekles: Anna Šēnberg, Anna Martinson, V. Pakalniek, Doroteja Dītrih, A. Naring, Rātminder, Anna Ozoliņ, Anna Zilberfeil un Emīlija Lak. No: Baltijas Vēstnesis 32 (1894), 9.febr.
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" nr. 44 (1929), 23.martā to dēvē par pirmo latviešu sieviešu organizāciju.

Triviālliteratūras jeb tautas grāmatu tulkojumi1845: Grāfa lielmāte Genoveva [Kristofa Šmīda darba "Genovefa" tulkojums no vācu valodas]. Rīga: J.K.D.Millers.
1845: Jēkabs un Kristīne. Jauks un derīgs stāsts, ko īpaši jaunekļiem par labu pārtulkoja A. Leitan. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1846: Kara lielskungs Eistakius. Stāsts, kas parāda, kā pirmos laikos kristītiem cilvēkiem klājies [K. Šmīda darba "Eustachius" tulkojums]. Rīga: J.K.D.Millers.
1846: Stāsti par to kristīgu dziesmu taisītāju Georg Neimark. Kristīgiem cilvēkiem par ticības stiprināšanu [tulkojums no vācu valodas]. Rīga: Hekers.
1847: Barons Bundulis. Jeb stāsts, kas parāda, ka tiem, kas Dievu mīlē, visas lietas par labu nāk. [ V. Meinholda stāsta "Der Grenadier als General-Superintendent" tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1848: Grāmata, ko kāds Jūdu reiznieks rakstīja savam rabinierim tai 33šā gadā pēc Jēzus piedzimšanas [J.H.Junga-Štilinga darba "Schreiben eines reisenden Juden aus der Vorzeit" tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1848: Priežukalna Roze. Stāsts [K. Šmīda stāsta "Rosa von Tannenburg" tulkojums]. Rīga: J.K.D. Millers.
1849: Šveidlera Marija. Stāsts, kas parāda, kādas briesmas dažam uzgāje tanīs laikos, kad ļaudis stipri turējās pie māņu ticības [V. Meinholda stāsta "Maria Schweidler. Die Bernsteinhexe" tulkojums]. Rīga: J.K.D. Millers.
1850: Lielmāte Grietiņa. Stāsts [vācu tautas grāmatas "Geschichte von Griseldis und dem Markgrafen Walther" tulkojums]. Jelgava: J.F. Stefenhāgens un dēls.
1850: Puķu kurvīts. Jauks stāsts, ko īpaši jaunekļiem par derīgu mācību un labu priekšzīmi latviešu valodā pārcēle A. Leitan [K. Šmīda stāsta "Die Blumenkörbchen" tulkojums].
1851: Bruņinieks Kārlis Rāde. (Pasaka). [Viduslaiku leģendas "Geschichte des hochberühmten und theuern Ritters, Herrn Wigoleis vom Rade" tulkojums no K. Zimroka vācu tautas grāmatu sērijas]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1851: Laika kavēklis pa ziemas vakariem [no vācu un poļu valodas tulkotu stāstu krājums]. Rīga: L.Hartung.
1852: Goda vīri un Tā bija sirdīga un branga sieva. Divi stāsti no A. Leitan. [V.Horna stāstu "Das tat eine mutige Frau" un "Ehrlich währt am längsten" tulkojums]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1853: Taisnība pastāv, bet blēdīgs padoms kaunā beidzas [no vācu valodas tulkots stāsts]. Jelgava: J.H.Hofmanis, A.Johansons.
1856: Uzticama brūte Anniņa [stāsts, iespējams oriģināls?]. Rīga: Platess
1857: Īstena bērna mīlestība: jauks stāsts [F.Hofmana stāsta "Treue Kindesliebe" tulkojums]. Rīga: Zīslaks.
1861: Vecais zvejnieks un viņa suns [stāsta "Der alte Fischer und sein Hund" tulkojums no K.Stefensa izdevuma "Volkskalender", 1848]. Rīga: E.Platess.

