Par krājumu "Bikstīšana" (1964)"Atverot humora un satīras krājumu "Bikstīšana", iepazīstam savdabīgu autoru, kura rakstības veids atšķiras no daudzkārt lasītā. Skaiļa spalvas vilcieni aprauti, spilgti, raksturojoši, koncentrēti. Katrs stāstiņš ļoti īss – pāris lappusēs mūsu acu priekšā noris notikumi, kuru dažam labam prozaiķim pietiktu pagaram stāstam. Skaiļa satīras varētu salīdzināt ar karikatūru, kur viss liekais, mazvērtīgais atmests, katra līnija, katrs vārds kalpo asai mērķtiecībai. Veidojot spēcīgu, emocionālu pamatmetu, Skailis izmanto hiperbolu. Tas ir autora visiemīļotākais paņēmiens. Anekdotisks, negaidīts nobeigums padara tēlojumu novelistisku; tas daudzējādā ziņā atgādina O'Henri noveles."
Līvzemnieks, Viktors. Ugunslīnija. Karogs, 1964, Nr. 8.
Par krājumu "Kumeļa prāts" (1987)"A. Skailim ir stabila vieta mūsu literārajā procesa jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Kā A. Skaiļa daiļradē vispār, tā arī šajā krājumā priecina humorista nepretenciozais, novelistiskiem pagriezieniem un komiskajiem paradoksiem piesātinātais tikumu un notikumu notēlojums spēj izsaukt smieklu lēkmi pat visai īgnā un ar visu pasauli neapmierinātā, toties ar sevi ļoti apmierinātā, pilsonī. Viņa lakoniskais, it kā starp citu, stāstījums ir ietilpīgs un trāpīgi atmaskojošs. A. Skaiļa humoristiskā stila īpatnība slēpjas jautājuma un apgalvojuma (vai nolieguma) ārēji nevainīgajā, bet paradoksāli "knifīgajā" pretstatījumā, ikdienišķās, bet raksturiem vai notikumiem pēkšņi un pārsteidzoši komiski iezaigojošajās situācijās. Situāciju un raksturu komikas labā sabalansējumā, negaidītības momenta izspēlēšanā īstajā brīdī, neievilcinot darbību. [..] A. Skailis, gadiem strādājot humoristisko stāstu žanrā, ir to izkopis un pacēlis latviešu literatūrā nopietni vērtējamā kvalitātē, lutinot lasītājus ar augstas klases produkciju, tādējādi padarot tos arī prasīgākus. Tagad A. Skaiļa, M. Kudapas, V. Jākobsona devums var droši stāties blakus V. Žilinskaites u. c. starptautiski izslavētu humoristu sacerējumiem."
Kavacis, Andris. Kam kumeļa prāts? Karogs, 1987, Nr. 7.