Anita Liepa

Dzimusi atvaļināta Latvijas Armijas virsnieka un valsts ierēdnes ģimenē. Pusotra gada vecumā zaudējusi tēvu. Pēc tēva nāves Anitu adoptēja mātes brālis, 10. Aizputes kājnieku pulka virsnieks Anatolijs Sondors.

LITERĀRĀ DARBĪBAPirmās publikācijas
1947: rediģējusi žurnālu "Daugavas Skauts", kur publicēti pirmie Anitas Liepas stāsti
1961: pirmā nozīmīgā publikācija – stāsts "Vecgada vakarā" laikrakstā "Padomju Daugava" (01.01.)Stāsti un tēlojumi 20. gadsimta 60. un 70. gados publicēti laikrakstos "Skolotāju Avīze", "Literatūra un Māksla", "Daugavpils Vēstnesis", žurnālos "Karogs", "Skola un Ģimene", "Tarybine moteris", kopkrājumos "Putnu ceļš" (1989) un "Via dolorosa" (1990).Romāni
1990: "Ekshumācija" (dokumentāls romāns)
1993: "Lietuvēnu laiks"
1993: "Kumeļa gadi" (atmiņu romāns)
1994: "Saulesmāsa"
1996: "Vējgāze"
1998: "Magoņu pļavā"
1999: "Dženifera"
2002: "Gaisa pils; Virši zili"
2004: "Noklusētās lappuses" (dokumentāls romāns)
2004: "Ēnu izrāde"
2007: "Ziemeļvējš"
2010: "Pa gājputnu ceļu"Stāstu krājumi
1982: "Krusta dancis" (stāstu un humoresku krājums)
1990: "Kā niedre būsi; Vecjuru saimniece" Ceļojumu apraksti
2008: "Austrumu motīvs"
2013: "Dāvana jeb Flensburgas noskaņas"Lugas
1984: pašdarbības teātros izrādīta satīriska komēdija "Ekskursija uz pili"
1994: pašdarbības teātros izrādīta ludziņa bērniem "Tupelītes jeb jautrs Ziemassvētku atgadījums Latgales lauku sētā"
2005: grāmata "Lugas: viencēlieni un skeči"Citi darbi
2013: "Atbrīvošanās: atmodas līkloči Daugavpilī"
SASTĀDĪTĀJA2000: sastādījusi sev adresētu vēstuļu krājumu "Vēstules no vērmeļu zemes"