Gadījuma dzeja (izlase)1835: Sveicināšana par piemiņu godīgam jaunpāram Jan Zenne un Līze Bļodniek. Kāzu dienā 7tā November 1835. Rīga: Hekers.
1836: Draugu sveicināšana godīgam jaunpāram Mārtiņ A. Freimann un Anna D. Leitān. Rīgā 23šā Vevrardienā. Rīga: Hekers.
1838: Kad mīļam tēvam Jēkob Leitān 10tā Janvār 1838 sava 50tā dzimtes diena atnāce. Rīga: Hekers.
1838: Rīgas jaunai latviešu skolai 24tā Jūni 1838, kad tā tike iesvētīta. Rīga: Hekers.
1839: Godīgam jaunpāram Mārtiņ Gulbe un Anne Bļodniek par apsveicināšanu no mīļodamiem brāļiem. 29tā oktober mēneša dienā 1839. Rīga: Hekers.
1842: Par apsveicināšanu uz Ziemassvētkiem 1842 saviem mīļiem skolas mācekļiem. [kopā ar J.Rātminderu] Rīga: Hekers.
1843: Savai visu mīļai draudzenei Katharina Biering viņas dzimtudienā. Rīgā tanī 21. Mai 1843. Rīga: Hekers.
1844: Savai sirdsmīļai Katharinei viņas dzimtudienā pēc nodzīvotiem 24 gadiem tanī 21. Mai 1844. Rīga: J.K.D. Millers.
1844: Sveicināšana, ar ko Rīgas Jāņa draudze sveicināja savu mīļu ganu un mācītāju Herman Trey, tanī 22trā Janvār m.dienā 1844tā gadā, kad palike dividesmitpieci gadi, kamēr par mācītāju iesvētīts. [kopā ar J. Rātminderu]. Rīga: J.K.D. Miller.
1846: Par apsveicināšanu tam jaunam pāram Johann Rātminder un Maria Louize Jakobson pasniedz mīļodami draugi A. un K. Leitan. Rīgas Latviešu Jāņa skolā, tanī 22otrā September 1846. Rīga: Hekers.
1846: Piemiņa. Trīne Veibrandt. No šās pasaules aizgāje 29tā Juli 1846, šinī pasaulē sadzīvojuse 23 gadus. Rīga: Hekers.
1848: Godīgai saimniecei Gertrud Sproge viņas vārda dienā 17tā Merc 1848 no A. un K. Leitān. Rīga: Hekers.
1848: Dziesmas, ar ko bērni apsveicināja savu mīļu tēvu Jēkob Leitan viņa dzimtdienā pēc nodzīvotiem sešdesmit gadiem tanī 10tā Janvar 1848tā gadā. Rīga: Hekers.
1851: Savam mīļam draugam Jaunpiebalgas draudzes skolmeistaram Pēter Ulpe, viņa dzimtsdienā tai 21mā Juli 1851 par apsveicināšanu. Rīga: J.K.D. Millers.
1851: Savam mīļam draugam Vecpiebalgas draudzes skolmeistaram Anže Rātminder, viņa dzimtdienā tai 6tā Merc 1851 par mīlestības zīmi. Rīga: L. Hartung.
1852: Kad Rīgas pilsētas Jāņa baznīcas skolu iesvētīja. Tai 1. August 1852. [divas dziesmas kopā ar Miķeli Cirīti] Rīga: Hartung.
1852: Draugam Enst Plates vārda dienā 13. Merc 1852 A.Leitan. Rīga: Millers.
1852: Mūsu mīļam driķunama kungam Ludvig Hartung par apsveicināšanu uz vārda dienu 25tā August 1852. Rīga: Hartung.
1854: Savu sirsnīgi mīļotu tēvu un ganu Karl Ludvig Kēlbrandt tai 3. Jūlī 1854, kad palike divdesmit pieci gadi, kamēr Jaunpiebalgā par mācītāju, apsveicina draudzes vietā Jaunpiebalgas skolmeisters un skolas bērni.[dzejolis P.Ulpes vārdā]. Rīga: Heker.

