Par Andra Kārkliņa muzikālo repertuāru un personību''Andris velk laukā vienu kasetiti pēc otras. Viņam ir ari vairākas ilgspēlējošās plates, bet tagad vairums viņa Instrumentālo gabalu un paša kompozīcijas top ieskaņotas kasetēs.
Koncierto de Rīga — ar degošu Pētertorni uz vāka — Andra ģitāras izvilināts. ''Fantasia'', kurā blakus andalūziešu tautas dziesmai paša Andra komponētas dziesmas ar Lorkas un Ziedoņa tekstiem spāņu valodā.
Andri, mūs tas interesē, tev būs jāstāsta.
Bet Andris velk laukā nākamo kaseti, ''Ū, kā gribas» — šis Imanta Ziedoņa dzejolis devis virsrakstu tai. Vizmas Belševicas ''Spīgana'', ''Antiņš'', ''Vecrīga''. Ojāra Vācieša ''Taču'', ''Zvērēšanas dziesma'', Alfrēda Krūkļa ''Smilgā šūpojas'' un Ārijas Elksnes ''Ir tāds ezers'', divas dziesmas ar paša Andra tekstiem. Un slavenā Nikolasa Giljēna ''Čūsku sišanas dziesma'', Knuta Skujenieka atdzejota. Kā izvljas Andra balss! Lūgšanu nomaina viltība, čuksti — galvenais viena mērķa labā — šo gudro viltnieci pārspēt, tas — dzīvības jautājums.
Daudz kas Andra dziedāšanā liek domāt par šo galveno — par dzīvības pamatspēkiem, par dzīves sauli un enerģiju.
Tu taču, Andri, arī runājot, esi kā geizers! Valoda plūst, raujot līdzi karsto straumi un krasta akmeņus. Magnetofona slēdzis ir noklakšķējis jau labu brīdi atpakaļ un mūsu sarunas ierakstu nojauc tikai telefona zvani.''
Māris Čaklais. Pavēli tai rokai, lai tā dzied... Rīga, Dzimtenes balss, nr. 37, 15.09.1983.
Par Andra Kārkliņa uzstāšanos 9. Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā"Andris Kārliņš jau ilgi daļai latviešu publikas pazīstams ka izcils flamenko stila ģitārists un komponists. Šoreiz viņa sniegums bija pieejams lielāka sarīkojuma ietvaros Toronto "Royal York" viesnīcas koncertzālē.
Koncerta pirmā daļā dzirdējām Andra Kārkliņa darbus, komponētus laikā starp 1967. un 1987. gadu. Koncertu Kārklinš iesāka ar flamenko "rhumba gitana" stilā rakstīto "Šonakt varbūt atnāks čigāni", ar Māras Zālītes tekstu. Sekoja tango ritma minorā "Dziesmas vērts", ar Ojāra Vācieša tekstu. Tālāk Kārkliņš sniedza vēl divas Ojāra Vācieša miniatūras – "Piedošanas dziesma", vienu īpatnā piecdaļu ritmā, otru sešu astotdaļu fado stilā ar skaisto, sēro flažoleta kodu.
Andrim Kārkliņam tīk Ojāra Vācieša lirika, un viņš to lieliski izmanto, kā dzirdējām nākošajā darbā "Atkusnis jau apsolīja brīvi". Arī tautasdziesma "Es karā aiziedams" izskanēja ar O. Vācieša lūgumu: " ...neatstāj māsu šūpuli; neatstāj dziesmu viesulī..." Turpinājumā ar Imanta Ziedoņa vārdiem: "Tik tieši, kā pudele no stikla".
Koncerta pirmā daļa nobeidzās ar "Mūžīgie Donkihoti", Vizmas Belševicas teksts – "...kad neprāts prātu audzē" – kur varējām pilnībā apbrīnot Kārkliņa nepārspējamo tehnisko virtuozitāti."
Pērkonu Auseklis. Andra Kārkliņa (Andre El Leton) koncerts. Rīga, Laiks, nr. 77, 25.09.1991.''Andra Kārkliņa tradicionāli romantiskā "trubadūra stilā" veidotā mūzika teicami pasvītro Ojāra Vācieša daudzplākšņaino dzeju. Sen zinām, ka Kārkliņš ir fenomenāls ģitāras spēles meistars un lielisks flamengo stila dziedātājs (ja nemaldos, šeit ar "parasto balsi" aptverot divas oktāvas - no zemā basu G [sol] līdz augstajam tenoru g, falsetā pat līdz "augstajam do"). Aplūkojamā kasetē visvairāk valdzina Kārkliņa balss apskaužami bagātā izteiksmes daudzveidība - no klauniskas satiras līdz dziļi izjustai vienkāršībai ("In memoriam" - mātes piemiņai).''
Andris Vītoliņš. Andra Kārkliņa trubadūra stils. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", nr. 1, 06.10.1986.