PAR ANITU LIEPU"Anita Liepa – parasts cilvēks ir neparastu spītības velniņu, kas visu mūžu ir dzinies pateikt skarbo dzīves patiesību. Pateikt, jo līdz ar mūžgariem, nebeidzamiem strīdiem un aizliegumiem nepateiktā, bet sakāmā kontūras kļūst asākas. Tā ar katru brīdi lielāka top vajadzība patiesību atdot visiem. Atdot tiem, kas ir, un arī tiem, kas nav to prasījuši."Midegs, R. Smeldzīgās rindas. Avangards, Nr. 52, 01.05.1990.
PAR ANITAS LIEPAS DAIĻRADI"Cilvēku raksturi atklāti ārkārtējās, visbiežāk kara un pēckara sarežģīto apstākļu radītās situācijās. Dokumentālais romāns "Ekshumācija" (1990) veltīts represētajiem latviešu virsniekiem. Romāna pamatā vienas dzimtas vēsture. Brāļu Sondoru ceļš uz militāro karjeru un viņu bojāeja atspoguļo Latvijas virsniecības otrās paaudzes traģiskās likteņgaitas dažādu varas režīmu nomaiņās. Liepas daiļradei būtisks ir autobiogrāfiskums, kas raksturīgs arī stāstiem "Kā niedre būsi", "Vecjūru saimniece" (abi 1990). 1993. gadā izdots bērnības un jaunības tēlojums "Kumeļa gadi" un romāns "Lietuvēnu laiks" par kādas pēckara nacionālo partizānu grupas cīņām un bojāeju. Sarakstījusi romānus "Saulesmāsa" (1994), "Vējgāze" (1996), "Magoņu pļavā" (1998), "Dženifera" (1999), "Gaisa pilis" , "Virši zili" (abi 2002). Tematiski atšķirīgiem darbiem raksturīgs veikls sižeta savērpums, reljefs vides un personāža zīmējums, romantiski liriska intonācija, morāli ētiska problemātika. Dažādu paaudžu dzīves gaitas allaž pavada nostalģiskas atmiņas, strauji ritošā laika apjausma."Smilktiņa, B. Anita Liepa. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
PAR DOKUMENTĀLO ROMĀNU "EKSHUMĀCIJA"""Ekshumācija" ir dokumentāls romāns, beletrizēta Sondoru (vēlāk Sanderu) dzimtas, kuras atvase ir A. Liepa, vēsture. Nosaukuma atsvešinātība vedina uz domām par sausu dokumentālismu un tālab kontrastē ar romāna vēstījuma stilu – tas ir pat neparasti emocionāls dokumentālajam žanram. Sievietes rokās viss pārvēršas, pat dokumenta raksturs, un rakstot droši vien par žanru vismazāk domāts. Būtībā romāna pasaule sākas tur, kur beidzas vēsturiskā un juridiskā dokumenta darbības lauks, un rakstnieces iztēlē atdzīvojas dzīvā dzīve – cilvēku likteņi, ģimeniskā mīļumā uzlūkoti. "Ekshumācija" ir pienākumā, mīlestībā un ticībā tapis darbs un tālab neļauj sev tuvoties citādi kā vien godbijībā un pietātē, kaut arī redzams, ka tas nav profesionāli nobrieduša rakstnieka darbs. Ko lai dara, ja vēsture un profesionālā literatūra klusē..."Cimdiņa, Ausma. Svešvārdi un jaunvārdi: ekshumācija, mitomānija. Literatūra un Māksla, Nr. 7, 17.02.1990.

Liepa

Anita Sondore, Luīze Grīnberga, Salasieva, Anita Kaudzīte, E. Liepa

Liepa-Sondore

1935–1940
Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskola
Daugavpils

1940–1942
Daugavpils 2nd Latvian Primary School
Daugavpils

1942–1944
Daugavpils 1. vidusskola
Ģimnāzijas iela 32, Daugavpils

1945–1947
Flensburga
Flensburgas-Mirvikas latviešu ģimnāzija.

1947–1952
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas fakultāte. Latviešu valodas un literatūras nodaļa. Studējusi arī žurnālistiku.

10.1944–1947
Vācija
Pēc mātes darbavietas evakuācijas nokļuva Vācijā, kur līdz kapitulācijai strādāja par sanitāri kara lazaretē. 1947. gadā pēc Flensburgas-Mirvikas bēgļu nometnes ģimnāzijas beigšanas repatriējās.

1952–1953
Istras vidusskola
Vacsloboda
Svešvalodas skolotāja.

1956–1959
Bebrenes vidusskola
Tehnikums
Mācību daļas vadītāja.

1960–1964
Daugavpils
Daugavpils DOSAAF glābšanas stacija. Matroze. Vēlāk – posteņa vecākā.

1964–1971
Daugavpils pionieru nams
Daugavpils
Māksliniece noformētāja. Vēlāk vada prievīšu aušanas pulciņu.

1965–1969
Daugavpils 12. vidusskola
Kauņas iela 8, Daugavpils
Angļu valodas skolotāja.

1969–1974
Laikraksts "Avangards" (1962–1992)
Daugavpils
Kultūras un izglītības nodaļas vadītāja.

1975–1983
Daugavpils
Daugavpils Ekskursiju un ceļojumu biroja ekskursiju vadītāja.

1986–1989
Daugavpils Pedagoģiskais institūts
Vienības iela 13, Daugavpils
Docētāja.

1994–2001
Laikraksts "Latgales Laiks"
Daugavpils
Ārštata reportiere.

1954–1956
Krievija
1954. gadā Rīgā notiesāta uz 7 gadiem par pretvalstisku aģitāciju un propagandu. Sodu izcietusi Arhangeļskas un Permas (Molotovas) nometnēs. 1956. gadā sodāmība noņemta.

1990
Latvian Writers’ Union
Rīga
Biedre.

The Order of Three Stars
Par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā un rakstniecībā.
2013