Reliģiskā literatūra1840: Ceļa rādītājs, likts jauniem reizniekiem,piegājušiem, kur ceļi atšķirās. Piemācība iesvētītiem jaunekļiem [tulkojums no vācu valodas]. Rīga: J.K.D.Millers.
1840: Pamācīšana, kā īsten kristīgi jādzīvo, jeb kādam īsten kristīgam cilvēkam vaijaga būt. [tulkots no vācu valodas] Rīga: J.K.D.Millers.
1840: Labas mācības kristīgiem nama turētājiem [tulkojums no vācu valodas]. Rīga: J.K.D.Millers.
1840: Svētdienas darbi jeb pamācīšana kā svētdiena jāsvētī. [tulkojums no vācu valodas] Rīga: J.K.D. Millera spiestuve.
1840: Tie divi ceļi un viņu gali. [tulkojums no vācu valodas]. Rīga: J.K.D.Millers.
1841: Dziesmas bībeles svētkos dziedamas, kad svētus rakstus izdala. Rīga: Hekers.
1843: Patiesīgi stāsti par to, kā Jeruzāleme izpostīta [Kompilācija no J.Flāvija, tulkojums no vācu valodas]. Rīga: J.K.D.Millers.
1845: Stāsts, kas jaunām meitām der par mācību. [reliģiski didaktisks stāsts] Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1851: Div`reiz piecdesmit un divi bībeles stāsti priekš skolām un mājām. Ar bildēm puškoti. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1853: Cilvēka sirds,kāda tā ir kad Dieva godība tur iekšā mājo un kāda tad, kad uz ļaunām domām un darbiem dodās. [Garīgu pamācību krājums katoļiem, J.E.Gosnera darba "Das Herz des Menschen, ein Tempel Gottes,oder eine Werkstätte des Satans" tulkojums ]. Rīga: Hartungs.
1853: Pamācīšana, kā jāsataisās uz Jēzu svētu vakariņu [S.K.fon Kapfa krājuma "Communion/buch: Mit einem Stahlstiche..]. Rīga: L. Hartungs.
1854: Jēzus Kristus tas vienīgs patvērums priekš tās nākamas Dieva dusmības [reliģiska apcere, tulkota no vācu valodas]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.

Nekrologs1849: Cienīga Rīgas Jāņa draudzes vecākā mācītāja Heinrih Gotlīb Pēš dzīves gājums un bēru diena, ko viņa draudzei par paliekamu piemiņu sarakstīja A. Leitān. [krājumā biogrāfija, apbedīšanas apraksts, dziesmas, runas, t.sk. M.Taubes, K.Dītriha un G.K. Neltinga teksti]. Rīga: Hekers.

Rokasgrāmatas, likumu un noteikumu tulkojumi1842: Darbu rullis pa mēnešiem, jeb mācība, kādi darbi saimniekiem ar savu saimi ikkatrā mēnesī pēc kārtas jāstrādā. Rīga: Hekers.
1843: Sludināšana [tulkojums no vācu valodas; Rīgas iebraucamo vietu noteikumi]. Rīga:J.K.D.Millers.
1847: Mācība, kā var ēkas būvēt no zemes [pamācības celtniecībā, E. Brēma "Die Anwendung der gewöhnlichen Erde zum Häauserbau.." tulkojums]. Rīga: J. K.D. Millers.
1847: Mācība, kā jāturās, kad kolera sērga rādās [Vidzemes guberņas komitejas ieteikumi par izturēšanos epidēmijas laikā, tulkojums no vācu valodas]. Rīga: V.F. Hekers.
1847: Takse, ko Vidzemes gubernementes valdīšana cēluse pār to, cik tām muižas valdīšanām tādās muižās, kur ir vēlēts tirgus turēt, brīv ņemt vietas naudas [tirgus naudas tabula, tulkota no vācu valodas]. Rīga: J. K. D.Millers.
1848: Sludināšana [V.Ē.Heila sastādīto noteikumu par pieļaujamo uzturēšanās ilgumu iebraucamās vietās tulkojums]. Rīga: J.K.D.Millers.
1849: Fabrīķa likumi [J.E.Eferta izstrādāto papīrfabrikas noteikumu tulkojums]. Rīga: Hekers.
1853: Liec vērā! [Rīgas Policijas pārvaldes aizliegums smēķēt uz ielām un iebraucamajās vietās, tulkojums no vācu valodas]. Rīga: J.K.D.Millers.
1854: Kas jūras braucējiem vērā jāliek [noteikumi par jūrnieku rīcību pēc nelaimes gadījumiem ar kuģi vai laivu un to kravu]. Rīga: Hekers.
1854: Likumi pār lozēšanu pie rekrūšu došanām Vidzemes, Igauņu zemes un Kurzemes gubernementēs [K.Brēverna sastādīto noteikumu rekrūšu izvēles kārtībai tulkojums, paralēlteksti vāciski un igauniski]. Rīga.
1855: Visu augstākā sludināšana. No Dieva žēlastības Mēs Aleksanders tas Otrais, visas Krievu valsts Ķeizers un Patvaldnieks [Manifesta par Krievijas cara Aleksandara II stāšanos amatā tulkojums].Rīga.
1860: Īsa mācība, kā bites jākopj un jāaudzina, visiem bitiniekiem par labu no poļu latviešu valodas pārtulkojis A.Leitāns [oriģināls latgaliešu valodā "Eysa Mociba ap audziszonu biszu wysim bitinikim.. " Viļņa, 1832]. Rīga: Platess,

Leitāna tulkotos un pārstrādātos stāstos vairāki vilcieni latvjiem jau bija it kā pazīstami. Vispirms - tā morāle par bezgalīgu pakļaušanos Dievam, par ticību, lūgšanu, pacietīgu gaidīšanu (..) tad tāļāk - tie dīvainie notikumi un apstākļu sarežģīšanās un atrežģīšanās (..). Un trešais - Leitāna valoda vairs nebija smagā vācu mācītāju valoda, bet jau kauls no pašu kauliem, vienkārša un saprotama, un tēlošanas veids jūtelīgs un sentimentāls (..). Tā radās latvjos lasīšanas kāre, pateicoties kurai varēja rasties drošais pamats mūsu tagadējai rakstniecībai.
No: Alfrēds Goba. Ansis Leitāns - pirmais latvju redaktors. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 11 (1924), 494. lpp.

Leitāns gandrīz vai zīmīgākā sava laika figūra. Pēc visa viņš veclatvietis: kā krietnas latviešu laucinieku ģimenes loceklis, viņš saprātīgs praktiķis: lietišķi izmanto sava literārā darba augļus, taupīgs,apdomīgi seko jauninājumu lietderībai; līdz sirds dibenam baznīcas cilvēks: kārtīgs, sātīgs, dievbijīgs, par visām lietām - darbīgs; taisns un nešaubīgs savu uzskatu aizstāvis. (..). Lai arī ietiecies pilsētnieku kārtā, turas par latvieti, strādājot latviešu attīstības labā ar vācisko aprindu metodēm un līdz ar šo aprindu noteiktajām robežām. Bez tam pēc visa viņš literāts, literāro darbu apvienojot ar sabiedriskā darba interesēm.
No: Jānis Bičolis. Ansis Leitāns un Ernests Dinsbergs. Latviešu literātūras vēsture. II sēj. L.Bērziņa red. Rīga: Literātūra, 1935, 117.-118. lpp.

Saikne starp sievietes tēlu romāna [A.Leitāna tulkoto "Grāfa lielmāti Genovevu"] centrā un lasītāju publikas paplašināšanos (tajā arvien vairāk iekļaujoties sievietēm) komentēta Leitāna sarakstītajā tulkojuma priekšvārdā, kurā viņš iedrošina saimniekus dot šo grāmatu savām sievām, ar ieteikumu vēlāk to dalīt arī ar meitām un kalponēm. Kontekstā ar Genovevas stāsta tradicionālo izklāstu Leitāna tulkojumā piedāvātais galvenās varones risinājums - "spēcīga, uzņēmīga sieviete, praktiska un drosmīga" - ir novatorisks. Genoveva atsakās ieņemt tai atvēlēto objekta lomu, ko paredzētu tradicionālais sižets; tā vietā, lai pasīvi pakļautos ārējiem notikumiem, viņa aktīvi meklē izdzīvošanas iespējas. Romāna fināla atkalsatikšanās tādējādi atklājas kā Genovevas iniciatīvas un aktīvas rīcības rezultāts.
No: Pauls Daija, Benedikts Kalnačs. 19. gadsimta literāro procesu kontinuitāte populārās kultūras perspektīvā. Letonica 37 (2018), 135. lpp.

Latviešu kultūras tradīcijā attiecībā pret Leitānu dominē vīzdegunības diskurss. Sākotne tam rodam 19. gs. 50.-70. gadu latviešu intelektuāļu jaunākās un salīdzinoši labāku izglītību guvušās paaudzes attieksmē, zobgalībās par iepriekšējās paaudzes literātu dzīves pieredzē sakņoto sociālo piesardzību, arī pieticību mērķos un ikdienā (..) Ansis Leitāns - laikraksta redaktors - ar savu darbu, arī uzdrīkstēšanos un atklāto latvietību aizsāka jaunu posmu latviešu avīžniecībā. To raksturoja latviešu etniskā pašnoteikšanās un nacionālās kustības politisko un sociālo centienu nonākšana publiskajā sfērā, kvalitatīvas latviešu rakstu valodas attīstība, jaunu komunikatīvo un sociālo attiecību radīšana, aktīvas lasīšanas kultūras iedibināšana.
No: Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865. Rīga: Zinātne, 2009, 242. - 243. lpp.

journalist
translator

A.L., -s-n, A--n, Adams Latvietēn jeb Indriķis, L.P.R., Aderņa Labrencis, 7

23.04.1820–23.04.1826
Piņķu muiža
Kopā ar ģimeni dzīvo Piņķu muižā, tēvs ir iesalnieks (piedalās pie alus gatavošanas), māte - muižas strādniece. 1829. gada Jurģos ģimene pāriet dzīvot uz baznīckrogu pie Piņķu sv. Nikolaja baznīcas.

1829–1839
Šampētera muiža
Kopā ar tēvu dzīvo un strādā muižā, tēvs muižas saimniecības vadītājs, pats - veic skrīvera pienākumus.

1856–1874
Kaļķu iela 1, Rīga
Dzīvo toreiz Ķemerejas ielā 3 (ēka atradusies aptuveni tg. Tehniskās universitātes ēkas vietā) 3. stāvā ar skatu uz Daugavu: Viņš tolaik bija iemitinājies apmēram tai apgabalā, kur atrodas Varšavas viesnīca [toreiz - Grēcinieku ielas galā] un apdzīvoja laikam trešā stāvā pāra nelielu istabu ar izskatu uz tirgu un Daugavu (..) Jūlija mēneša pēcpusdienas saulespīdēja pa logiem iekšā,karsti spiezadama, tāpēc atradām Leitānu nometušos kreklā (..) "Ja, ja, mīļie jaunie draugi," viņš lēnām runāja, krēslā atzveldamies un rokas priekšā sakrampēdams. "Rakstu darbi prasa lielas iemanīšanās un ilgas mācīšanās." No: M. Kaudzīte. Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. I sēj., Cēsis-Rīga: O. Jēpe, 1924, 76.lpp.Kopš 1866. vai 1867. gada vasarās dzīvo Jūrmalā un uzlabo veselību.

04.1828
Babītes sv. Annas baznīca, Klīves, Babītes pagasts, Babītes novads
Izglītojies trīs nedēļas Annas muižas skolā, kas tolaik atradusies pie Annas baznīcas: gadījās, ka (..) kāds vecs pulksteņu lāpītājs, vācietis Johanson bija nometies par bērnu skolotāju Annas muižā (..) nezin kā tēvam tāds prāts nāca uz vienu mēnesi mani arī tanī skolā laist, kas tik 1/2 rubli vien par mēnesi maksāja (..) te nu dabūju vāciski mācīties lasīt un arī vācu rakstus rakstīt, ko visu līdz tam nepratu, no: Ansis Leitāns. Autobiogrāfija. Grāfa lielmāte Genoveva. Rīga, 1980, 32.-33. lpp.

21.03.1847–18.02.1866
Bieriņi
Strādājis par rakstvedi apvienotajā Beberbeķu un Piņķu valsts tiesā, kā arī Voleru, Mīlgrāvja, Vējzaķusalas, Bieķensalas un Kleistumuižas pagasttiesā.

15.01.1856–15.05.1874
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Pēterbaznīcas iela 1, Rīga
Strādājis par redaktoru visās "Mājas Viesa" drukāšanas vietās – pie Hartunga, Kungu un Mārstaļu ielas stūrī, 1858.–1866. gadā pie Plātesa Mārstaļu ielā 20, pēc tam – Pēterbaznīcas ielā 1.Faktisko redaktora darbu Leitāns veica savā dzīvoklī.

2019
Skārduciems
Skārduciema centrā pie autobusa pieturas uzstādīts informatīvs stends par novada vēsturi un kultūru, kurā rodamas ziņas arī par novadnieku Ansis Leitānu. Iniciatīvas un informācijas autors: vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs.

22.05.1874
Mārtiņa kapi
Ansi Leitānu apglabā Jāņa draudzes kapos 9. maijā / 22.maijā, plkst. 17os izvadot no Jāņa baznīcas uz Āgenskalnu, Mārtiņa kapiem. Izvadītājs un līķa sprediķa teicējs - mācītājs Millers. Priekš līķa iznešanas no baznīcas dziedāja jauku bēru dziesmu uz četrām balsīm Rīgas brāļu dr.[audzes] jaukts koris.- Pie kapa, pēc runām dziedāja Rīga latviešu vīru koris divi dziesmas,pēc tam Pavasara biedrības jaukts koris vienu dziesmu. No: J.D. Piezīmējums pie Ans Leitana paglabāšanas. Mājas Viesis. 24 (1874), 16. jūn. Sīkāk par bēru norisi: Ans Leitana paglabāšana. Mājas Viesis 20 (1874), 18.maijs.1935. gada pavasarī Latvijas preses biedrība nolemj sakopt Leitāna kapu un atzīmēt ar piemiņas zīmi. Kapa vietu atrod pēc ilgākas meklēšanas pēc masīva granīta krusta ar pamatīgu pakāji. Notīrot sūnu, labi salasāms iekaltais uzraksts: krusta mugurpusē: "Jo mēs, kas esam ticējuši, ieietam tanī dusēšanā, kā tas Kungs ir sacījis." Ebr.gr.4., 3.p. Priekšpusē iekalts: "Ans Leitan, dzim. 16. april 1815, mir. 3. mai 1874.", bet apakšā pakājē: "Mūs, kas tic, kaps ar nebaidīs, / Bet vien kā tīrums sēklu gaidīs, / Kad tik iekš Kristus nomirsim. / Jēzus kapus iesvētījis, / Tai nāvei šķēpu salauzis. / Mēs celsimies un dzīvosim, / Kad bazūn` skanēt sāks, / Tad Jēzus Kristus nāks, / Tad laiks būs klāt / Kapus atstāt, / Sāks labus svētīt, ļaunus." 1935. gada vasarā Preses biedrība iežogo kapa vietu ar sētiņu un uztic kopiņas turpmāko apkopšanu pilsētas skolas mazpulkam. No: Pie Anša Leitāna kapa. Lauku pašvaldību gadagrāmata un kalendārs 1937. gadam. Rīga, 1936, 301.lpp. Šodien kapa vieta ir bez metāla sētiņas un krusta, apbedījums identificējams pēc garajām, labi salasāmajām garīgās dziesmas rindām uz nolauztā krusta pamatnes. Kapos tas atrodas netālu no Grindeļa kapličas Daugavas pusē.

Svētā Staņislava ordenis
1867